Tas, kurš iegūst, Zināšanas un viņas nepielieto praksē, līdzīgs cilvēkam, kurš apar savu lauku un neiesēj labību. Lai cik arī nebūtu svarīgas viņa teorētiskās zināšanas, ja viņš viņas nepielieto, viņš ir nejēga, viņš nav ne filozofs, ne gudrais, bet iejūga dzīvnieks ar grāmatu nastu. Un kā gan iejūga dzīvnieks var zināt, vai pārvadā viņš grāmatas, vai žagaru saini?
Gudrība apskaidro cilvēka vaigu, un viņa cietie sejas vaibsti pārvēršas. Gudrā sirds zina laiku un piemērotu rīcības veidu. Ikkatrai lietai ir savs laiks un noteikts izšķiršanās brīdis.
Patiesā dzīvība un ar kādiem līdzekļiem to sasniegt to visu cilvēcei jau sen bija atklājusi patiesā kristietība, bet pašu kriestietību tās vēstures gaitā iespaidoja tā neīstā, melīgā dzīvība tas ļaunums, kuru kristietībai bija jāiznīcina; un šis ļaunums tik lielā mērā aptumšoja, aizvēra kristietību, ka pašlaik vienādi grūti ir saprast patiesību kristietībā, kā nokļūt pie šīs patiesības tieši pašam. V. S. Solovjovs
Patiesā dzīvība un ar kādiem līdzekļiem to sasniegt to visu cilvēcei jau sen bija atklājusi patiesā kristietība, bet pašu kriestietību tās vēstures gaitā iespaidoja tā neīstā, melīgā dzīvība tas ļaunums, kuru kristietībai bija jāiznīcina; un šis ļaunums tik lielā mērā aptumšoja, aizvēra kristietību, ka pašlaik vienādi grūti ir saprast patiesību kristietībā, kā nokļūt pie šīs patiesības tieši pašam. V. S. Solovjovs
Patiesā dzīvība un ar kādiem līdzekļiem to sasniegt to visu cilvēcei jau sen bija atklājusi patiesā kristietība, bet pašu kriestietību tās vēstures gaitā iespaidoja tā neīstā, melīgā dzīvība tas ļaunums, kuru kristietībai bija jāiznīcina; un šis ļaunums tik lielā mērā aptumšoja, aizvēra kristietību, ka pašlaik vienādi grūti ir saprast patiesību kristietībā, kā nokļūt pie šīs patiesības tieši pašam. V. S. Solovjovs
Reiz senos laikos kādam slavenam meistaram tika uzdots pagatavot skapi Ķīnas ķeizara guļamistabai, kas bija viena no greznākajām telpām pilī. Meistars, kurš bija arī dzen mūks, sacīja ķeizaram, ka vēl piecas dienas viņš nevarēs uzsākt darbu. Ķeizara spiegi novēroja, ka mūks šajās dienās visu laiku sēdēja un izskatījās neko nedarām.
Kad mūs vairs neierobežo mūsu domājošais prāts, ciešanas un sāpes izzūd – mēs varam doties pretī jaunai izpratnei par attiecībām, dabu un dziļo gudrību, kas rodama klusumā.
Loading ...
Tas, kurš iegūst, Zināšanas un viņas nepielieto praksē, līdzīgs cilvēkam, kurš apar savu lauku un neiesēj labību. Lai cik arī nebūtu svarīgas viņa teorētiskās zināšanas, ja viņš viņas nepielieto, viņš ir nejēga, viņš nav ne filozofs, ne gudrais, bet iejūga dzīvnieks ar grāmatu nastu. Un kā gan iejūga dzīvnieks var zināt, vai pārvadā viņš grāmatas, vai žagaru saini?
