Cilvēkam ķermenis nav vajadzīgs mākslīgai savu vajadzību palielināšanai. Jābūt apmierinātam, uzturot kopā ķermeni un Dvēseli.
Cilvēkam ķermenis nav vajadzīgs mākslīgai savu vajadzību palielināšanai. Jābūt apmierinātam, uzturot kopā ķermeni un Dvēseli.

Ja Tev ir, tad priecājies par to kas ir, un baudi to, ja Tev kā trūkst, tad zini – Tev to nevajag, jo caur to Tev kas slikts var atgadīties. Bet ne viss ir Dieva ziņā. Daudz ir Tevis paša rokās, un atkarīgs no Tavas izvēles.

Godprātība un iedomība cilvēku pazemo tikpat zemu, cik pazemošanās un pašnicināšana.

No naida un dusmu klātbūtnes vīst pat krāšņākie ziedi.

Neīstums, liekulība un izlikšanās nodeldē cilvēkā dabīgo sirsnību.
Liela mute un gara mēle nav skaistuma un prāta izpausme.

Lai pats savu enerģiju neaprītu, neapsmej būtnes kuras vājas ir pēc Dabas gribas, jo, ja nebūtu šo vājo, vai gan varētu izmērīt Tavu spēku? Ja nebūtu šo vājo, kam stiprais palīdzētu celties? Stiprā spēks nevairosies, ja pats sev, to tik mantos. Tikai citam to dodot, nāk vietā kas jauns un vēl varenāks, kā stars, kas caur labestību audzis. Tad ņem no šūpuļa savu vājo bērnu, un dari to stipru caur sevi. Dievs devis Tev rokās vājo, lai Tev, nav ceļš jāmēro meklējot to. Tad pieņem šo dāvanu un izmanto to, un cel savu bērnu par stipru, jo pats kļūsi varens. Kad, bērns Tavs, kļūs stiprs, tas cels savu bērnu, un kļūs varens. Bet varens nekļūs tas, kas spēku atrod fizisku, tas – kam gars neliekas spēks.

Kam stipra roka, tas sāpēs var locīties no adatas dūriena, bet garā stiprais, zobena cirtiena nevaidēs.

Ne saļimt jābaidās, bet vaidēt jākaunās. Un kritiena nebaidies, bet celties saņemies.