– nemirstības un mūžīgā mātišķuma pirmtēls.

Mēness pārvalda dzīvnieku pasauli – mītoloģijā romiešu medību dieviete Diāna un grieķu Artemīda. Viņas abas vairās no pilsētas burzmas un vislabāk jūtas meža biezokņos.

Jau ļoti tālā senatnē ļaudis sevi un savu pašapliecināšanos ir saistījuši ar dzīvnieku pasauli. Vispārzināmais un daudz pētītā totēmisma tradīcija, kad kāda no dzīvnieku sugām kļūst par dzimtas sargu un aizstāvi un turklāt arī neaizskaramo dzīvnieku ir bijusi bieži sastopama senajās cilšu tradīcijās. Indiāņu ciltīs ļaudis pieņēmuši dzīvnieku vārdus un īpašības. Senās Ēģiptes mītoloģijā ir sastopams šakālis Anubiss, ērglis Hors, zaķis Tots, lauvene Sehmeta, skorpions Serkets. Latviešu Dainās bieži sastopami dzīvnieki, kuri dara gluži cilvēciskus darbus un ļoti iespējams, ka tās ir gadu tūkstošiem senas totēmisma un šamanisma pēdas mūsu tautas seno cilšu tradīcijā.
Astrologi gluži līdzīgi kā dzejnieki mēnesi saista ar dvēseli. Un tas ir likumsakarīgi ne tikai tādēļ, ka Mēness ietekmē ūdens plūsmu mūsu ķermenī un iespaido mūsu emocionālo pasauli un psihosomatisku: tas norisinās līdzīgi tam, kā Mēness fāzes ietekmē augu augšanu un attīstību. Un vēl arī tādēļ, ka dvēsele ir visas cilvēces vēstures, neredzamā emocionālā atmiņa, kas plūst cauri laikam un dzīvo slēpta katrā no mums. Mūsu dvēseli veido arhetipiskā atmiņa, kuru palīdz atjaunot un izgaismot tieši nakts spīdeklis Mēness. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienu simbolu pasaulē dvēseli simbolizē Mēness.

Arhetipu rašanās noslēpums ir saistīts ar Saules enerģiju, tātad ar dzīvības enerģiju. Mēness mītos nomaina Sauli naktī, kad tā atrodas citā, pazemes valstībā. Līdzīgi kā Saule un Mēness mijas diennaktī, kļūstot redzami vienā zemeslodes pusē vienā diennakts laikā un otrā – otrā diennakts pusē, tā arī atmiņa modina mūsu dvēseles neredzamo, nepierādāmo, viņas puses realitāti. Mums pašiem gan iekšējā, gan ārējā pasaule ir vienlīdz svarīgas. Iekšējā pasaule, lai arī tā nav redzama, – tā ir vienīgi ārējās pasaules atspulgs, gluži tāpat kā Mēness ir Saules atspulgs, bet nespīd pats.

Saule un Mēness papildina viens otru – mītos tie bieži vien ir vīrs un sieva. Mēness sievišķais tēls papildina Saules vīrišķumu, tomēr ir tradīcijas, kuºās ir pretēji -piemēram, arī baltu tradīcijā Mēness ir vīrišķais, bet Saule – sievišķais tēls. Šis visvairāk var būt ir saistīts ar Jupitera eksaltāciju Vēža zīmē un tādējādi simbolisku Mēness un Jupitera savienojumu jeb vēsti, kas ziņo par Jupitera un Mēness ciešo saistību. Latviešu Dainās piesauktais Mēness tēls ir ļoti saistīts ar Jupiteru.

Mēnestiņis nakti brauca,
Mani ņēma ormanīti;
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti.
Savu zvaigžņu mētelīti,
Sešu zaru zobentiņu.

Mēness, līdzīgi kā Saturns, astroloģijā ir laika planētas – to atšķirīgie cilki ļoti nopietni un dziļi ietekmē cilvēku dzīvi un psihi, tādējādi Vēža un Mežāža zodiaka zīmes ir liktens zīmes un pasaules liktens sargātājas un glabātājas. Mēness emocionālā atmiņā būtībā mūs atgriež pagātnē noskaņojot mūs reiz notikušā atspulgos: uz atmiņām par dabas un dzīvnieku nemirstību. Zināma bīstamība pastāv, jo dvēsele var aizvilināt cilvēku prom no civilizācijas un ārējās kultūras izpausmēm. Tieši tāpēc svarīgi apzināties, kur noris mūsu dvēseles dzīve un nopietni izšķir to no gara dzīves, kas ir ļoti atšķirīgas un nav saistāmas viena ar otru.

