E-mistērija

Meditācija un garīgās prakses tradīcijas latviešu folklorā

(8.turpinājums)

Jautājums par Saules dainu vietu un nozīmi latviešu tradīcijā saistībā ar apceres tematiku ir līdz šim vēl pilnīgi neskatīts. Taču mūsu dainas sniedz bagātu materiālu par Sauli kā apceres priekšmetu.

Kad pievēršamies dabas mūzikai, mēs atklājam, ka katrai lietai uz zemes ir sava ietekme uz tās harmoniju. Koki māj ar zariem vēja ritmos; jūras šalkoņa, liegie vēsmas čuksti, vēja svilpošana klintīs, starp pakalniem un kalnos; zibens uzliesmojums un pērkona dārds, saules un mēness harmonija, zvaigžņu un planētu kustība, zieda atvēršanās, rudens lapkritis, rīta un vakara, dienas un nakts regulārā mija, - tas viss redzētājam atver ceļu pie dabas mūzikas izpratnes.

Instinktu kā iedzimtu tieksmju klātbūtni cilvēkā, nojauta jau senā pagātnē. Savā mācībā par dvēseli, Aristotelis runā par zināmas „dzīvnieciskās dvēseles” esamību katrā no mums. Savukārt termins „instinkts” parādījās stoicisma filozofu vidū, un pirmais, kurš izmantoja šo jēdzienu, skaidrojot iedzimtu tieksmi, bija Krisips (3.gs p.Kr.), lai raksturotu putnu un citu dzīvnieku uzvedību.

Liesmojošā delta ir viens no brīvmūrniecības svarīgākajiem simboliem. Grūti iedomāties kādu vēl populārāku simbolu, kas profāniem asociētos ar brīvmūrniecību, ja vien, protams, nemin cirkuli un taisnleņķi. Šis simbols rotā ne tikai gandrīz jebkuru ložu, bet arī dolāra naudaszīmi, gan pat, kas daudziem varētu būt zināms pārsteigums- Aglonas Bazilikas altāri.

Iepriekšējā turpinājumā ieskicējām jautājumu par universālās skaņas ideju klātbūtni latviešu folklorā saistībā ar “zelta zirņa” tēmai veltītajām tautasdziesmām. Jau pieminējām, ka sākotnējās skaņas idejas neaprobežojas tikai ar šīs grupas dainām, ka tās ir pārstāvētas dažādās raksturīgās tautasdziesmu tematiskajās grupās kā arī ticējumos, paražās un pasakās.

Senatnē katrā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstītie ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijais vairākas, ne tikai astoņie lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki. 

Evolūcija notiek pa etapiem. Sākumā hiperfiziskā matērijā veidojās formas, un šajā gadījumā mēs tās saucam par elementāru dzīvību. Pēc tam, izmantojot šīs uzbūves pieredzi, tā „atdzīvina” ķīmiskos elementus, kuri kļūst par minerālu dvēseli.

Mēs visi bieži esam dzirdējuši par vīraku un intuitīvi noprotam par ko iet runa, kad kāds to piemin. Ieejot baznīcā un sajūtot specifisko smaržu, vai arī piedaloties svinīgā dievkalpojumā, redzot kā garīdznieks kvēpina tribuli, mēs bieži vien uzskatām to par pašsaprotamu, ka dūmi, kas paceļas pret pagodināmo objektu patiešām arī ir vīraks. Mēs parasti nepievēršam uzmanību vai ieejot citā baznīcā un sajūtot citu smaržu arī tas ir vīraks vai arī kas cits. Mēs par vīraku esam pieraduši saukt pilnīgi jebkuru smaržvielu kuru var nopirkt gandrīz jebkurā lielveikalā vai arī specializētā austrumu kulta preču veikalā. Neskatoties uz to, vai tas būtu bambusa kociņš, konuss, spirāle vai graudiņi, mēs to parasti saucam par vīraku, ja vien tam būs kāda specifiska smarža. Patiesībā, ja mēs gribam būt pavisam korekti, tad tīrs vīraks nekad nebūs uz bambusa kociņa, konusa vai spirāles.