Signa
Thot
Pan
Rezumēju savus zinātnes principus.
Analoģija pēdējais zinātnes un pirmais ticības vārds.
Harmoniju izsaka līdzsvars, un līdzsvars pastāv, pateicoties analoģijas pretstatiem.
Absolūts veselums lietu augstākais saprāts. Šis saprāts nevar būt ne viena persona, ne trīs: tas ir saprāts un saprāta pārākums.
Lai rastos līdzsvars, jāsadala un jāsavieno: polos jāsadala un centrā jāsavieno.
Spriedelēt par ticību nozīmē to iznīcināt; nodarboties ar mistiku filosofijā nozīmē apdraudēt prātu.
Prāts un ticība viens otru pēc sava rakstura izslēdz un ar analoģijas palīdzību savieno.
Analoģija vienīgais iespējamais starpnieks starp redzamo un neredzamo, galīgo un bezgalīgo. Zinātne nepārtraukti pilnveidojama hipotēze pret to iespējamo vienlīdzību.
Nejēgam hipotēze ir absolūts apgalvojums, un otrādi: absolūts apgalvojums hipotēze.
Zinātnei nepieciešamas hipotēzes, un tas, kurš tās cenšas īstenot, paplašina zinātnes nozares, neierobežojot ticību, jo ticība robežojas ar bezgalību.
Mēs ticam tam, ko nezinām, bet šo ticību pieļauj mūsu prāts. Definēt ticības objektu un to ierobežot tas nozīmē formulēt nezināmo. Ticības konfesijas ir cilvēku neziņas un cerību formulas. Zinātnes teorēmas to iekarojumu pieminekļi.
Cilvēks, kurš Dievu noliedz, ir tikpat fanātisks kā tas, kurš to ar šķietamu nemaldību definē. Dievu parasti definē, uzskaitot visu to, kas Viņš nav.
Cilvēks Dievu radīs pēc analoģijas no mazā uz lielo; no tā izriet, ka cilvēka izpratne par Dievu vienmēr bezgalīgā cilvēka koncepcija koncepcija, kura cilvēku padara par galīgo dievu.
Cilvēks var īstenot to, kam viņš tic, atbilstoši savām zināšanām; viņš īsteno visu, ko grib, atbilstoši tam, kam viņš tic un ko zina.
Pretstatu analoģija gaismas attieksme pret tumsu, izliekuma pret ieliekumu, pilna pret tukšu. Alegorija visu dogmu māte, zīmogu aizstāšana ar nospiedumiem un realitātes ar ēnām: tie ir īstenības meli un melu īstenība.
Dogmas neatspoguļo, bet slēpj īstenību; vāju acu dēļ iestājas tumsa. Apgaismotājs nav krāpnieks, bet atklājējs, tas ir, saskaņā ar latīņu vārda revelare nozīmi, cilvēks, kurš no jauna noslēpj, ir jaunas ēnas radītājs.
Analoģija atslēga visiem dabas noslēpumiem un vienīgais cēlonis visiem atklājumiem.
Lūk, kāpēc reliģijas liekas rakstītas debesīs un visā dabā; bet tā arī jābūt, jo Dieva darbs Dieva grāmata, un tajā, ko viņš raksta, mums jāredz viņa domas izpausme, tātad, arī viņa esība, jo mēs Viņu uztveram tikai kā augstāko domu.
Djupi un Volnejs šo spīdošo analoģiju uzskatīja par plaģiātu, neskatoties uz to, ka tai bija viņi jāaizved pie katolocisma atzīšanas, tas ir, vienīgās, primārās, kabalistiskās un nemainīgās mācības par atklāsmi pēc analoģijas.
Analoģija magam piešķir visus dabas spēkus; analoģija filozofijas akmens kvintesence, mūžīgās kustības noslēpums, riņķa laukums, templis uz Žakine un Bogaze divām kolonnām, lielā noslēpuma atslēga, dzīvības koka saknes, laba un ļauna gudrība.
Atrast tādas analoģijas kāpnes lietās, kas pieejamas zinātnei, nozīmē nostiprināt ticības pamatus un tādā veidā iegūt brīnumzizli. Eksistē princips un precīza formula, kas izsaka lielo noslēpumu. Gudrajam nav jāmeklē; taču pūlis nekad neatradīs, kaut vai mūžīgi meklētu.
