Uruz ir spēka Rūna. Senatnē pret šo Rūnu izturējās ar īpašu cieņu. Dievības, ar kurām ir saistīta Uruz Rūna, tika mīlētas un no tām arī mazliet baidījās. Tajā ir savienots Iņ un Jan, vīrišķais un sievišķais spēks. Tā dod vīrišķību vīriešiem un sievišķību sievietēm. Mūsu laikos nav viegli saņemt dzīvu Uruz izjūtu. Civilizācija ir izdarījusi visu, lai mums liegtu saikni ar to. Mēs esam iedzīti pilsētā, mākslīgās mājvietās, betons un asfalts mūs norobežo no visa dabiskā. Uruz ir grūti izjust arī tādēļ, ka tās spēks ir ļoti dziļš. Tas nedārd un nedūmo, bet tas pastāv un ļoti aktīvi iejaucas mūsu dzīvē. Simboliskais lauks

Neatlaidība, noturība, milzīgs gribasspēks, izaicinājums, vīrišķība, gatavība, veselība, iniciatīva. Uruz spēks dziedina transformējot un atjauno veselību dziļi pārveidojot cilvēku. Ja Spēka nav, pārņem vājums, nepietiek gribas, nav prasmes … un tam visam seko, protams, slimība.

Uruz dzīvīgumu simbolizē mežonīgais taurs. Tā nav miermīlīga, maiga sadarboties gatava varenība. Šis spēks ir pretējs debesu ietekmei. Tā ir mīlai pretēji stāvoša griba. Taču mēs atrodamies starp šiem abiem spēkiem: ir neiespējami pieņemt gribu, atsakoties no mīlestības vai otrādi – pieņemt mīlestību un atteikties no gribas.

Uruz rūnas spēks, ko apdziedājis arī dižais filosofs un dzīves jēgas meklētājs Fridrihs Nīcše, pietrūkst tiem, kuri vēlas kaut ko īstenot, bet neīsteno. To var nosaukt ļoti vienkārši – Dižais Zemes spēks. To nedrīkst lūgt. Nav iemesla no tā baidīties, taču neņemt to vērā un nepiesargāties ir vēl muļķīgāk, jo bez šī spēka dzīves ritējums apstājas. Uruz spēku simbolizē ne tikai mežonīgais taurs, bet arī aulekšojošs zirgs, sumbrs vai no ziemas miega pamodināts lācis.

Taisna Uruz noārda atmirušus veidolus, tā darbojas kā pārveides Rūna. Astroloģijā Uruz atbilst Prozerpīnei. Prozerpīne ir neitrāla dievība, ne laba, ne ļauna. Tā gluži vienkārši ir spēcīga un nav radusi pievērst uzmanību cilvēkiem, kuri neņem vērā viņas atrašanos uz Zemes. Viņa nodara pārestības neuzmanīgiem cilvēkiem, taču kulturāli un zinoši cilvēki var viņu izmantot. Tas arī ir cilvēka dižums, jo viņš spēj apgūt pasaulē dzīvojošās enerģijas. Lai cik dižena arī būtu Uruz, arī tā pakļaujas cilvēka gribai, kas balstās mērķa apziņā un ļauj upurēt vecos veidolus jaunas idejas labā. Ja cilvēkam nav bail no Uruz varenā un nepārvaramā spēka, viņš spēj ne tikai pretoties tai, bet arī to pārvaldīt.

Pretoties Uruz Rūnas darbībai ir vienkārši neiespējami. Dižais Zemes spēks ielaužas aizsērējumos. Uruz aicina atstāt veco veidolu, neturēties pie tā, neliet jaunu vīnu vecās pudelēs. Tā ļauj mums saprast, ka jaunu saturu nevar ievietot vecos traukos. Atnākušais spēks vēlas bijīgu un cieņpilnu attieksmi un gatavību pēc kā jauna.

