E-mistērija

Kas ir absolūtais ētikā? Vai vispār pastāv kādas nemainīgas ētiskās vērtības? Cilvēki vienlaikus dzīvo uz Zemes tik dažādās kultūrās. Dažāda morāle, dažādi likumi. Un arī laika gaitā tik daudzas kultūras ir nomainījušas cita citu. Vai tomēr ir kaut kas, kas paliek nemainīgs?!

Gribas brīvība jeb brīva griba (grieķu: το αύτεξούσιον, latīņu: liberum arbitrium) ir teorija, ka jebkurš indivīds var brīvi izvēlēties, pieņemot lēmumus un pārvaldot savas veiktās darbības. Brīvās gribas teorija uzskata, ka pastāv noteikta sakarība starp brīvību un cēloņiem. Brīvā griba tomēr pakļaujas dabas likumiem. Tomēr dabas likumi pilnībā nenosaka notikumu gaitu. Pastāv dažādi viedokļi par gribas brīvību. Pretējais gribas brīvībai ir determinisms.

Pārdomām par okultiem darbiem ļaujas tikai tā pētnieku lielākā daļa, kura pilnībā nodevusies mistikas problēmām; mēs runājam par visnopietnākajiem pētniekiem (bet nenopietnie, šie tirgus slaisti, staigā no viena balagāna pie otra, meklējot „fenomenus”).

Skaisti un ļoti pamācoši ir vārdi, kādus izteica Stanislas de Guaita, kā pamācību iesvētītajam:

"Mēs devām tev pirmo mācību, un tavu Iesvētītāju lomai ar to arī jābeidzas. Ja tu pats patstāvīgi nonāksi līdz Arkānu izpratnei, tad būsi pelnījis saukties par Adeptu; bet atceries labi: pat, ja paši mācītākie meistari censtos tev atklāt maģiskās zinātnes un varas augstākās formulas, Okulto Patiesību nav iespējams nodot ar runas palīdzību: to katram ir jāredz, jārada un jāattīsta pašam sevī.

1.turpinājums

Ekstremālie stāvokļi

Līdz šim mēģinājām šos kontemplācijas/meditācijas jēdzienus piemērot visai tradīcijai, bet, iespējams, tie neizsmeļ visus īpašo reliģisko pārdzīvojumu meklējumus mūsu tradīcijā. Kaut kas tiek darīts, kaut kas notiek pilnīgi neapzināti, dažkārt neapzināti, bet nereti apzināti tiek meklēts ekstremāls reliģisks pārdzīvojums vai arī tas tiek apgūts īpašā veidā.

Rudens – Māras laiks

Ne tikai latviešu tradīcijas uzsver ziemeļu puslodes rudens mēnešu īpašo saistību ar sievišķo sākumu. Vēdiskā tradīcija šajā laika posmā svin Šaradija Navaratri – deviņas naktis un desmit dienas, kurās godina dievišķo māti visās tās formās. Un mēnesi vēlāk vēdiskajā kalendārā ir Gaismas svētki Divali, un dievišķās mātes labvēlīgo aspektu godināšana tajos ir viens no būtiskiem momentiem.

Rietumu cilvēks pieder pie pavisam īpaša kultūras loka, kas nebūt nav jebkādā veidā nabadzīgāks vai mazāk interesants, salīdzinot ar Austrumu, vai jebkuru citu kultūru. Bieži vien rietumnieks domā, ka visas viņa garīgās saknes ir meklējamas vienīgi ebreju reliģiskajās tradīcijās un grieķu filozofijā. 

Sarunu pierakstīja un foto - Sanita Dejus

 Kad Liepājas zintnieks Voldis Prancāns Romas katoļu draudzes prāvestam   oficiāli lūdzis izsvītrot viņu no kristīgās draudzes saraksta, kāds paziņa, to padzirdējis,  nosaucis viņu par nodevēju. Voldis ātrumā atcirtis, ka drīzāk tad viņš pats, kopjot jūdu reliģiju, ir nodevis latviešu tautu!

Kāds godājams domātājs un skolotājs bija sarakstījis grāmatu par astroloģiju. Daži sacīja, ka viņs esot vai nu burvis, vai vajprātīgs: citi uzskatīja - šī rīcība pierādot, ka astroloģijā esot rodama patiesība.

Beidzot kads no tālienes ieradies dervišs lūdza viņam to izskaidrot: - Astroloģijas pētījumi taču nav savienojami ar Viedo Ce]u un Izredzēto Darbu?

Laiks jau labu laiku kā ieritējis rudenī. To jūt arī apkārtnē, dabā – koku lapu krāsās un vēja smaržā, putnu klaigās pārlidojot gaisus, saltajos miglas rītos un vakaros. Ne tikai astronomiskajā rudenī. Vēl pirms astronomiskā, pirms saule pārtecējusi debesu jumā Ziemeļu puslodi, iesācies jau rudens dabā: tas patiesi tiek sajūtams jau kopš Vasaras Mārām, kopš augusta otrās nedēļas aptuveni.