Mūsdienās Mēness ģimenisko arhetipu arvien vairāk ieņem valsts, nācijas, reliģiskais arhetips un arī tam ir nosliece paplašināties – arī šādi izpaužas Jupitera eksaltācija Mēness pārvaldītajā Vēža zīmē.

MĒNESS arhetips

Miglainais Mēness apgaismo noslēpumaino nakts pasauli un parādās tik dažādos veidolos un izskatā, ka kļuvis par mīklainības simbolu. Jau sensenos laikos Mēness neizprotamās maiņas aizvien ir piesaistījušas cilvēka uzmanību bieži vien pat vairāk nekā Saule, piemēram, Āfrikā un Ziemeļamerikā Mēness dievības aizvien pielūgtas daudz vairāk nekā Saules dievi: Mēness var aptumšot Sauli, tas pārvalda stihijas pārvietojot ūdens plūsmas.

Mēness atrašanās Zvaigžņu vidū to ir padarījusi par visu debess iemītnieku pārvaldnieku un māti. Peru indiāņu mītoloģijā Mēness ir dižā māte, kura radījusi visu pasaulē.

Mēness ir Zemes pavadonis un tuvākais debesu ķermenis, tāpēc viņa ietekme ir tik spēcīga. Mēness izsauc paisumus un bēgumus un ietekmē augu augšanu. Paisumus un bēgumus okeānā bieži saista arī ar dzīvības un nāves ciklu. Senajā Grieķijā un arī pārējās senās Eiropas valstīs valdīja uzskats, ka cilvēki dzimst paisuma laikā un mirst bēguma laikā, taču būtībā šāds pieņēmums ir tikai līdzība. Daudzviet senajā pasaulē valda Mēness kults: rituāli un upurēšanas akti notika tieši pilnmēnesī – šajā laikā cilvēka emocionālā pasaule ir īpaši atvērta un uzņēmīga.

Mēness fāzu maiņas un to novērošana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā uztvert laika plūdumu. Mēness maina savu apveidu katrās 7 dienās. Tieši tāpēc 7 ir kļuvis par sakrālu skaitli un tā vai citādi ir atspoguļots daudzos senajos mītos, pasakās un teikās. Skaitļa 7 sakrālā izpausme ir saistīta ar Mēness arhetipu un simbolizē mūsu dvēseles emocionālās dzīves ritmiskumu, tādēļ tiek saistīts ar mūsu iekšējās pasaules viedokli un tās radošumu. Latviešu laika skaitīšanas sistēmā Mēness iekļaujas nevis kā skaitļa 7 arhetipiskā līdzība, bet ir drīzāk saistīts ar skaitli 9: 9 dienas Mēness aug, 9 dienas tas ir pilns un deviņas dienas dilst, savukārt aptuveni 3 dienas ir neredzams – Melnais Mēness.

Senajā Babilonijā nedēļas pirmā diena ir veltīta ar Mēness dievībai un arī daudzu Eiropas tautu tradīcijās pirmdienu vēl aizvien dēvē par Mēness dienu, kas atspoguļojas arī dienas nosaukumā: Lundi (franču val.), Monntag (vācu val.), Monday (angļu val.).

Savā cikliskajā ceļā trīs dienas Mēness nav redzams pie debesīm. Tas parāda Mēness arhetipisko saikni ar pazemes valstību un skaitli 3. Numeroloģijā skaitlis 3 ir saistīts ar Mēness mainīgajām īpašībām, ar vājumu, uzņēmību, kā arī ar noslēgtību, vienatni un piedzimšanu. Mēness cikls tiek saistīts arī ar cilvēka mūžu – bērnību, briedumu un vecumu. Tad viņš pazūd, lai atgrieztos atkal kā bērns. Šis trīs fāzu cikls vairāk raksturīgs Ziemeļeiropas teritorijā, kur izteiktāks ir trīs reiz deviņu dienu Mēness cikls. Šeit raksturīgs Mēness cikliem dot citus tēlu nosaukumus – Augošs Mēness – jaunava (meitene), Pilns Mēness – sieviete (māte), dilstošs Mēness – veca sieviete (viedā, ragana) un arī aptuveni trīs dienas, kad Mēness pie debesīm nav redzams.