Kad izkrīt taisna Uruz, tā aicina būt gataviem pielietot spēku un pamodināt gribu, taču runa nav par sirds dziļumiem, bet par konkrētu notikumu. Daudzi bīstas no šī spēka, jo ir pieraduši dzīvot vecajos, pierastajos veidolos. Taču taisna Uruz aicina: Dzīvo bīstami! Ja vēlies dzīvot, tev jāpierod mainīt apvalkus un jāspēj atteikties no atmirušā! Taisna Uruz ir jauns spēka lēciens, jauns uzliesmojums. Apgriezta Uruz var norādīt uz nepareizu rīcību. Apgriezta Uruz ir tikpat spēcīga, bet norāda uz deozrganizētu Spēku, kas var izraisīt haotiskas norises. Spēks cilvēkam netiek atņemts, bet dzīvi tas padara haotisku. Tā kā Spēks paliek tikpat liels, tas sāk noārdīt to, ko esam sākuši būvēt aplami.

Uruz pieprasa cieņpilnu attieksmi pret veidolu. Mums jāizturas atbildīgi pret to, ko darām. Kad pārkāpumi un kļūdas ir pārāk daudz, atnāk apgriezta Uruz.

Mēs bieži neesam pieraduši pie spēka. Mēs nosodām spēku, jo neprotam ar to rīkoties, neprotam saprātīgi ar to sadarboties, nemākam izmantot tā nestās veltes. Mēs rīkojamies bērnišķīgi: ir silti, gaišs un mušas nekož… Taču cilvēks, tauta, indivīds, ja tam nepiemīt Uruz īpašības, agrāk vai vēlāk aizaug, aizsērē, izžūst…
Šis spēks caur mums tiecas debesīs. Un tieši mūsos tas saplūst ar Mīlestību, kura rāda ceļu un ļauj radīt jaunus veidolus. Ja mēs izturamies nenopietni pret sevī darbojošos dzīvo spēku, mēs saraujam paši savas pastāvēšanas saknes un zaudējam cerību virzīties tālāk.

Kad bija zudušas svētās zināšanas, bija pazaudēti arī Uruz rituāli, un ļaudis sāka slēpties no jebkurām tās izpausmēm. Tādējādi izveidojās mehāniskā civilizācija un strausiem raksturīgā rīcība slēpt galvu smiltīs briesmu brīžos vēl joprojām raksturīga daudziem ļaudīm. Taču Uruz paliek. To neviens nav atcēlis. Tā izpaužas vulkānu izvirdumos, klimata izmaiņās, vētrās un karos. Uruz nav iespējams izsvītrot no dzīves. Var mēģināt noslēpties no Uruz. Taču var arī iet tai pretī, ņemt to vērā un mācīties to pārvaldīt. Pārvaldīt Uruz visos laikos ir mācījušies karavīri. Kara māksla ir māksla darboties ar Uruz spēku. Un, kad cilvēks ir nonācis saskarē ar šo par viņu stiprāko un augstāk un dziļāk par viņu mītošo Varenību, viņš kļūst par varoni, par neuzvaramu vadoni. Caur viņu ir plūdis nevis samierniecisks, bet sakārtojošs gribasspēks. Tā nebūt neaizliedz mīlestību – gluži otrādi, bez mīlestības ir neiespējami pārvaldīt Uruz.

Tie, kuri uzcītīgi seko Uruz un apgūst tās spēku, saņem brīnumainu dziedināšanu, apgūst aizsardzības prasmi. Uruz palīdz un darbojas cilvēkos, kuri skrien maratonskrējienā. Dažkārt ar Uruz darbojas sportisti, kā arī citi, kuri strādā smagu fizisku darbu. Dižais Zemes spēks ir atdzimšanas, atjaunotnes un augšāmcelšanās spēks. Šis spēks spēj sagraut jebko. Taču tas spēj to arī atjaunot. Tas nav debesu uzdevums. Debesis ar savu Mīlestību var pavēlēt, piespiest, lūgt. Taču tikai Varenais Zemes spēks imperatīvi īsteno tās cilvēka ķermeņa vai dvēseles pārmaiņas, kam viņš pats nav devis atļauju. Un, ja cilvēks nespēj pieņemt šīs pārmaiņas, viņam jāiet bojā: viņš saslimst un pazūd no zemes lauka – izšķīst haosā. Taču, ja cilvēks saprot, ka viņš ir saskāries ar Persefones varenību un spēj apgūt viņas bagātības, tad spēks pagriežas viņa pusē, atnāk taisna Uruz un gluži dabiski notiek visas vēlamās pārmaiņas.

