Tas, kurš iegūst, Zināšanas un viņas nepielieto praksē, līdzīgs cilvēkam, kurš apar savu lauku un neiesēj labību. Lai cik arī nebūtu svarīgas viņa teorētiskās zināšanas, ja viņš viņas nepielieto, viņš ir nejēga, viņš nav ne filozofs, ne gudrais, bet iejūga dzīvnieks ar grāmatu nastu. Un kā gan iejūga dzīvnieks var zināt, vai pārvadā viņš grāmatas, vai žagaru saini?
Kāds jauneklis nepārtraukti gānījis sūfijus. Sūfijs noņēma no sava pirksta gredzenu un iedeva to jauneklim: „Aiznes šo gredzenu uz tirgu un uzzini vai iedos par to kāds tirgonis kaut dināru”. Jaunietis izpildīja sūfija norādījumus. Tirgū nebija ar mieru par gredzenu dot pat grasi. Jaunietis gredzenu atnesa atpakaļ. Tad sūfijs teica: „Bet tagad aiznes manu gredzenu īstam juvelierim un uzzini, kādu summu tas dos par to”. Juvelieris gredzenu novērtēja uz 1000 dināriem. Jaunietis bija satriekts, par to, ka cilvēki dažādi gredzenu novērtē. Saņēmis gredzenu atpakaļ sūfijs teica: „Tu par sūfijiem zini ne vairāk kā bižutērijas tirgoņi tirgū zina par dārglietām. Ja gribi saprast juveliermākslu, griezies pie juveliera”.[1]
Pēdējā laika traģiskie notikumi pasaulē – terora akti Parīzē, Krievijas lidmašīnas uzspridzināšana Sīnāja pussalā un patvēruma meklētāju pieplūdums Eiropā – izraisa plašas diskusijas par to, kas notiek islāma pasaulē.
Ir kāda tendence, kura cilvēkam pakāpeniski izpaužas ejot garīgo attīstības ceļu, un šī tendence ir spēja neievērot, jeb darguza, kā to dēvē sufiji. Dažreiz šī tendence var likties kā nevērība, bet nevērīgs ir nevis tas, kurš nepamana, bet gan tas, kurš neskatās.
Jums ir bijuši tūkstošiem dažādu veidolu, taču jūs aizvien uz vienu, uz šodienas veidolu esiet lūkojušies; jo, ja jūs pievērsīsieties pagātnes veidoliem, tas nesīs jums šķiršanos no jūsu patiesā Es.
Kas ir skaņa? Kas ir mūzika? Mūzika ir fizikāla parādība: vibrācija noteiktās frekvencēs. Arī klausīšanās ir fiziskā pieredze sajūtu jeb sensorā līmenī. Tajā pašā laikā mūzika ir arī mentāla jeb saistīta ar prātu, jo katra kompozīcija sevi pauž kā mentāla struktūra.
Reiz pastaigājoties pa savas karalistes galvaspilsētu, karalis sastapa kādu ubagu.
Ja tu vēlies man ko ziedot, teica ubags karalim, tad tev būs jāseko maniem nosacījumiem.
Reiz sufijs pareģoja: Pienāks laiks, kad visā pasaulē pazudīs ūdens un nebūs atrodama ne lāse pēc tam radīsies jauns ūdens, bet katrs, kas no tā kaut malku padzersies, zaudēs prātu.
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18
Loading ...
Tas, kurš iegūst, Zināšanas un viņas nepielieto praksē, līdzīgs cilvēkam, kurš apar savu lauku un neiesēj labību. Lai cik arī nebūtu svarīgas viņa teorētiskās zināšanas, ja viņš viņas nepielieto, viņš ir nejēga, viņš nav ne filozofs, ne gudrais, bet iejūga dzīvnieks ar grāmatu nastu. Un kā gan iejūga dzīvnieks var zināt, vai pārvadā viņš grāmatas, vai žagaru saini?
Ir kāda tendence, kura cilvēkam pakāpeniski izpaužas ejot garīgo attīstības ceļu, un šī tendence ir spēja neievērot, jeb darguza, kā to dēvē sufiji. Dažreiz šī tendence var likties kā nevērība, bet nevērīgs ir nevis tas, kurš nepamana, bet gan tas, kurš neskatās. 