Mēness pārvalda šķidruma plūsmu ne tikai pasaules jūrās un okeānos, bet arī mūsu ķermenī un arī mūsu mainīgo emocionālo pasauli, kā arī dzimšanas ciklu sievietēm: tādējādi Mēness cikls atspoguļo mūsu uzņēmību pret laika plūsmu – tā ir nemitīgi mainīga un tomēr aizvien saglabā emocionālu nepārtrauktību. Mēness iespaidu emocionālā straume daudzu dvēselēs atstāj ļoti spēcīgu ietekmi – neapzinātais, aizslīdošais, mainīgais tomēr glabā sevī mūžīgi atdzimstošo dzīvi.

Katrs notiekošais mirklis ir saistīts ar pagājušo tāpat kā bērns ir saistīts ar saviem vecākiem. Mēness ciklam atbilst mūsu dzīves ritms – nedēļa. Katrs garīgi uzņēmīgs cilvēks savā zemapziņā seko Mēness fāžu maiņām un emocionāli viņa orientieris ir Mēness ceļš zodiaka zīmēs.

Augošs Mēness rosina augu augšanu un mūsu jūtu izpausmes. Šajā laikā mēs esam uzņēmīgāki pret jauno. Savukārt dilstoša mēness laikā uzkrājas iekšējie resursi un mūsu uztvere ir konservatīvāka. Tie augi, kuri stādīti augošā Mēnesī, spēcīgāk attīsta virszemes daļu, savukārt dilstoša Mēness laikā stādītie – aktīvāk un spēcīgāku veido sakni.

Daudzu tautu mītoloģijā Mēness saistās arī zināšanu dievībām – Nannu (šumēru Mēness dievība), Tots – ēģiptiešu laika un zināšanu dievība, kas Saules dievam Ra izmazgā acis un līdz ar to simbolizē arī ūdens attīrošos enerģiju. Tāpat kā Mēness neredzamais laiks simbolizē tā atrašanos pazemes valstībā, tā arī Tots ir pavadonis mirušo valstībā. Mirušajam ir līdzi Tota grāmatas, kas viņam palīdzēs. Nakts spīdeklis cilvēku aizved prom no ikdienas burzmas un palīdz viņam aizmirst pagātnes spriedzi – no mūžīgās nakts augstumiem veroties ikdienas rūpes un raizes ir pārejošas un nenozīmīgas. Iekšējā būtība, kuru simbolizē Mēness, tumsā ir labāk redzama – tā ir nemainīga mūžīgās dzīvības patiesība. Tots ir laika dievība – viņš pieraksta cilvēku dzimšanas un miršanas mēnešus un dienas. Viņš glabā vēsturisko laiku. Kā kalendāra radītājam Totam piešķirtas tās pēdējās mēneša dienas, kuras palika pāri, kad gadu sadalīja 12 mēnešos. Zināšanas laika gaitā attīstās un pamazām pāriet citas dievības – Merkura pārziņā.

Mēness simboli –

Pusmēness, Piena ceļš, Sīriuss, skaitlis 7 (Mēness fāzes) – saikne ar kosmiskiem ritmiem.
Upe, piens (dzīvības un nemirstības dzēriens), plūstošs ūdens, lietus, asaras – plūduma, izmaiņu un dzīves mūžīgās mainības tēli.
Šūpulis, laiva, iņ/jan un bezgalības zīmes, krustceles – dabisko svārstību un pāreju simboli.
Zaķis, govs ragi, pūce, … – dzīvnieki, kuri simbolizē Mēnesi un Lielā Lāča un Mazā Lāča zvaigznājus.

Simboliskās krāsas un to simboliskās ietekmes –

Gaiši smaragdzaļš – attālināšanās no ārējā, aizsargātība, maigas skumjas, mitrums.
Tirkīzzils ar violetu – maigums un izjūtu mainīgums, infantilisms.
Balts ar zaļu – tiešums, emocionāls svaigums, dotā tīrība.

