Ūdensvīrs ir domas brīvības zīme. Urāns dod brīvības tiekšanos un ceļošanas prieku. Gluži kā debesu zilgme, arī Ūdensvīra zīmē dzimušie ir tāli no Zemes siltajām ērtībām un viņus saista brīvās domas lidojums un atklājumu prieks.Ūdensvīra tēls, tāpat kā zvaigznāja simbols, ir divas no debesīm plūstošas Ūdens straumes, kuras varēja attēlot gan vertikāli, gan horizontāli. Un Debesu dievi ne jau velti bija saistīti ar haotiskajiem kosmisko ūdeņu dieviem, par ko mums atgādina gan ēģiptiešu Nuts, gan indiešu Varuna , bet astroloģijā Neptūna eksaltācija Ūdensvīra zīmē.

Senie debesu ūdeņu atveides tēli mums atgādina gan līstošas lietus straumes, gan ūdens viļņus: kas kārtējo reizi atgādina par vertikālās un horizontālās dimensijas esību, kā augšas un apakšas līdzību – atzinumu, ka sākotnējais līdzsvars ir divu dimensiju – debesu, vertikālā saistību ar zemes, horizontālā savienība, kas kopā veido dzīvības telpu.

Mūsu tradicionālajā izpratnē ar debesīm ir saistīts Radītāja tēls. Tradicionālā apļa zīme simbolizē debesu jumu un debesu dievi ir arī spēka dievi: indiešu Indra, grieķu Zevs, ķeltu Taraniss, slāvu Peruna, latviešu Pērkons.

Ūdensvīra bezpersoniski dabiskā pasaules uztvere apliecina, ka sākotnēji debesis kļuva dievišķas nevis kā Dievs, bet gan kā visaptveroša dabas izpausme. Debesjuma gaišzilā krāsa cilvēkam šķietami dod drošības sajūtu un sargā no neparedzamām briesmām – tieši šī krāsa mūsu sajūtās saglabā arhetipisko tīrākās uzticamības un augstākās dievības tēlu. Ne jau velti praindoeiropeiskā debesu Dieva Deivosa vārds nozīmē „dienas gaisma, diena”.

Ar debesīm ir saistīts Radītāja kults. Viņa radītais Visums ir ļoti vienkāršs savā būtībā un sastāv no divām daļām: no gaišajām Debesīm, kuras sarunājas ar cilvēka saprātu un no cietās Zemes, kuru min viņa kājas. Pasaules radīšana mītoloģjā tiek attēlota kā zemes atdalīšana no debesīm.

Un ja mēs jautātu mītiem, no kurienes radās tik milzīgs Visums, tie draudzīgi atbildētu, ka tas radies no klīstošiem ūdeņiem un pirmatnējā okeānā radušās sīkas pirmssēklas (kas tik ļoti atgādina cilvēka dzimšanu). Taču tas izauga un sasniedza bezgalības mērogus un sadalījās Debesīs un Zemē: viss vieglais tiecās augšup, precīzāk – plašumā, veidojot Debesu gaismu un gaisu, bet viss smagais – nosēdās apakšā un izveidoja Zemi. Tā radās Debesis Tjaņ ķīniešu mītos un pēc tam pašas kļuva par visa pārējā radītājām.

Mītoloģiskie tēli un stāsti ir aizdomīgi līdzīgi mūsdienu priekšstatiem par Visuma veidošanos: par pasaules rašanos no pirmvielas, Saules un planētu veidošanos no difūzajiem mākoņiem. Nav nejaušība, ka mīti apraksta Ūdensvīra arhetipu: cilvēces sākotnējās, universālās, vienotās domas lauku, ārpus laika esošas domas lauku. Laika jēdziens mītos parādās vēlāk, līdz ar viņa zemes smaguma atmiņu par pagātni. Debesis pretstata Zemei. Sākumā ir tikai doma. („Sākumā bija Vārds…” – Logoss).

