Verners Straupe vairākus gadus pasniedz Velova astroloģiju Kosmozofijas institūtā „Saskarsme”. Vienkāršs cilvēks ar iekšēju starojumu. Kā par viņu saka viens no bijušajiem audzēkņiem, Dainis Ozoliņš: “Viņš man bija Skolotājs ar lielo burtu, tik labs neviens cits nav bijis.” Daiņa dzīvesbiedre Nadīne papildina teikto, ka Verners ir godīgs, inteliģents cilvēks, kurš par savu darbu nav saņēmis lielu algu, bet gan strādājis tā, lai savas zināšanas nodotu tālāk tiem skolniekiem, kuri gribēja astroloģiju apgūt. Sniegt savas zināšanas bez maksas citiem, ir vairāk nekā cēls žests, un to spēj izdarīt tikai tāds cilvēks, kurš ir sapratis Visuma likumus.– Pēc profesijas esi astronoms?

Jā, man ir diploms astronomijā. Strādājis esmu dažādās jomās. Studiju laikā strādāju par astronomu. Atceros, ka grūti bija nakts novērojumi. Tad 12 gadus Stradiņa slimnīcā informācijas jomā – tulkoju materiālus no vācu valodas. Ir strādāts arī mežsaimniecības jomā, tulkoti materiāli. 15 gadus nostrādāju skolā par skolotāju.

– Kāds bija tavs ceļš līdz astroloģijai?

– Apmēram 6-8 gadu vecumā man radās nojauta, ka vēlos noskaidrot, kas ir astroloģija? Varbūt pie vainas bija mana māte, kura mani jau mazu 4-5 gadu vecumā veda naktī ārā un rādīja zvaigznes, zvaigžņu lietu.

– Atvainojos, ka pārtraucu tevi, bet, kas bija tava māte pēc profesijas?

Viņa strādāja par sekretāri, vienu laiku aptiekā par pārdevēju, vēlāk trikotāžas rūpnīcā.

– It kā nekāda sakara ar astroloģiju..
.
– Ar astroloģiju nē. Ezoterikas zinībās mani ievadīja krustmāte. Viņa pazina manu klases audzinātāju, kurš zināja par manām interesēm. Kad 2.kursā studēju Fizikas un matemātikas fakultātē astronomiju, viņš man piedāvāja apgūt arī astroloģiju. Tā tiku iepazīstināts ar vecu vīru, kuru sauca – Andrejs Amanis. Viņš man iemācīja visus astroloģiskos aprēķinus, visu sistēmu Velova astroloģijā. Vēlāk mācīja arī Placidus sistēmu, bet tā man likās nepieņemama. Tā 21 gada vecumā reizē apguvu astronomiju un astroloģiju. Grāmatas bija daudz, visas vācu valodā, bet tas man netraucēja, jo vācu valodu zināju labi.

– Pie viena tu varētu pastāstīt par astroloģiju padomju laikā.

– Tā bija tikai pagrīdē, nebija oficiāli apgūstama padomju laikā. Tajā laikā pazinu Līcīti, kurš bija Latvijas pārstāvis starptautiskajā jomā trīsdesmitajos gados. Arī astrologu N. Kalertu, kurš dzīvoja Ogrē. Abi deva man grāmatas, ko pašmācības ceļā apguvu. Krievu valodā pirmās grāmatas parādījās tikai pēc PSRS sabrukuma. Pagrīdē bija arī ezoteriskās grāmatas. Tā tas viss sākās…

– Tad jau var teikt, ka astroloģija bija pavisam dziļā pagrīdē.

– Jā, tā var teikt. Es nevienu svešu cilvēku nekonsultēju, tā varēja aizvest ar „melno bertu”. Tas bija skaidrs. Neviens nezināja, ar ko es nodarbojos, jo pētīju tikai sevi, savus ģimenes locekļus.

– Astroloģija kā tāda netika atzīta?

– Nē. Pazinu arī astrologu Gunti Biezo. Viņš, tāpat kā es, pašmācības ceļā apguva astroloģiju, tikai lasot grāmatas angļu valodā. Domāju, ka patreiz mēs abi esam vecākie astrologi Latvijā, vismaz cik man ir zināms. Esmu 40 gadus kopā ar astroloģiju.

– Ir cilvēki, kuri jautā, kāpēc latviešiem pašiem nav izveidota sava astroloģija?

– Tā nav taisnība. Šādi tādi darbiņi bija. Latvijas laikā Līcītim bija „Senču kalendārs”, kurā bija rakstīti meteoroloģiski pareģojumi, ko, kad labāk darīt. Tādā padomu devēju literatūras stilā, kad un kurā dienā, un ko labāk sēt utt.. Vairāk gan nekas cits nebija. Pēdējos desmit gados Guntis Biezais raksta rakstus par latviešu astroloģiju.