Arhetips Saule Vēža zīmē –

Līdzīgi tam, kā mainīgais Mēness un tam līdzvērtīgā Vēža zodiaka zīme, spēj mainīties, tāpat arī indiešu mītiskais tēls Saules dievība Sūrji var būt gan vīrišķa, gan sievišķa būtne. Sūrji sievišķā seja ir Soma – Mēness sieva un simbolizē dienas un nakts spīdekļu un dažādo pasaules skatījumu, redzamo un neredzamo, saskaņotību un tiekšanos uz līdzsvaru, kas ir tik grūti sasniedzama un uz ko tik cieši vēlas tiekties vēža zīmes ļaudis. Sūrji vīrišķajā tēlā arī ielavās Mēness motīvs: viņš brauc ar septiņiem zirgiem un viņam var nebūt ratu, kas simbolizē vienotību ar dzīvo dabu.

Sūrji izstaro gaismu un šai gaismai ir dziedinošas spējas: tā Saule sūta savus starus un palīdz dzīvībai. Tā līdzsvaro enerģiju organismā un palīdz tai nonākt tur, kur tā nepieciešama. Īstenojies Vēzis ir labs palīgs dabiskam dzīvības enerģijas plūdumam.

Arhetips Mēness Vēža zīmē – tas ir Mēness šūpulī. Mazais, jaunais Mēness. Slāvu mītos sastopamā Lēla, par kuru rūpējas viņas māte Lada. Šis Mēness novietojums atgādina par ciešo saikni starp māti un bērnu, par aizsardzības un drošības sajūtu, kas mūs pārņem mūsu dzimtajā ligzdā, par to, cik mūsu mazuļiem nepieciešama pasargāšana. Tās ir dzīves intīmākās emocijas, kas slēpušās dvēseles dzīlēs. Mēness īpaši aizsargā savu namu, Vēža zīmi, un ļauj īpaši izjust notiekošo, dod vissmalkākās uztveres nianses, kas visdabiskāk atklājas dzīvnieku un bērnu pasaulē.

Arhetips Merkurs Vēža zīmē – uztveroša un emocionāla, niansēta domu plūsma. Tāds ir indiešu Vačs, kurš iemieso cilvēka dabisko nepieciešamību runāt, tātad izpaust iekšējo dzīvības plūdumu un dot savās emocijās tālāk, saviem apkārtējiem. Valoda un doma šai gadījumā tiek uztverta kā cilvēku iekšējā informatīvā lauka saikne ar iekšējo dzīvi un ar Visuma informatīvo lauku.

Arhetips Venera Vēža zīmē – dabiska un intīma mīlestība. Mīlestība ģimenē. Indiešu dievietes Lakšmi mierīgā un klusā laime, kura dod drošības sajūtu. Tā ir it kā jau kopš bērnības pazīstamā dieviete ar ziedu viju ap kaklu un viņās laulātais draugs viņai blakus ir tik līdzīgs viņai, nekas negaidīts te nav iespējams. Jūtas šai gadījumā var būt nepieaugušas vai pieļāvīgas, sentimentālas un pat salkanas – gluži kā aina no indiešu filmas.
Nobriedušākā līmenī tā ir maiga attieksme pret nupat izdīgušo augu. Tāda pat ir arī latviešu liktens dieviete Laima, kas saistīta ar dzemdību rituāliem.

Arhetips Marss Vēža zīmē – Marsa “kritums” Vēža zīmē var radīt baiļu sajūtu. Viņam var pat piemist spējas izraisīt šausmas. Ne vienmēr pietiek ārējas aktivitātes, taču tā būtu jākompensē ar iekšēju aktivitāti, kas citādi var pārvērsties iekšējā uzbudinājumā, spriedzes sajūtās. Iekšējas spēka mobilizācija ir saistīta ar Marsa atrašanos Svaru zīmē. Tās var būt īpašas, dažkārt pat maniakālas fantāzijas un bailes, kas saistītas ar baltu mītos sastopamo uguns un ugunsgrēka dievību Aitvaras. Taču citā aspektā, izkoptā un pilnveidotā cilvēkā šāds Marsa novietojums var dot milzīgu iekšēju spēku, drosmi, kas dod pretsparu graujošajiem spēkiem.