Astroloģijā Ūdensvīrs ir Gaisa stihijas zīme. Mēs šodien zinām, ka Kosmoss ir bijis pirms Zemes un, ka cilvēks nevarētu sākties pirms nebija radīta planētas gaisa atmosfēra, kas aizsargā Zemi no Visuma Haosa bezdzīvības tukšuma. Mītos bieži vien Debess jumu uzskata par Zemes radītāju. Debesis aptver Zemi no visām pusēm un vienlaikus velk ļaudis pie sevis un tai pat laikā biedē, kā jebkas tāls un nesasniedzams un tiklab tuvs Stihiju draudošajam Haosam.

Tradicionālais Ūdensvīra pasaules uzskats nav ierobežots jūtās, ne arī racionālos žēlsirdības un skaistuma priekšstatos. Šādi viņš satuvinās ar mūsdienu zinātnisko domu un tikpat labprāt uztver Kosmosa tālumu.

Urāns, Ūdensvīra zodiaka zīmi pārvaldošā planēta, ir debesu planēta. Vējš pa debesu tālēm dzenā mākoņus. Urāns apzīmē kustību visplašākā šī jēdziena nozīmē ir gan domas virzība, gan plašās tāles. Ūdensvīrs ir tas, kurš debesu ūdeņiem ļauj nolīt pār zemi. Tas ir tēls, kurš ļaudīm ļauj saņemt debesu svētību. Tas zināmā mērā simbolizē dabu kopumā – daudzu tautu mītoloģijā debesu dievības ir saistītas arī ar debesu valgmi, lietu un gadalaiku un dabas ritmiem.

Mēs šeit varam atrast daudzas astroloģiskas līdzības – Plutons, bioloģisko iespēju un izdzīvošanas planēta, Ūdensvīra zīmē ir vājš. Ūdensvīrs ir mieru mīloša zīme. Tā ir zīme, kas apliecina nošķiršanos no zemes ērtībām un tiekšanos pēc nesasniedzamā. Mūsu fiziskajā augumā Urāns pārvalda ceļgalus, kas īpaši tiek attīstīti staigājot, kā arī nervu un kustību sistēmu, kas arī aktivizējas ejot (dažkārt apgalvo, ka staigāšana veicina domāšanu).

Debesu jumā raugoties, pilnveidojas cilvēka intuīcija – bieži debess krāsas vai mākoņu skrējiens brīdina par vētru, sausuma vai lietus tuvošanos vai vienkārši paziņo, kādi laika apstākļi gaidāmi nākamajā dienā. Daudzu tautu valodās debesu un Dieva dārds skan līdzīgi.

Urāna arhetipi

Urāns – domas planēta. Radošās debess pirmtēls.

Kas ir Debesis? – mītos vēstīts, ka tās ir ūdens pretmets. Haosa vidū nezin no kurienes radās kustība, kurā savukārt – radošais gars. Radot pasauli, Dievs atdalīja Debesis no Zemes.
Haoss nevarēja turpināt pastāvēt, jo tas bija nenoteikts un nevarēja uzturēt pats sevi savā nenoteiktībā. Tā kustība nesa sev līdzi esības polarizāciju: viss sadalījās esošajā un neesošajā, gaismā un tumsā, dzīvajā un nedzīvajā.

Šumeru mitoloģijā pirmatnējā haosa plūdums ir attēlots kā dievu deja pirmmātes Tiamatas dzemdē. Ar to nebija apmierināts Tiamatas laulātais draugs, pirmatnējais okeāns Apsu un ierosonāja Tiamatai nogalināt viņus, lai varētu mierīgi gulēt. Tas izraisīja dievu cīņu ar haotiskajiem spēkiem, kas beidzās ar pasaules radīšanu. Viena pirmmātes daļa atdalījās un palika apakšā kā jūra, otra izveidoja debesis.

