Es iekārtoju manu istabu gaisā zem akrobātiem un putniem: mana gulta ir uz sajūtas trapecijas, kā ligzda vēja uz attālākā zaras gala.Es pirku man vienu deķi
no maigas vilnas,
kuru maigākā aita
menēsgaismā
kā caurspīdīgo mākoni pāri cietai zemei velk.

Es aizveru acis un iekritu tajā atstatajā dzīvnieka aurā.

Es gribu smiltis čaukstoņu dzirdēt, un kā vārti pagalmā uz klinķa aizverās.

Bet es guļu uz putnu spalvām
uzkartā
augtākajā tukšumā.

Un man reibst.

Es nevaru aizmigt.

Mana roka tver pēc kā cietā… Un atrod tikai vienu rozi ka atbalstu.