Uruz nav ne vīrišķa, ne sievišķa. Vīriešiem tā dod spēku, izlēmību, varonību, drosmi, izturību. Sievietes arī saņem spēku, taču tas ir auglības spēks, spēja radīt bērnu, izturība. Ļoti bieži vīriešus un sievietes salīdzina pēc viņiem piemītošā spēka: vīrieši ir stipri, sievietes – vājas. Šāds sadalījums jau pašā saknē ir nepareizs. Spēks tiek dots gan vīrišķajai, gan sievišķajai sākotnei. Atšķirīgi ir vienīgi spēka izpausmes veidoli. Ļoti bieži sieviete izrādās stiprāka par vīrieti. Taču bieži vien sieviete tikai izskatās vāja, jo savas vājības izlikusi uz apskati un nosaukusi par sievišķīgām.

Uruz ir tieksme pēc pilnvērtīgas dzīves. Tā ir nevis demonstratīva, bet intīms planētas noslēpums. Tā ir Gejas, mūsu planētas, ķermeņa slēptais varenums. Ar to nedrīkst lielīties, to nedrīkst demonstrēt. Uruz cilvēkam nedod ārējus sasniegumus, kas būtu rādāmi citiem. Taču tā dod varu, varenību un iespēju īstenot nodomāto. Bez šī Spēka nav ne mīlestības, ne draudzības. Bieži vien attiecības starp cilvēkiem kļūst trulas, nīkulīgas un neradošas. Tās neaicina mūs nekur. Šo vārgumu mēs nezin kāpēc uzskatām par normālu, par augstu dvēseles stāvokli. Taču bez Uruz mēs neesam dzīvotspējīgi.

Tīra Uruz ir zooloģisms, taču arī tāda tā ir neatņemama mūsu sastāvdaļa. Cilvēks ir varenības un kārtības savienojums, augstu garīgu centienu kopums un to īstenošana zemes dzīvē. Taču mēs mēdzam aizmirst par to, ka spēkam mūsu dzīvē ir svarīga loma, ka mums tas nemitīgi jāpilnveido. Ir daudz viedu domātāju, kuri nespēj izdarīt neko un turpat līdzās spēkaiņi – dumji kā zaķi. Tā ir ļoti nopietna problēma. Mēs esam pārrauti uz pusēm, mēs nespējam sasaistīt savus mērķus un idejas ar spēku, kas nepieciešams to īstenošanā. Mēs dzīvojam uz zemes kā nespējnieku sanatorijā, nevis kā savās mājās. Lai sajustu sevi kā zemes saimniekus, lai barotos ar tās sulu un varētu vērst tās spēku savas dzīves izveidē, ir jāspēj vismaz apzināties nepieciešamību būt saskarē ar Spēku. Spēks jālūdz saprātīgi, noteiktā laikā un noteiktos apstākļos. Tad mēs spēsim kaut vai sajust zīmes, kas liecinās par Spēka tuvošanos. Un agrāk vai vēlāk spēsim arī apgūt Uruz, bez kuras nav iespējama ne grupas darbošanās, ne laulība, ne patiesa mīlestība, ne bērnu laišana pasaulē. Bez Uruz nenotiek nekas un jo vairāk mēs no viņas attālināmies, jo mehāniskāki un neauglīgāki mēs kļūstam.

Uruz simboliskās norises

Degvielas pieplūde pa naftasvadu, gāzes atradņu atklāšana. Līdzībās runa ir par enerģijas avota atradnēm mūsu katra paša dzīlēs. Atklāt spēka avotu ir ļoti grūti. Nepieciešams meklēt, pētīt. Taču tas, kas to atradis, gūst milzu bagātību. Viņš var pāriet jaunā dzīves spirālē, pakāpties uz nākamā pakāpiena. Uruz darbībai seko dzīves līmeņa izmaiņas. Saņemot šo Rūnu, ir jāsaprot, ka mēs kļūstam citādi.