Indiešu mīts vēsta, ka sākumā nebija nekā, izņemot ūdeni. Ūdeņi vēlējās turpināt paši sevi un … to kustībā radās zelta auglis. Tad vēl nepastāvēja gadi, bet tik ilgu laiku, cik ilgst gads, zelta auglis peldēja ūdeņos. Pēc gada no viņa piedzima cilvēks, Pradžapati.

Pasaule dzimst no Haosa: no stāvokļa, kurā nav brīva izplatījuma, no tukšuma. Šajā neiedomājama stāvoklī norisinās stihiska plūsma – tajā rodas gara – Urāna kustība, kas nezina robežu. Centrbēdzes spēks vakuumā atdala Gaismu no tumsas.

Debesis sargā šo pasauli, sargā no Haosa. Irokēzu Augstāko Dievu sauc Taronhivagona, – tas, kurš tur Debesis. Debesis arī zīmē kā jumolu, kas aptver Zemi. Kaut kur tālu aiz tā robežām valda tumsa un Haoss, no kura cilvēku sargā debess jums – zils kupols, kas gaišo pasauli sargā no tumšo spēku ielaušanās vai arī gaišzila arka, kas ved no šis pasaules nezināmajā.

Šo vārtu atslēga ir visu vadošajam Debesu Dievam. Tāds ir seno romiešu Dieva Janusa tēls, kura sejas viena puse ir pavērsta pret šo, izpausto pasauli, otra – pret neizpausto. Sākumos Janus bezveidīgas lodes un kļuva par šīs pasaules radītāju un sargātāju. Jānus saka: „Debesis, jūra, mākoņi, zeme – viss ir manas rokas atvērts vai aizvērts. Es viens sargāju milzīgo Visumu.”

Debesis ir vārti uz citu, ne-zemes pasauli, kas tāpat kā debesis, šķietas gaišs. Janusa atslēgas atgādina arī Svētā Pētera Paradīzes atslēgu sižetu. Indiešu mītu paradīzē, Svargi, nonāk kritušie varoņi.

Vēl līdz šim mūsu dvēselē ir pārliecība, ka ja kaut kur arī ir Paradīze, tā katrā ziņā ir Debesīs. Debesis kā gaismas un dievišķuma atspulgs visos laikos ir uzskatītas kā Augstākā un labākā pasaule.

Tēls, kurš mītos atspoguļo vienādu attieksmi pret visiem, ir Urāns – sociālo aspektu, kas ietveras katras atsevišķas reliģijas mācībās saista ar Jupiteru.

Pat attīstītās reliģijās, kur pasaules radīšanā iesaistās arī citi pretendenti, Debesu paliek kā augstākais dievs un visu dievu Tēvs. Šumēru augstākais Dievs Ans rada Debesis un pavēl rasties citiem dieviem. Ķīniešu Debesu dievs Tjaņs tiek uzskatīts par augstāko dievišķo spēku, kas radījis piecas stihijas kā pastāvēšanas pamatu. Ķīniešu filosofija māca: Gudrais vienmēr gatavs izpildīt Debesu pavēli; Cilvēkam vispirms jāizpilda pienākums, – kad viņš ir izdarījis visu, ko varējis, viņš var gaidīt, ka Debesis pabeigs viņa iesākto.

Arhetipiski visspilgtāk un izteiksmīgāk debesu radītāja vārds saistās ar gaismas tēlu. Praindoeiropiešu Dievs Deiwos nozīmē „zaigojošā dienas debess, dienas gaisma”, no šī vārda ir cēlušies arī grieķu Theos un latīņu Deus. Ar šo nozīmi saistīti arī etrusku Ani, seno romiešu Janus (sākotnēji Dianuss), indiešu Djauss, latviešu Dievs (un lietuviešu Dievas), ģermāņu Tiu (varianti Tiviss un Tīrs), anglosakšu Tivs, ķeltu Duvs, slāvu Divs, romiešu Jupiters (no Jovis/Diovis Pater – Gaismas tēvs, Dienas tēvs), indoāriešu Djaušpitārs… Šī pati sakne ir vārdos diena: krievu valodā -день, angļu –day (diena) un dawn (ausma).

