No visām Kabalas grāmatām “Sefer Yetzirah” vai “Radīšanas Grāmata”, protams, ir vismazākā pēc apjoma, vissenākā un visnoslēpumainākā. Tas ir kosmoloģisks traktāts, kurā ir, parādīta visu lietu radīšana pārvietojot burtus, izkārtojot tos citā secībā. Tā nozīme ir tā, ka daudzi kabalas izzinātāji atsaucas uz to gadsimtiem ilgi,godinot to kā vienu no galvenajiem Kabalas pīlāriem.
Gadsimta sākumā pati zināmākā izglītojošā okultā sabiedrība, nenoliedzami, bija Martīnistu Ordenis, bet Papjus (īstajā vārdā Žerārs Ankoss, 1865 – 1916) bija Ordeņa Priekšsēdētājs – Dibinātājs. Šim ordenim vienmēr bija ļoti lieli panākumi un līdz mūsdienām un ar saviem daudzveidīgajiem novirzieniem ir viena no ietekmīgākajām Francijas ezotēriskajām skolām, vienprātīgi godātu gan masonu (brīvmurniecības), tā arī spirituālistiskajās aprindās[1].
Ir notikumi ne mazāk svarīgi kā Nāve: tā ir Piedzimšana. Dzīve tas ir kā Dabas smaids; Piedzimšana skūpsts, ar ko tā apbalvo cilvēka dvēseli. Nolieksim cieņā galvu sievietes priekšā: tieši viņā reāli eksistē Daba.
Martīnistu Nezināmo Filosofu ordenim ir divas pēctecības līnijas. Viena nāk no Papjusa Martīnistu ordeņa caur Konstantu Ševijonu, Renē Šambelānu un Lionas Martīnistu ordeni, sevī ietverot Konstanta Ševijona apgarotības būtību. Otra līnija nāk no Metra Lionas Filipa. Apvienojoties, šīs līnijas veido mūsu martīnisma tradīciju.
“Ja jūs gribat atrast mistiķi, tad nemeklējiet viņu klosterī un templī, bet meklejiet viņu uz lielceļiem un takām, pilsētās un ciematos, kā arī lielāko pasaules kosmopolītisko centru drūzmā un burzmā. Kad jūs atrodat kādu, kurš ir strādīgs, studējošs, līdzjūtīgs, kuru mīl draugi un kaimiņi, kurš ir reliģiskajos jautājumos tolerants, un kas var parādīt jums Dieva izpausmes krāšņumu un efektivitāti vienkāršākajās lietās, tad jūs esat atradis mistiķi.
Kā arī visas citas ezotēriskās doktrīnas, Martīnisms, kā viņu savā traktātā par Reintegrāciju māca Martiness de Paskuāls, lai smalkākos un gaistošākos jautājumus, kuri savādāk nav saprotami neiesvētītam, padarītu saprotamākus, izmanto eksotēriskus skaidrojumus. Leģenda vai mīts, uz kura balstīta Martīnisma doktrīna, savā būtībā ir cieši saistīta ar Rietumu Tradīciju un it īpaši ar kristietību.
Esamības pamats un pirmsākums ir Absolūts. Absolūts, kuru reliģijas dēvē par Dievu, nesasniedzams, un tas, kurš mēģina viņu nodefinēt, izkropļo priekšstatu par viņu, to ierobežojot. Nosaukts (definēts) Dievs ir ierobežots Dievs.
Martīnistu ordenis nodarbojas ar jūdu – kristiešu ezotērismu un atbilstoši ir acīmredzami interesanta ikvienam cilvēkam, kuru interesē jūdaisma un kristietisma vismistiskākie stāvokļi.
Šie atspīdumi un realitātes vīzijas, kuras viņš, kā tam liekas, sajūsmā atklāj savā iztēlē, – vai tās nezūd jau pirmajā pārbaudes mirklī? Un, kad radīti šie nedzīvie, nemateriālie fantomi, vai viņš nesajūt pienākumu tos drīz vien aizstāt ar jaunām ilūzijām, kuras piemeklēs tas pats liktenis un kuras viņu atstās vislielākajā neziņā.
Lai svētīts viņš, ja viņa kļūdu vienīgais cēlonis bija viņa vājība! Viņa stāvoklis nebūtu tik skumjš, jo, tā kā pēc savas dabas mierinājumu viņš var rast tikai īstenībā, tad, jo smagāki būs pārbaudījumi, jo labāk tie kalpos, lai vestu viņu uz vienīgo, nolemto mērķi.
“Bet jūs, mirstīgie, kuri izraudzīti apgaismot sev līdzīgos, apdomājiet, kā jūs varat tiem palīdzēt viņu gara tumsībā un aizspriedumos. Jūs viņiem spējat dot tikai tik daudz, cik paši esat pelnījuši tiesības smelties no avota, kurš rada un glabā sevī šo palīdzību. Cilvēks ir tā iestidzis doktrīnu un dogmu neskaitāmajās ilūzijās, pārāk attālinājies no sava primārā patiesības avota, ka tagad jums jāatgriežas pie to pašu patiesību iemantošanas prieka, lai parādītu cilvēkam viņa maldīšanos.
Loading ...