Liktenīgu lēmumu pieņemšana: doties karā vai nedoties, šķirties vai nešķirties utt. Šādi lēmumi pilnībā maina dzīvi. Uruz piemīt pazemes spēks, tomēr tas ir radošs spēks. Tas nav iznīcinošs, bet atjaunojošs – dzīvības spēks. Uruz neatnāk mierīgi. Tā ir kā pērkons un liesma. Tāpēc bieži vien jaunās iespējas tiek uztvertas kā zaudējums.

Dzīve izaug ārpus pazīstamā veidola. Astroloģijā šādas norises bieži vien saistās ar Plutonu. Patiesi, līdz astronomiskajai Prozerpīnes atklāšanai visas viņas raksturīgās īpašības – atdzimšana, augšāmcelšanās, atjaunotne, tika piedēvētas Plutonam. Taču tās nav Plutona izpausmes. Plutons ir vīrišķā sākotne. Tas var dot sēklu, nevis radīt. Jauna sākotne, tās parādīšanās gaismā, izlaušanās no kūniņas ir Prozerpīnes spēks, kad no šķietamas nāves dzimst kaut kas jauns. Uruz, Persefone, Prozerpīne pārvalda taureņa izkūnošanos. Tā ir ziedēšanas dievība. Viņa dodas pazemē pēc pārveidota tēla un iznes no turienes jaunu enerģiju, palīdzot dabai katru gadu atdzimt, pamosties no jauna.

Uruz iespaidā notiek nopietnas pārvērtības – daudz dziļākas, nekā tās, ko īsteno Plutons. Mītoloģiski Prozerpīne ir Plutona sieva. Vīrs ir galva, sieva – kakls, kurš galvu groza. Persefone kā sieva virza vīra darbošanos.

Ja izkrīt Uruz, tā ir apliecinājums, ka notiks pamatīgas pārmaiņas ar dziļu garīgu nozīmi. Prozerpīne simbolizē it kā pēdējo transformējošo Saules sistēmas spēku. Uruz pārvalda Geju, ārēji it kā briesmīgu dievību, no kuras senatnē visi baidījušies. Gejas pielūgsmi saista ar Atlantīdu, kad ļaudīm piemita tik milzīgs spēks, ka caur skulpturālu attēlu viņi varēja vērsties pie paša dievības.

Uruz nestās izmaiņas ir neatgriezeniskas. Mums tās vienkārši jāņem vērā, jācenšas kaut kā ar tām sadarboties, saistīties un tās saprast. Mēs spējam pieņemt daudz ko, ja mūsos ir sapratne par to, kas notiek. Daudzi dzīves sarežģījumi ir saistīti ar vienu un to pašu – ar nesaprotošu attieksmi pret notiekošo.

Panākumi Spēka apguvē ir atkarīgi no prasmes pārveidoties. Ja mēs jūtam, ka izmaiņas notiek, mums pašiem jācenšas mainīties līdzi notiekošajam – jāpaspēj pārveidoties, izlēmīgi jāatsakās no daudz kā, jāspēj nospraust iekšējo pārvērtību mērķi un jācenšas tam sekot.

No Uruz nedrīkst baidīties. Ja bēg no tīģera, viņš dzenas pakaļ un var saplosīt. Uruz ir spēks, kas novērtē Spēku. Tā atgrūžas no Spēka un lai cik briesmīgas lietas arī notiktu, ja mēs droši ejam uz priekšu un nebīstamies no pārmaiņām, ja iekšēji esam piekrituši notiekošajam, tad, – lai cik tas nebūtu dīvaini, no kaujas mēs iznākam kā uzvarētāji, daudz diženāki un varenāki.