Gaisma ir pirmais un dabiskākais priekšstats par Visuma sākotnes radīšanas bezrobežību. Sākotnējais vētījums katrā ziņā apliecina to, ka gaismas avots ir nevis Saule kā spīdeklis, bet gan Debesis. Debesu mītoloģiskais arhetips ir senāks par Saules arhetipu. Saule ir tikai tā daļa. Horoskopā Saules un Urāna aspektos bieži vien (lai nesacītu, ka vienmēr) svarīgāks ir Urāns: tas ir atbilstošs tam, ka domas spilgtums ir pilnvērtīgas dzīves svarīgs priekšnosacījums. Cilvēka Saules izpaustais radošums ir atkarīgs no viņa urāniskās oriģinalitātes un brīvestības.
Gaisma cilvēku atmodina no sapņiem un tās ietekme uz cilvēka psīhi ir līdzvērtīga burvju varai – tā dod harmoniju, prieku un sajūsmu, un vienlaikus arī drošības un miera sajūtu. Ūdensvīra zīme tiek uzskatīta par visgaišāko zodiakā. Tas ir laiks, laiks, kad pēc garās un tumšās ziemas nakts, dienas garums aug ļoti strauji un mēs starojam no tā, kā spilgtās Saules stari mirdz baltajā sniegā (mēs taču atceramies no tām ziemām, kad sniegs bija, cik spoži Saule mirdz sniegā tieši februārī). Ļaudis, kas dzimuši šai laikā arī bieži vien ir īpaši spilgti, it kā ne no šīs pasaules, viņu domas lidojums un pasaules tvērums ir tik dažbrīd savāds un priekšlaicīgs, ka mulsina pārējos. Viņi ir tik atvērti draudzībā, nepiesaistīti un altruistiski.

Urāns dara pasauli skaidru un ļauj ik brīdi dzīvot kā jaunu atklājumu priekšnojautās – pagājušās neveiksmes un neizdošanās burtiski izkūst kā sniega kupenas spožā Saulē. Astroloģijā Urāns ir saistīts ar 11.māju – ar draugu māju, kā arī diennakts ciklu maiņu. Horoskopā tā norāda uz jaunām iecerēm, nākotnes iedvesmu un domas lidojumu. Ja diennakts ciklu projicē uz diennakts ciklu, tad 11.māja saistās ar nakti… un vai tad tieši nakts nav ļoti radošs laiks un milzīgi dīvainu, neparastu un pat neticamu domu atbrīves laiks un radošs laiks.
Urāns ir iekšējā gaisma, kas rada ārējo gaismu. Tā ir zināšanu gaisma, kas mūs aizsargā no ļaunuma tumsas un domu skaidrība, kas ļauj izrauties no bezizejas, kurā mūsu ievedušas pašu aplamā rīcība un emocionālās vētras.

Tātad, kopumā Urāna arhetips izpaužas caur zilā debesu juma tēlu, kas norobežo pasauli no Haosa, un ar zaigojošo gaismu, kuras saprāta stars caurvij visu noslēpumaino un tumšo. Tas ir vārds un doma, kas zibens ātrumā rada pasaules un tās arī izārda, nemanot ierobežojumus savā radošumā. Tā ir neapturamā kustības stihija, kas bezgalīgi paplašina brīvo izplatījumu, radošais gars un viņa izaugsmes meti. Tā ir saikne starp Debesīm un Zemi, kurā aktīva ir Debess un neapturamā Dzīves koka kustība augšup, balstot mieru sargājošo Debess jumu. Tas ir sākotnējais Visuma dalījums Garā un Matērijā un tā vienotība, kas paceļas pāri labajam un ļaunajam.

