«Septiņi·gudriem… Tā grieķi sauca dažus savus likumdevējus un sabiedriskos darbiniekus, kas dzīvoja 7. gadsimta beigās un 6. gadsimta pirmajā pusē p. m. ē. un kļuva slaveni ar savām īsajām, aprautajām, bet kodolīgajām sentencēm par cilvēka dzīvi. Savu gudrību šie valstsvīri bija mācījušies praktiska dzīvē, sabiedriskā darbā un dziļās pārdomās par cilvēkiem, tāpēc viņu izteicieni jau Senajā Grieķijā bija pārvērtušies par tautas sakāmvārdiem, un daži no tiem, piemēram, «Pazīsti pats sevi!», «Neko par daudz», bija rakstīti pat virs ieejas Apollona templī Delfos, kas bija galvenā visu grieķu nacionālā svētnīca.Turklāt šo vīru nopelns ir vēl arī tas, ka viņi ir filozofiskās dzīves gudrības celmlauži – pirmie, kas savas atziņas sāk izteikt nevis mitoloģiskos tēlos, bet gan vispārīgos jēdzienos.
«Kas ir šie septiņi gudrie»? To nemaz nevar tik viegli pateikt, jo paši senie rakstnieki par šiem 7 dzīves gudrajiem uzskata dažādas personas.
Ja tās visas saskaita kopā, tad iznāk 22 gudrie.
Bet kāpēc grieķi runā par 7 gudrajiem? Tāpēc, ka senatnē 7 bija svēts skaitlis: 7 planētas noteica cilvēku likteņus, bija 7 pasaules brīnumi un arī 7 gudrie. Šo septiņu gudro lokā visi senie autori ierindo šādas slavenības: 1) Atēnu satversmes pamatlicēju (594. g. p. m. ē.) S o l o n u (starp 640 un 635 – ap 559) 2) pirmo grieķu filozofu un zinātnieku T a l e s u (ap 624-.546), kas bijis arī ievērojams tirgotājs un valstsvīrs Mazāzijas pilsēta Milētā, 3) Lesbas salas ievērojamo valstsvīru P i t a k u (miris ap 570) un 4) Priēnes pilsētas (Mazāzijā) sabiedrisko darbinieku B i a n t u (6. gs. vidū p. m, ē,) Par pārējiem grieķu rakstos nav vairs vienprātības. Visbiežāk minēti vēl šādi vīri: lindietis K l e o b ū l s (6. gs, sāk.), spartietis H ī l o n s (6. gs. sāk.), korintietis P e r i a n d r s (ap 600 – ap 585) un krētiešu brīnumdaris E p i m e n ī d s (6. gs. sāk.)
Kāda tad ir dzīves gudrība, ar ko šie viri audzinājuši savu tautu un kļuvuši slaveni?
Tā ir mērena, saprātīga un valstiska pilsoņa dzīves gudrība. Visās lietās viņi iesaka i e v ē r o t m ē r u, vairīties no pārmērībām un s a v a l d ī t s e v i. Krietns tikums stāv augstāk par baudas priekiem, labais ir vērtīgāks par patīkamo. Lai varētu savaldīt savas jūtas un kaislības, cilvēkam j ā p a z ī s t pašam s e v i. Ievēro mēru, savaldi sevi un pazīsti sevi – šie trīs prasījumi stāv visas grieķu tautas nacionālās dzīves gudrības pamatā. Uz tiem balstās arī grieķu morāles filozofija.
Pazīsti pats sevi! Šo prasījumu tomēr nedrīkst iztulkot individuālā garā – kā iedomīgu noslēgšanos no pasaules un egocentrisku iegremdēšanos sevī. Grieķi bija pārliecināti, ka atsevišķais indivīds nav vis atrauts no pasaules, bet gan neskaitāmiem pavedieniem ieausts visas pasaules un visas dzīves likumībā, tāpēc pašizpratne grieķisko cilvēku nevis attālināja no pasaules, bet gan tuvināja tai. Ja cilvēks dziji ieskatās sevī, tad viņš tur var atrast visas dzīves un pasaules pamatlikumus.
Tāpēc tas, kas pazīst sevi, pazīst arī pasauli un dzīvi. Un otrādi: nepazīstot pasauli, nevar pazīt arī sevi, jo cilvēks ir pasaulē un pasaule ir cilvēkā. Ja Heraklīts mūža beigās teica «Es esmu meklējis sevi», tad tas nenozīmēja, ka viņš būtu noslēdzies sevī, jo viņš bija pirmais, kas atklāja visas pasaules kustības likumu. Tikai pirmie individuālisti cilvēces vēsturē – grieķu sofisti 5. gadsimtā – iedrošinājās pateikt: «Cilvēks ir visu lietu mērs.»