Metāla pārvēršana notiek garīgi un materiāli, ar analoģiju pozitīvās atslēgas palīdzību.
Okultā medicīna ir gribas izpausme, piemērota pašam dzīvības avotam, astrālai gaismai; tās eksistence ticami pierādīta, un tās darbība notiek pēc likumiem, kurus satur lielais maģiskais noslēpums.
Tas ir universālais noslēpums, pēdējais un mūžīgais augstākās atklāsmes noslēpums, kas attēlots Taro jaunas kailas meitenes izskatā, kuras viena kāja pieskaras zemei, viņa abās rokās tur pa magnetizētai nūjiņai, viņa redzama vainagā, kuru tur eņģelis, ērglis, vērsis un lauva. Šī attēla pamatā ņemts ķerubs Ezekiels, es runāju par viņu, un indiešu simbols Adganari, analogs Ezekiela Adonajai, kuru mēs vienkārši par Ezekielu saucam.
Visu okulto gudrību atslēga slēpjas šajā attēlā. Grāmatas lasītājiem jau vajadzēja to saprast filosofiski, ja viņi kaut nedaudz iepazinušies ar kabalas simboliem. Tagad atliek tikai to īstenot: tā ir otrā un svarīgākā dižā darba operācija. Nav šaubu, ļoti svarīgi ir atrast filosofijas akmeni; taču kā tas jāberž, lai no tā iegūtu pārvēršanas pulveri? Kā lieto maģisko zizli? Kāds ir kabalas dievišķo vārdu patiesais spēks?
To zina iesvētītie, arī par iesvētītajiem kļūt spējīgie to uzzinās, ja, vadoties no tik daudziem un precīziem norādījumiem, kurus es jums devu, atklās lielo noslēpumu.
Kāpēc šīs tik vienkāršās un tik skaidrās patiesības vienmēr jāslēpj no cilvēkiem? Tāpēc, ka izredzētie prāti ir ārkārtīgi reti, tie starp muļķiem un ļaundariem ir kā Daniels lauvu aizā.
Tomēr analoģija mums māca hierarhijas likumus, un, tā kā absolūtā zinātne tajā pašā laikā ir arī visvarena, tad tai jākļūst vienīgi par pašu cienīgāko tiesu. Hierarhijas pārkārtošana patiesais sabiedrības krišanas cēlonis, jo tad, pēc Skolotāja vārdiem, aklie vedīs aklos. Lai atklāsme tiek atdota pirmajiem mācītājiem un cariem, lai atjaunojas kārtība. Tāpēc, griežoties ar aicinājumu pie viscienījamākajiem un pakļaujot sevi lielākajam riskam, kāds gaida atklājējus, es uzskatu, ka veicu derīgu un diženu darbu: sociālajam haosam es uzpūšu Dieva elpu, kura eksistē cilvēcē un aicinu mācītājus un carus nākamās pasaules dievam.
– Tā ir patiesība nevis tāpēc, ka tā grib Dievs, – teica eņģelis, – bet Dievs to vēlas tāpēc, ka tā ir patiesība; bet tas ir tas pats, kas pateikt: absolūts prāts. Prāts pastāv pats par sevi; viņš ir tāpēc, ka viņš ir, nevis tāpēc, ka viņu pieļauj, viņš eksistē arī tur, kur nekā nav; kā gan jūs varat domāt, ka kaut kas eksistē bez prāta? Pat neprāts nevar pastāvēt bez prāta. Prāts tā ir nepieciešamība, tiesības, jebkuras brīvības likums un jebkuras iniciatīvas vadītājs. Ja Dievs eksistē, tad ne bez iemesla. Jēdziens par absolūto Dievu ārpus vai neatkarīgi no prāta melnās maģijas elks, dēmona pazīme.
Dēmons nāve, ģērbusies dzīvības noskrandušajās drānās; tas – rēgs Hirenkezepta, kurš valda uz iznīcinātu civilizāciju drupām un sedz savu šausmīgo kailumu ar skrandām, kuras palikušas pēc Višnu iemiesojumiem.