Senie kulta akmeņi un to grupas, kā arī senās kulta vietas Latvijas teritorijā ir daudz nīcinātas gan apzināti, gan vēl vairāk neapzināti. Tomēr Latvijā ir vēl visai daudz šādu kultūras un vēstures pieminekļu. Diezin vai būs atrodama jel kāda karte, kurā būtu atzīmēts vismaz lielais vairums šāda veida objektu.
Ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami tikties atkal un atkal, jo zini, ka, ja cilvēks ir ko solījis, tad arī izpildīs. Solīja rotu meistars Daumants Kalniņš, ka būs radošās darbnīcas Ruckas muižas telpās – un ir! Teica, ka rīkos senās Latgales jubilejas pasākumus – un viss notiek! Pirmais solis jau ir veikts- sagaidot jubilejas gadu, Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība izdevusi viņa grāmatu The Latgalian Treasures” (Latgaļu dārgumi), pagaidām gan angļu valodā, bet grāmatu paredzēts izdot arī latviešu un krievu valodā. Par seno latgaļu mantojuma nozīmību jau vairākkārt stāstīts rotkaļa grāmatās.
Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām – Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels – Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
Zvaigznes diena seni svētki, ar kuºiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaºāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir domīga un gandrīz nemaz gaºumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Jau izsenis vietā, kur veidojusies mūsu latviešu tauta, tiek svētīti gadskārtu svētki. Un, lai arī senās ciltis, kuºās šo gada rituma mirkļu iezīmēšana aizsākusies un turpinās, bija dažādas – kurši, galindi, zemgaļi, sēļi, latgaļi…, mēs tos dēvējam par latviešu tradicionālajiem svētkiem, par latviešu tradicionālo pasaules redzējumu. Tātad, – par Ziemassvētkiem, par Ziemas Saulgriežiem.
Saruna par masku tradīcijām ar folkloras kopas Grodi vadītājiem, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Aīdu Rancāni un Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētāju Andri Kapustu.
G.: Kā jūs nonācāt līdz tam, ka folklora ir jūsu dzīve? Un to jau laikam vairs nevar nodalīt te beidzas folklora un sākas dzīve tās abas jau ir kopā?
Andris: Jā, tā tas laikam ir. Man kā rīdziniekam tas stāsts ir neinteresantāks, tā kā lai stāsta Aīda viņa ir piedzimusi folklorā.
Aīda: Bija tāds neapzinātais posms, kad es tvēru to kā dzīvi un tad, atbraucot uz Rīgu un studiju laikā saskaroties ar dažādiem studentu strāvojumiem un interesi par tradicionālo kultūru, es apjautu, ka man tas viss jau ir, es esmu to baudījusi. Un vēlāk nonākot Tradīciju kopā Budēļi, man bij ko likt galdā.
… sākās ar siltu un sirsnīgu uzņemšanu un kūpošām smaržīgas tējas tasītēm mūsu rokās. Ar Uguns Gaismu un Siltumu sveču liesmās galda vidū, ap kuºu omulīgi bijām sasēduši. Ar pirmajiem biklajiem iepazīšanās vārdiem un maigiem iespaidiem par to, kas ir Gaismas Dārzs mirdzums ap debess spīdekļiem, ko daudzi zin par dārziņu vai gaismas dārzu dēvējam.
Ir ļoti dažādi skatījumi un domas par to, kas ir dievturība: daži runā par Ernestu Brastiņu, daži – par Jāni Veseli, vēl kāds par Annu Brigaderi… Tu esi Latvijas Dievtuºu sadraudzes dižvadonis. Kas Tev ir Dievturība?