Izmaiņas nav bezgalīgas. Katastrofu laiks nekad nav ilgstošs. Visbriesmīgākais ir tieši trieciena gaidīšana. Piemēram, kāds 12 gadus gaida šķiršanos un no tās baidās un tad reiz izšķiras un jūt kā akmens noveļas no pleciem. Briesmīga bija nevis pati šķiršanās procedūra, bet tieši gaidīšanas laiks – satraukums, šaubas un cerības. Vēl jo vairāk, – ja cilvēks kādā brīdī pārstātu baidīties, šķiršanās pat nenotiktu. Šķiršanās vairs nav nepieciešama, jo cilvēks ir iemācījies būt brīvs un mehāniskā šķiršanās procedūra vairs nav nepieciešama.

Uruz sižeti

Kaščeja ola: kamēr nenonāksi pie olas un nesalauzīsi adatu, mērķis nebūs sasniegts.

Mauglis senās pilsētas dārgumu krātuvē. Viņš tur paņēma tikai sev nepieciešamo – kinžalu. Tas ir pats svarīgākais aspekts darbā ar Uruz – nespēlēties ar tās Spēku, necensties to sagrābt iespējami vairāk, bet ņemt tikai nepieciešamo.

Sērfings simbolizē pareizu attieksmi pret Uruz Rūnu. Tas ir līdzsvars un nepārspīlēta drosme un tai pat laikā gatavība dabūt pa galvu un varbūt pat gatavība nomirt. Tikai izejot cauri šiem stāvokļiem, pārvarot tos, cilvēks var iegūt neaprakstāmo sajūtu, kas rodas lidojot pāri viļņiem.

Orgastiskie auglības rituāli. Kailas meitenes nesās pa tikko nopļautu pļavu un izkliedza jebko, kas iešāvās prātā. Viņām tika dota iespēja pilnībā izjust Zemes Spēku. Ja cilvēks neīsteno šādus rituālus, viņš dzīvo kā cietumā, pārņemts ar dažādiem aizliegumiem. Taču būtībā pats galvenais grēks ir nedzīvot, nebūt, nepastāvēt, nedomāt, nepārdzīvot.

Zelta oliņa sasitas pati: vectētiņš sita, vecmāmiņa sita, nesasita. Pelīte skrēja, ar astīti pagrūda, oliņa nokrita un sasitās. Izsaukt Uruz ir praktiski neiespējami. Tā atveras tikai īstajā brīdī, kad pati to vēlas. Senatnē Uruz Spēku izsaukt varēja tikai atļautos brīžos – priesteris, kurš izsauca Uruz Spēku, faktiski riskēja ar visas civilizācijas pastāvēšanu. Neviens nezināja, ko darīs pati planēta Zeme, ja tiks pamodināta no miega. Tāpēc zelta oliņa sasitas pati, tad, kad pienāk īstais brīdis.

Dolmenu celšana. Senie viedie pārvaldīja auglību, politiskās un ekonomiskās norises, novietojot akmeņus īstajās vietās, virzienos un dažādos savstarpējos novietojumos, tādējādi radīdami iespēju atsevišķās vietās izpausties Uruz spēkam. Faktiski dolmenu celšana arī ir Uruz Spēka pamodināšana un šī spēka vietu izpaušanās vietu radīšana. Tas izraisīja psihiskās enerģijas noslāņošanos, no otras puses – šīs enerģijas saplūsmi ar Uruz enerģiju.

Tagad daudz runā par Dižās Mātes kultu, Mātes Zemes pielūgsmi. Viņas kulti bieži norisinājušies pazemē, drūmās un krēslainās vietās. Tajos varēja piedalīties īpaši sagatavoti ļaudis, kuri spēja izturēt šādas iesvētības. Uruz ir radīšanas, nevis dievišķais spēks. Tas ir smags, bet arī glābjošs spēks. Zemes Mātes tēli visbiežāk ir drūmi, smagnēji, milzīgi lieli.

Dižā Māte nebūt nav mīļmāmiņa. Tā ir ļoti savtīga un kaprīza dievība, kura nekad nedomā par atsevišķo cilvēku, bet gādā par dzimtu, par tautu kopumā. Dievība, kura pārvalda un sadala gribu, auglības spēkus un varenību, gādā par biolauku kopumā. Ja senā civilizācija bija pārkāpusi ekoloģisko ētiku, Zemes Māte to sodīja ļoti nopietni.