Arhetips Jupiters Vēža zīmē – Jupitera eksaltācija Vēža zīmē atspoguļo tiešāku un dabiskāku šī arhetipa saistību ar dabas norisēm. Acteku lietus dievības vārds Tlaloks nozīmē “tas, kurš piespiež augt”: tas vēl reizi atgādina, ka lietus ir saistīts ar auglību. Līdzīgā veidā izveidoto dabisko uzkrājumu saglabāšana un tradīciju pārņemšana nostiprina gan garīgās, gan materiālās dzīves labklājību. Starp laicīgo un garīgo tiek radīta harmonija un tas nenoliedzami uzlabo kopējās sabiedrības pilnveidošanās norises. Šis nekādā ziņā nav bargs tēls un tikai galējās nepieciešamības gadījumos viņš izmanto lietusgāzes un negaisu.

Arhetips Saturns Vēža zīmē – Grieķu mājas pavarda vai svētās uguns sargātājas dieves Hestijas (romiešu Vestas) mērķis ir uguns mūžības kā simboliska ģimenes un valsts drošības un patstāvības sargāšana. Lai arī būtībā šī situācija nav gluži atbilstoša Saturnam un drīzāk ir viņam neraksturīga, jo šis ir vēstījums par noteiktu veidolu upurēšanu lai saglabātu un uzturētu mainīgo dzīves plūdumu.

Saturns Mēness pārvaldītajā Vēža zīmē ir trimdā un šajā gadījumā runa ir par jau sasniegtā konservāciju. Uzsvars ir nevis uz ārējiem sasniegumiem, bet gan uz iekšējās nozīmības apzināšanos. Šis Saturna novietojums var apliecināt atteikšanos no jauniem sasniegumiem un vēršanos pie tradicionālām, klasiskām vērtībām.

Arhetips Urāns Vēža zīmē – bezrobežu plašums Aditi, indiešu dievu māte, kura zemei dāvā visus no debesīm nākošos labumus. Tāpat kā ēģiptiešu Hatora, arī Aditi simboliskais tēls ir debesu govs, kura ar savu pienu dzirda visus zemes iemītniekus. Tas ir labestības bezpersoniskais tēls, kas novērš dievu ļaunumu un pasargā no nelaimēm. Debesu sievišķie tēli šeit atspoguļo radīšanas sākotni.

Arhetips Neptūns Vēža zīmē – šumēru dižā Māte Nammu – pirmradītāja, kuºa deva dzīvību visam esošajam. Caur viņu iemiesojas dievi – neredzamie spēki, kuºi veido izpausto pasauli. Šis planētas novietojums ir psihisku norišu simbolisks tēls – tas ļauj izpausties realitātē sākotnēji neredzamajam, tikai iekšējā pasaulē esošajam. Tā ir dvēseles un gara harmonija vai kolektīvās un individuālās dvēseles saskaņa – slēptās garīgās norises izrādās uztveramas noderīgas sabiedriskā dzīvē. Tas ir dziļš mātišķs aspekts, dziļas saknes un slēpti avoti, kuri izlaužas dvēseles virspusē no mītoloģiskām, vēsturiskām un etnogrāfiskām saknēm. Reālajā dzīvē šis Neptūna aspekts sabiedrībā izpaužas kā dažādu stilu, kultūru un izpausmju mākslā salikums – piemēram, eklektisms, „sudraba laikmets”, – tā ir dzīva attieksme pret garīgo mantojumu un jauniem novirzieniem mākslā (1901.-1913.g.), kas vēlāk iespaidoja visu divdesmito gadsimtu.

Arhetips Plutons Vēža zīmē – slāvu dievība Veless un vietas, kurās klīst nogalināto dvēseles. Tā ir dvēsele, kuºa meklē sev apmešanās vietu iekšējā pasaulē, mirušo senču ēnā. Kolektīvās dvēseles nemiers, raizes par savu pastāvēšanu, kas var izvērsties visaptverošā agresijā (1914.-1937.). Plutons tika atklāts laikā, kad tas atradās Vēža zīmē (1930.gadā)