Cilvēks ir Ticīgs Dzīvnieks... Viņš ir vienīgais dzīvnieks, kas turas pie īstenas Ticības - pie vairākām īstenām Ticībām... kas mīl savu tuvāko kā sevi pašu un pārgriež tam rīkli, ja tā uzskati teoloģijas jautājumos atšķiras no viņējā. -- Marks Tvens
Senie kulta akmeņi un to grupas, kā arī senās kulta vietas Latvijas teritorijā ir daudz nīcinātas gan apzināti, gan vēl vairāk neapzināti. Tomēr Latvijā ir vēl visai daudz šādu kultūras un vēstures pieminekļu. Diezin vai būs atrodama jel kāda karte, kurā būtu atzīmēts vismaz lielais vairums šāda veida objektu.
Ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami tikties atkal un atkal, jo zini, ka, ja cilvēks ir ko solījis, tad arī izpildīs. Solīja rotu meistars Daumants Kalniņš, ka būs radošās darbnīcas Ruckas muižas telpās – un ir! Teica, ka rīkos senās Latgales jubilejas pasākumus – un viss notiek! Pirmais solis jau ir veikts- sagaidot jubilejas gadu, Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība izdevusi viņa grāmatu The Latgalian Treasures” (Latgaļu dārgumi), pagaidām gan angļu valodā, bet grāmatu paredzēts izdot arī latviešu un krievu valodā. Par seno latgaļu mantojuma nozīmību jau vairākkārt stāstīts rotkaļa grāmatās.
Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām – Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels – Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
Zvaigznes diena seni svētki, ar kuºiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaºāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir domīga un gandrīz nemaz gaºumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Jau izsenis vietā, kur veidojusies mūsu latviešu tauta, tiek svētīti gadskārtu svētki. Un, lai arī senās ciltis, kuºās šo gada rituma mirkļu iezīmēšana aizsākusies un turpinās, bija dažādas – kurši, galindi, zemgaļi, sēļi, latgaļi…, mēs tos dēvējam par latviešu tradicionālajiem svētkiem, par latviešu tradicionālo pasaules redzējumu. Tātad, – par Ziemassvētkiem, par Ziemas Saulgriežiem.
Saruna par masku tradīcijām ar folkloras kopas Grodi vadītājiem, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Aīdu Rancāni un Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētāju Andri Kapustu.
G.: Kā jūs nonācāt līdz tam, ka folklora ir jūsu dzīve? Un to jau laikam vairs nevar nodalīt te beidzas folklora un sākas dzīve tās abas jau ir kopā?
Andris: Jā, tā tas laikam ir. Man kā rīdziniekam tas stāsts ir neinteresantāks, tā kā lai stāsta Aīda viņa ir piedzimusi folklorā.
Aīda: Bija tāds neapzinātais posms, kad es tvēru to kā dzīvi un tad, atbraucot uz Rīgu un studiju laikā saskaroties ar dažādiem studentu strāvojumiem un interesi par tradicionālo kultūru, es apjautu, ka man tas viss jau ir, es esmu to baudījusi. Un vēlāk nonākot Tradīciju kopā Budēļi, man bij ko likt galdā.
… sākās ar siltu un sirsnīgu uzņemšanu un kūpošām smaržīgas tējas tasītēm mūsu rokās. Ar Uguns Gaismu un Siltumu sveču liesmās galda vidū, ap kuºu omulīgi bijām sasēduši. Ar pirmajiem biklajiem iepazīšanās vārdiem un maigiem iespaidiem par to, kas ir Gaismas Dārzs mirdzums ap debess spīdekļiem, ko daudzi zin par dārziņu vai gaismas dārzu dēvējam.
Ir ļoti dažādi skatījumi un domas par to, kas ir dievturība: daži runā par Ernestu Brastiņu, daži – par Jāni Veseli, vēl kāds par Annu Brigaderi… Tu esi Latvijas Dievtuºu sadraudzes dižvadonis. Kas Tev ir Dievturība?
Man dievturība ir tā dzīvā, radošā uguns, kas nāk caur šo seno pieredzi un tas nav kaut kas ārpus tautas, nav ārpus dabas un nav ārpus cilvēka. Tā ir tā dvēsele, ko es redzu latviešos, latviešu Dainās, Dainu dievestības stāstos, mītoloģijā, tā dvēsele, ko es ieraugu Latvijas dabā, dabā vispār. Es redzu, ka viņa ir dzīva caur to, ka viņa mainās, – tāpat kā ir saules ritēšana, gadskārta, ir gaita vēstures virzībā, diennakts virzībā un mūža virzībā … Tā kā ieelpa un izelpa. Kā mēs katrs mēs piedzimstam, iepazīstam pasauli, mēs viņu izzinām, veltam savu dzīvi ideāliem, sapņiem, un izaugam līdz tam, lai saplūstu ar sev līdzīgiem tautā un saplūstu ar pasauli, ar dabu, atpakaļ aizejot. Tā ir tā dzīvā elpa.
Mārtiņi – 10.novembrī – tāpat kā visi rudens svētki atnāk bagāti, ar labības pilnām klētīm un gandarījumu par laikā paveiktiem darbiem, jo raža ir nokopta un ievākta, zeme aparta, izaudzēti jauni lopi.
Zemnieks ir nodrošinājis sev iztiku visai garajai ziemai un, protams, arī tam, lai Mārtiņdienu godam saņemtu un nosvētītu.
Skolnieciņš { Ziemassvētku vakarā atcerēsimies aizejošo 2020. gadu. Pateiksimies Latvju Dieviem par visu labo, kas ar mums ir bijis. Būsim pateicīgi Latvju Dieviem – latvju tautas gara... } – 25/12/2020 16:30
Skolnieciņš { «Kovids nāk, kovids nāk, gan ar viļņiem, gan ar čalām. Kovids nāk no visām malām. Ko tas kovid's atnesīs? Tas atnesa nabadzību simtu gadu garumā.»... } – 10/11/2020 13:24
Skolnieciņš { "Situācija kļūst ārkārtēja, Darbošanās tūlītēja, Spēki kopā jāapvieno, Kovids ātrāk jānolinčo. Noteikumiem jābūt stingriem, Izpildīt tos jākļūst vingriem, Mediķi mums ceļu rādīs, Kovidu no troņa... } – 10/11/2020 13:19
Skolnieciņš { Ārkārtējā stāvokļa laiks ir grūts un smags katram no mums. Latvijā pašlaik ir ārkārtas stāvoklis kovid-19 sērgas dēļ. Diemžēl kovid-19 sērga turpinās. Koronavīruss negrib padoties.... } – 10/11/2020 13:18
Skolnieciņš { Šajā skaudrajā laikā nepadosimies un saglabāsim cerību savās sirdīs. Lai gan ārkārtas stāvokļa laiks ir sūrs katram no mums, taču tieši no mums pašiem ir... } – 10/11/2020 13:16
Skolnieciņš { Par nelaimi, kovid-19 (covid-19) sērga vēl joprojām turpinās. Lai apturētu kovid-19 sērgas izplatību, būsim apzinīgi un piesardzīgi. Izvairīsimies no drūzmēšanās un ievērosim 2 m distanci... } – 10/11/2020 13:16