Dižās Mātes kulti vienmēr bija saistīti ar orgastiskām izdarībām, apziņā panākot nopietnas izmaiņas, jo skaidrā prāta un tīrā apziņā nav iespējams saskarties ar Dižo Māti.

Meža burve, ragana, Baba-Jaga, stāv uz laiku robežas: uz zemes un pazemes robežas. Visi mītiskie aspekti, kas saistīti ar Raganu, ir saistīti ar pazemes valstību. Simboliski viņa ir saistīta ar skandināvu Hēlu, pazemes valdnieci, kura arī mīt it kā uz robežas starp zemi un pazemi. Visbiežāk viņu saista ar mirušiem cilvēkiem. Rituālā bērnu pārcepšana ir visnotaļ pazīstams sižets, kas dažkārt diezgan briesmīgā veidā tiek atspoguļots arī pasakās. Silti izkurinātā krāsns simbolizē dzemdi, kurā sadedzina slima vai nepilnvērtīga bērna slimību tādējādi simboliski sadedzinot kaiti jau mātes dzemdē, tātad pirmsākumos.

Mežs, kurā mīt ragana, bija pāreja pazemes valstībā – tas bija džungļains, šausminošs, tumšs, baiļu pilns, kurā mita briesmīgi zvēri, briesmoņi un dažādas nepatikšanas. Pasakās šo valstību dēvē par trejdevīto karaļvalsti vai mežus par trejdeviņiem mežiem, uz šīs karaļvalsts robežas pilnīgi mierīgi mitinājās ragana, Persefone, Prozerpīne, Dēmetra, Baba-Jaga, iesvētītāja un pārbaudītāja dievība. Sākotnēji viņa cilvēku visādi biedē un moka, pārbauda viņa spēku un izturību, bet pēc tam, kad pārbaudījumi izturēti, viņam palīdz. Lūk, tas ir dižākais Uruz Spēka simbols: ja cilvēks nezaudē drosmi un uzņēmību, ja viņš nekrīt izmisumā, viņš iegūst spēku un pats spēj ar to darboties. Tad viņš iegūst īpašumā kādus īpašus priekšmetus – jaunas spējas, prasmes un īpašības.

Vienoties ar raganu ir neiespējami. Tā ir nepielūdzama dieviete un ur bezjēdzīgi viņu lūgt. Ar viņu var vienīgi cīnīties. Un, ja varonis ir pietiekami spēcīgs, drosmīgs un neatlaidīgs, viņš saņem varoņa cienīgu velti.

Uruz personāži

Vara kalna saimniece. Ne jau pārmēru mīļa saimniecīte, bet patiešām saimniece.
Visvarenais Pāns.
Pazemes bagātību glabātāji, arī Kiplinga Maugļa Kobra.
Personāži, kuri meklē pazemes dārgumu krātuves.

Taisnas Uruz mantiska nozīme

Norises: vadoša principa nomaiņa, pāreja jaunā līmenī, spējas citādi redzēt un darboties.
Izaicinājums: jaunu enerģijas avotu apguve.
Piesardzība: nedrīkst paaugstināt pierastās darbības intensitāti, nedrīkst darboties līdzšinējā virzienā.
Norādījums: mācies darboties smalkāk.
Ieteikums: meklē tajos, kas dzimst no pelniem.
Mierinājums: tavs atklājums nenoliedzami tevi pārsteigs.

Apgrieztas Uruz mantiskā nozīme

Norises: saslimšana vai grimšana, nepareizi izvēlēta nozare, kurā notiek darbošanās, nepareizi virzīts spēks.
Izaicinājums: mācies sadzirdēt trauksmes signālu.
Piesardzība: Tavs Spēks var pavērsties pret Tevi pašu.
Norādījums: meklē izeju.
Ieteikums: pārvari pierasto redzējumu un domāšanu, centies saprast to, ko tev īpaši negribas saprast.
Mierinājums: tas, kurš dzird trauksmes signālu, spēj izvairīties no lieliem triecieniem.