Grieķu pamatuzskats tomēr bija tas, ka nevis cilvēks ir pasaules mērs, bet pasaules un dzīves pamatlikums ir cilvēka mērs. Tāpēc dziļā gudrība, kas slēpjas grieķu tautas sakāmvārdā «Pazīsti sevi!» (gnothi seauton), izteic tikai šādas domas-
1) lai varētu valdīt pār sevī un atrast savu pareizo vietu dzīvē, – pazīsti sevi;
2) lai skaidri saprastu dzīves un pasaules likumus, – ieskaties sevī. Cilvēkam nav, jānododas tikai personiskiem dzīves mērķiem bet tam jāievēro arī citu cilvēku intereses, jābūt kārtīgam ģimenes un valsts loceklim.
Tas ir otrais domu pamatvirziens, kas izpaužas septiņu gudro atziņās: mācies paklausīt, godā savu: vecākus, dari savu darbu un esi krietns, godīgs pilsonis; pret cilvēkiem izturies kritiski, tomēr humāni; ne visi ir labi, tāpēc nepārsteidzies draugu izvēlē!
Dažbrīd gan ieskanas pat diezgan pesimistiski uzskati par cilvēkiem, piemēram, uzskats par to, ka vairums cilvēku ir Jauni (Biants), ka nevar ne par vienu galvot (Taless), bet tas raksturo tikai šo viru lielo uzmanību pret cilvēkiem un kritisko pieeju tiem. Visu to Taless un Biants bija mācījušies savā sabiedriskajā praksē. Minēsim pazīstamākos gudro vīru izteicienus:
I. Solons. 1. Neko par daudz! – 2. Vairies no baudām, kas dzemdē ciešanas. – 3. Otram ieteic nevis patīkamāko, bet labāko! – 4. Draugus neiegūsti ātri, bet tos, kurus esi ieguvis, pārsteidzīgi nepamet! – 5. Esi lēnprātīgs pret saviem apakšniekiem! – 6. Kad birsi iemācījies paklausīt, pratīsi arī pavēlēt. – 7. Par neredzamu spried pēc redzamā! – 8. Neviens mirstīgo pārkāpums nepaliek ilgi bez soda. – 9. Pirms nāves neviens nav laimīgs.
II. Taless. 1. Pazīsti pats sevi! – 2. Uzņemies galvot par kādu, un nelaime jau klāt. – 3. Ieturi mēru! – 4. Pašsavaldīšanās trūkums ir kaitīgs. – 5. Netopi bagāts jaunuma dēļ! – 6. Mīlestību, kādu izrādīsi pret vecākiem, sagaidi vecumā pats no saviem bērniem. -7. Audzināšanas trūkums grūti izturams. – 8. Neesi bezdarbīgs, pat tad ne, ja esi bagāts. – 9. Labāk iemanto skaudību nekā līdzcietību! – 10. Bezdarbība neiepriecina. – 11. Neuzticies katram! – 12. Ūdens ir visa esošā pirmpamats.
III. Pitaks. 1. Grūti ir labam būt. – 2. Nepalaid garām īsto bridi! 3. Par saviem nodomiem daudz nerunā: ja tev neizdosies, tevi izsmies. – 4. Ieguvums ir nepiepildāms (jo pēc katra guvuma cilvēks grib ko vēl). – 5. Droša ir zeme; jūrai nevar uzticēties.
IV.Biants. 1. Vairums cilvēku ir ļauni. – 2. Visu, kas mans, es nesu sev līdzi (latīniski: omnia mea mecum porto). – 3. Pie darba ķeries lēnām, bet, ja esi iesācis, tad izturi! — 4. Neesi ne labsirdīgs, ne ļaunsirdīgs! – 5. Ja esi ko labu izdarījis, tad atzīsti to par dievu, nevis par savu nopelnu!
V. Kleobūls. 1. Ieturēt mēru ir vislabākais. – 2. Valdi pār savu baudkāri! – 3. Saviem līdzpilsoņiem ieteic tikai to labāko! – 4. Paklausi labprāt un daudz nerunā! – 5. Godā savu tēvu! – 6. Neko nedari varmācīgi! – 7. Bērni jāaudzina. – 8. Tautas ienaidnieks jāuzskata par valsts ienaidnieku. – 9. Dzīrēs nepārmāci vergus; citādi domās, ka esi piedzēries. – 10. Preci savas kārtas jaunavu; ja apprecēsi augstākas kārtas sievieti, iegūsi pavēlnieci, nevis radinieci.
VI. Hīlons. 1. Pazīsti pats sevi! – 2. Apvaldi dusmas! – 3. Par mirušiem nerunā ļaunu! – 4. Godā to, kas par tevi vecāks! – 5. Labāk izvēlies zaudējumu nekā negodīgu ieguvumu, jo zaudējums tikai vienreiz rada sirdēstus, bet negodīgs ieguvums – mūžīgi. – 6. Paklausi likumiem!
VII. Periandrs. I. Pārsteidzība ir bīstama. – 2. Prieki ir pārejoši, tikumi nepārejoši. – 3. Laimē esi mērens, nelaimē – apdomīgs! 4. Pret saviem draugiem vienmēr izturies vienādi – kā viņu laimē, tā nelaimē! – 5. Dzīvo tā, lai būtu savu vecāku cienīgs!