– Zinu, ka tu ļoti ilgi nodarbojies arī ar jogu. Kā tu izdomāji apmeklēt jogas nodarbības?

– Arī pateicoties krustmātei. (ļoti laba krustmāte! – kaut visiem bērniem tādas būtu – L.V.) Viņa iepazīstināja mani ar V. Karavajevu. Man tolaik bija 13 gadi. Viņš bija atgriezies no Krievijas, kur tika izsūtīts par jogas mācīšanu. Viņš man deva lasīt savas grāmatas, pie viņa arī apguvu jogu vingrojumus. Tie bija Hruščova laiki, bet arī tad daudz runāt par to nevarēja. Tajā laikā biju pagrīdē arī „Rožkrustiešos”. Tur dabūju visu ezoterisko literatūru.

– Tagad arī vēl esi tajā organizācijā?

– Nē.

– Tu esi arī numerologs. Kā sākās tavs ceļš ciparu pasaulē?

– Astrologs E.Zvārgulis deva grāmatas vācu valodā par numeroloģiju. Tā pats apguvu arī to. Tajā laikā sāku lasīt astroloģijas lekcijas pagrīdē kādiem 5-6 cilvēkiem.

– Lekcijas bija par brīvu?

– Protams, par brīvu.

– Astrologs nevar būt bez ezoteriskām zināšanām?

– Domāju, ka nevar.

– Vai tādas zināšanas palīdz?

– Noteikti. Grūtāk tiem, kuri to nav apguvuši. Karma un astroloģija ir viens vesels kopums, to nevar šķirt.

– Vai astrologs var skatīt savu karti? Vai būs objektīva informācija?

– Var skatīt, bet nesaskatīs visu informāciju, cits labāk to spēs.

– Cik bieži ieskaties savā horoskopā?

– Es piederu pie tiem astrologiem, kuri reti skata savu horoskopu.

– Arī ejot uz svarīgu tikšanos neskaties?

– Nē, neskatos. Absolūti nē.

– Tava sieva arī ir astroloģe. Ko šajā ziņā rāda jūsu horoskopu kartes?

– Kad iepazināmies, neskatījāmies savus horoskopus. Vēlāk intereses pēc paskatījāmies. Horoskopos izceļas garīgā saderība.

– Cik viegla vai smaga ir tava dzīve?

– Es neteiktu, ka man ir smaga dzīve, lai kā būtu gājis. Citiem ir daudz smagāks liktenis nekā man. Negribu teikt, ka viegla, bet arī ne smaga. Tas būtu pārspīlēti teikts.

– Vai dzīvē ir nejaušības?

– Nepiekrītu, nav. Ir tikai likumības. Ezoterikā ir rakstīts, ka nejaušība ir neiepazīta jeb neizprasta likumība. Manā izpratnē nejaušību nav.

– Tad, tālāk turpinot – viss, kam jānotiek, tas notiks tāpat…

– Bet cilvēkam ir brīvā griba.

– Cik procentu? Manuprāt, pamaz.

– Tā tīri nav. Šo to cilvēks var mainīt.

– Ko vari teikt par tādu bērnu horoskopiem, kurus vecāki, viens vai abi, nav vēlējušies?

– Nav bijis man neviens tāds klients. Neesmu arī tādus gadījumus pētījis, kā tas izpaužas horoskopā.

– Bet kā to izskaidrosi no ezoteriskā viedokļa?

– Tā ir karma. Bērns izvēlas vecākus. Varbūt iepriekšējās dzīvēs pats nav vēlējies kādu un tagad viņam jāizjūt, kā tas ir, ka kāds viņu negrib.

– Vai horoskopi strādā visiem cilvēkiem?

– Tādu cilvēku neesmu saticis, kam nemaz neatbilstu horoskops. Horoskops jau cilvēkam neko nepavēl, ļauj izvēlēties pašam. Ir cilvēki, kuriem kartē ir norādes uz to, ka viņš var gūt sasniegumus garīgajā attīstībā, bet attiecīgajā brīdī pats to vēl nevēlas un strādā materiālajā jomā, un pilnīgi nav nekādas intereses par garīgām lietām, līdz ar to šķitīs, ka horoskops viņam nestrādā, bet jāņem vērā tas, ka šī interese var mainīties vēlākā dzīves periodā. Garīgi augsti attīstītiem cilvēkiem horoskops vairs nestrādā fiziskā līmenī, bet jau garīgā līmenī.

