E-mistērija

Iepriekšējā turpinājumā ieskicējām jautājumu par universālās skaņas ideju klātbūtni latviešu folklorā saistībā ar “zelta zirņa” tēmai veltītajām tautasdziesmām. Jau pieminējām, ka sākotnējās skaņas idejas neaprobežojas tikai ar šīs grupas dainām, ka tās ir pārstāvētas dažādās raksturīgās tautasdziesmu tematiskajās grupās kā arī ticējumos, paražās un pasakās.

Senatnē katrā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstītie ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijais vairākas, ne tikai astoņie lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki. 

Evolūcija notiek pa etapiem. Sākumā hiperfiziskā matērijā veidojās formas, un šajā gadījumā mēs tās saucam par elementāru dzīvību. Pēc tam, izmantojot šīs uzbūves pieredzi, tā „atdzīvina” ķīmiskos elementus, kuri kļūst par minerālu dvēseli.

Mēs visi bieži esam dzirdējuši par vīraku un intuitīvi noprotam par ko iet runa, kad kāds to piemin. Ieejot baznīcā un sajūtot specifisko smaržu, vai arī piedaloties svinīgā dievkalpojumā, redzot kā garīdznieks kvēpina tribuli, mēs bieži vien uzskatām to par pašsaprotamu, ka dūmi, kas paceļas pret pagodināmo objektu patiešām arī ir vīraks. Mēs parasti nepievēršam uzmanību vai ieejot citā baznīcā un sajūtot citu smaržu arī tas ir vīraks vai arī kas cits. Mēs par vīraku esam pieraduši saukt pilnīgi jebkuru smaržvielu kuru var nopirkt gandrīz jebkurā lielveikalā vai arī specializētā austrumu kulta preču veikalā. Neskatoties uz to, vai tas būtu bambusa kociņš, konuss, spirāle vai graudiņi, mēs to parasti saucam par vīraku, ja vien tam būs kāda specifiska smarža. Patiesībā, ja mēs gribam būt pavisam korekti, tad tīrs vīraks nekad nebūs uz bambusa kociņa, konusa vai spirāles.

Latviešu valodā ir iznākusi tēva Žozefa Marijas Verlenda grāmata „100 jautājumu par jaunajam reliģiskajām kustībām”. Tā ir aktuāla ikvienam lasītājam, kurš vēlas izprast kristīgās antropoloģijas pamatus daudzo jauno reliģisko kustību kontekstā. Kas ir ķermenis, dvēsele, gars? Kas ir nāve un kas notiek ar cilvēku pēc nāves? Augšāmcelšanās un reinkarnācija, psihoanalīze un reliģija, lūgšana un austrumu meditācijas prakses, garu pasaule un ezoteriskais okultisms - tie ir jautājumi, uz kuriem tēvs Žozefs Verlends atbild, pamatojoties uz savu personisko pieredzi un zināšanām par hinduisma un budisma reliģiskajām tradīcijām un atklājot ezoteriskās un okultās prakses bīstamību cilveka patiesības meklējumos.

Smaids nav tikai savstarpējās komunikācijas efektīvs rīks. Protams, cilvēki labvēlīgi uztvers smaidu, kurš izsaka patiesu laipnību un draudzību. Mums visiem smaidoša seja šķitīs simpātiskāka un saskarsme būs patīkamāka. Tai pat laikā, pastāv tieša saikne starp cilvēka garīgo un fizisko stāvokli, kā arī viņa smaidu. Ko līdzīgu varētu teikt arī par prasmi smieties.

Neko šajā pasaulē nevar dabūt tūlīt. Nejēdzīgi iekārtota pasaule. Neiekārtota pasaule. “Pagaidi,” saka. “Pagaidi, pagaidi!” Gaidu ilgi un smagi. Gaidu trolejbusa parādīšanos. Gaidu, kamēr kartupeļi izvārīsies. Gaidu, ka tikšu debesīs. Bet nelaiž, saka: “Pagaidi! Tev vēl mūžs jānodzīvo.”

Katrs, kuram ir izdevies, kaut uz mirkli atbrīvoties no prāta gūsta, zina, cik patīkami tas ir. Kāds lidojums un brīvība pārņem.
Kāds vienmēr teiks, ka viņš nav spējīgs meditēt, ka tas nav viņam. Vienmēr ir jautājums, kā apstādināt domas un neko nedomāt? Bet svarīgāk ir, kur atrodas mūsu apziņa.