Tas ir viss pats labākais un tālā paradīze, un ikdienas dzīvē – dabas parādības: spīdekļu un zvaigžņu kustība Debesīs, negaiss, lietusgāzes un varavīksne. Tā ir prāta apgaismība un precīza zināšana, intuitīvi minējumi un zinātniski atklājumi. Tie ir skaidri pagātnes, tagadnes un nākotnes redzējumi un bezrobežīga tiekšanās uz neizzināto.

Arhetips Saule Ūdensvīra zīmē – arhaiskais Hēlijs antīkajā mītoloģijā pārstāv vismazāk personificētu tēlu. Viņam nav nekādu individuālu rakstura iezīmju un tai pat laikā viņš ir biedējoši stihisks. Episkos vēstījumos Hēlijs nav aktīvākais tēls, taču viņš ir informācijas avots, pie kura vēršas, kad nepieciešams padoms. Arī Ūdensvīra pašatklāsmes notiek saskarē ar universālo patiesību: nav nepieciešama tās atveidošana formā un pierādīšana. Saule trimdā (Ūdensvīra zīmē) ir subjektivitātes zaudēšana, atteikšanās no tās, lai Visuma prāta gaismu nodotu tālāk. Saule spēj aizsniegt vistālākos zemes nostūrus, taču individualitātes ēna nedrīkst atklāt Visuma gaismas plūsmu.

Arhetips Mēness Ūdensvīra zīmē – dievišķās Selēnas debesu tāles. Šīs dievietes vārds nozīmē “gaišā”. Tā ir skaistā Mēness gaisma, kas ceļiniekiem apgaismo ceļu naktī un ved zvaigžņu pulkus sev līdzi. Tas ir Mēness, kurš nakts debesīs lido Kosmosa dzīlēs. Gan attālinoties un pazūdot miglā, gan tuvojoties mums un atnesot līdz zemei zināšanu gaismu un saikni ar Kosmosa bezrobežību. Selēna simbolizē sapni par bezgalību.

Arhetips Merkurs Ūdensvīra zīmē – ģermāņu Lokijs. Viņš ir neparedzams, neaprēķināms izaicinātājs. Neparedzamas domas virzības un izpausmes, dīvainu ideju rosināšanās. Viņa domas aizvien spēj iziet ārpus zināmā, klasiskā un parastā – viegli rodas citāds skatījums un pierastām lietām. Negaidītais un neparastais bieži satrauc un pārsteidz nesagatavotus, bet viņš iepriecē ļaudis kam patīk pārmaiņas, kuri viegli spēj uztvert jauno un nezināmo. Domas brīvība un Lokija veiklība ļauj manipulēt.

Arhetips Neptūns Ūdensvīra zīmē – seno irāņu dievs Apans Napats – pirmatnējo, Visumu aptverošo Kosmisko ūdeņu Apas labais gars. Zibens ir viņa enerģija – tā dzimst ūdeņu dzīlēs un pārvēršas gaismā, kļūdama par dzīvības zaigojošo augli. Neptūns šeit ir atvērtā garīgās enerģijas plūsma. Tā ir visā pasaulē starojoša ideju gaisma, kas uzmirdz negaidīti un pēkšņi, gluži kā varavīksnes parādīšanās pēc lietus: kā saprāta gaismas apspīdēts garīgums.

Arhetips Hīrons Ūdensvīra zīmē – somu mītiskais kalējs Ilmarinens, kas rada mākslīgus dabas objektus. Vai arī izgudrotājs Dedals. Šie tēli iemieso meklējoša prāta ideju. Paša radītās pasaules cīņu ar realitāti un cilvēces sapņu iemiesošanos (lidojumi kosmosā, TV, telefons…). Viņa vājums ir nespēja pilnībā ņemt vērā dabiskos apstākļus un dabas likumības, saites zaudēšana ar materiālo realitāti. Ideja apdzen realitāti, dažkārt izrādās utopiski.