– Turpinot par tavu astroloģijas ceļu pēc 1990.gada.

– Oficiāli mācīju astroloģiju vidusskolā pēc valsts neatkarības atgūšanas. Vienā skolā mācību daļas pārzine „izsita” tiesības mācīt astroloģiju un ezoterisko filosofiju. Pēc tam to turpināju darīt arī citās skolās. Tagadējā dzīvē no neaktīva astrologa kļuvu par aktīvu pateicoties Žaklīnai Cinovskai. Viņa piezvanīja man un jautāja, vai es negribot iet strādāt par astrologu viņas izveidotajā “Horoskopu centrā” .

– Kā viņa tevi atrada?

– Nezinu. Es viņai neuzstādīju tādu jautājumu.

– Ja neviens nezināja, tad kā?

– Varbūt caur maniem audzēkņiem. Negribēju iet, bet viņa teica, ka slikti nebūšot, tad aizgāju. 4 gadus tur nostrādāju kā astrologs, divus gadus lasīju lekcijas. Tad 2000.gadā sāka dibināties Lastra, parādījās citi astrologi – A. Račs, J. Biršs, A.Brasliņa, M. Ošuroka, L. Krastiņa. u.c.

– Kādas ir tavas atziņas no jaunības laikiem līdz tagadējam brīdim par astroloģiju?

– Sevišķi mainījies nekas nav. Savus uzskatus neesmu mainījis. Zināšanas un pieredze, protams, ir pieaugušas. Placidus sistēmā joprojām nestrādāju. Patīk Indiešu, Hamburgas astroloģija.

– Indiešu astroloģiju arī zini?

– Minimāli, interešu līmenī. Zināt zinu, kā darbojas gan Indiešu, gan Hamburgas astroloģija, bet praktiski nedarbojos ar tām.

– Kāpēc tik populāra ir kļuvusi tieši Klasiskā astroloģija?

– Tam ir savi iemesli. Klasiskā astroloģija ir vienkāršāka. Velova astroloģija dod astroloģijas dziļu ezoterisku un zinātnisku izskaidrojumu, tai skaitā par daudzdimensiju astroloģiju, atomu astroloģiju un citām lietām. Citur pasaulē Velova astroloģiju nepazīst, tikai Vācijā. Vācijā ir pat Velova astrologu biedrība. Bez tam Vācijā ir populāra arī Indiešu, Hamburgas astroloģija.

– Pašlaik izdod ļoti daudz astroloģiska rakstura grāmatas.

– Šajā ziņā piekrītu astroloģes Ineses Kaģes teiktajam, ka daudzās izdotajās grāmatās ir maz jaunas informācijas. Autori pārstrādā veco grāmatu informāciju. Protams, ir arī izņēmumi, kā medicīnas astroloģijas, Nazarova grāmatas u.c.

– Vai tev nav doma izdot Velova astroloģijas grāmatu latviešu valodā?

-Velova astroloģija balstās uz 9 bieziem autora J.Velova sarakstītiem sējumiem, kurus saīsināt nebūtu vēlams tā dziļā satura dēļ. Visu sējumu iztulkošana prasa daudz laika, kura man patreiz nav. Domāju arī, ka to nevajag, varbūt kādreiz to darīšu. Vēl laiks nav pienācis, jo studentiem interesē tikai tas, kas būs ar viņiem personiski, nevis plašākā, dziļākā kosmiskā nozīmē. Pāragri.

– Cilvēks jau vispār ir egoists, domā tikai par sevi.

– To es nesaku, tīri tā nav. Ir arī izņēmumi.

– Kāda ir atšķirība starp cilvēkiem, kuri dzīvo zinot astroloģiju, un tiem, kuri tai netic un nezin, kā tā darbojas?

– Astroloģija palīdz cilvēkam izprast sevi, savas dotības, vēlmes, un tas palīdz vieglāk dzīvot.

– Ko tu ieteiktu cilvēkam, kuram ir krīzes situācija?

– Vērsties pie astrologa, psihologa vai pie kādas no reliģijām.

– Tavs ieteikums jaunajiem astrologiem?

– Pētīt citu cilvēku horoskopus, mācīties no tiem un turpināt iedziļināties astroloģijas zinātnē!

– Tavs vēlējums citiem?

– Novēlu astrologiem, lai viņiem astroloģija kļūtu par dzīves veidu un lai viņi tajā atrastu veidu kā palīdzēt citiem cilvēkiem atrast savu īsto vietu dzīvē. Visiem citiem – atturēties no astroloģijas noliegšanas un kritizēšanas, iekams viņi paši nav to dziļi apguvuši un izpētījuši.