Man dievturība ir tā dzīvā, radošā uguns, kas nāk caur šo seno pieredzi un tas nav kaut kas ārpus tautas, nav ārpus dabas un nav ārpus cilvēka. Tā ir tā dvēsele, ko es redzu latviešos, latviešu Dainās, Dainu dievestības stāstos, mītoloģijā, tā dvēsele, ko es ieraugu Latvijas dabā, dabā vispār. Es redzu, ka viņa ir dzīva caur to, ka viņa mainās, – tāpat kā ir saules ritēšana, gadskārta, ir gaita vēstures virzībā, diennakts virzībā un mūža virzībā … Tā kā ieelpa un izelpa. Kā mēs katrs mēs piedzimstam, iepazīstam pasauli, mēs viņu izzinām, veltam savu dzīvi ideāliem, sapņiem, un izaugam līdz tam, lai saplūstu ar sev līdzīgiem tautā un saplūstu ar pasauli, ar dabu, atpakaļ aizejot. Tā ir tā dzīvā elpa.
Mārtiņi – 10.novembrī – tāpat kā visi rudens svētki atnāk bagāti, ar labības pilnām klētīm un gandarījumu par laikā paveiktiem darbiem, jo raža ir nokopta un ievākta, zeme aparta, izaudzēti jauni lopi.
Zemnieks ir nodrošinājis sev iztiku visai garajai ziemai un, protams, arī tam, lai Mārtiņdienu godam saņemtu un nosvētītu.
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18
Loading ...
Kultakmeņi Pasaulē un Latvijā
Ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami tikties atkal un atkal, jo zini, ka, ja cilvēks ir ko solījis, tad arī izpildīs. Solīja rotu meistars Daumants Kalniņš, ka būs radošās darbnīcas Ruckas muižas telpās – un ir! Teica, ka rīkos senās Latgales jubilejas pasākumus – un viss notiek! Pirmais solis jau ir veikts- sagaidot jubilejas gadu, Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība izdevusi viņa grāmatu The Latgalian Treasures” (Latgaļu dārgumi), pagaidām gan angļu valodā, bet grāmatu paredzēts izdot arī latviešu un krievu valodā. Par seno latgaļu mantojuma nozīmību jau vairākkārt stāstīts rotkaļa grāmatās.
Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām – Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels – Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. 
Zvaigznes diena seni svētki, ar kuºiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaºāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir domīga un gandrīz nemaz gaºumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Jau izsenis vietā, kur veidojusies mūsu latviešu tauta, tiek svētīti gadskārtu svētki. Un, lai arī senās ciltis, kuºās šo gada rituma mirkļu iezīmēšana aizsākusies un turpinās, bija dažādas – kurši, galindi, zemgaļi, sēļi, latgaļi…, mēs tos dēvējam par latviešu tradicionālajiem svētkiem, par latviešu tradicionālo pasaules redzējumu. Tātad, – par Ziemassvētkiem, par Ziemas Saulgriežiem.
Saruna par masku tradīcijām ar folkloras kopas Grodi vadītājiem, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Aīdu Rancāni un Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētāju Andri Kapustu.
… sākās ar siltu un sirsnīgu uzņemšanu un kūpošām smaržīgas tējas tasītēm mūsu rokās. Ar Uguns Gaismu un Siltumu sveču liesmās galda vidū, ap kuºu omulīgi bijām sasēduši. Ar pirmajiem biklajiem iepazīšanās vārdiem un maigiem iespaidiem par to, kas ir Gaismas Dārzs mirdzums ap debess spīdekļiem, ko daudzi zin par dārziņu vai gaismas dārzu dēvējam.
Ir ļoti dažādi skatījumi un domas par to, kas ir dievturība: daži runā par Ernestu Brastiņu, daži – par Jāni Veseli, vēl kāds par Annu Brigaderi… Tu esi Latvijas Dievtuºu sadraudzes dižvadonis. Kas Tev ir Dievturība?
Mārtiņi – 10.novembrī – tāpat kā visi rudens svētki atnāk bagāti, ar labības pilnām klētīm un gandarījumu par laikā paveiktiem darbiem, jo raža ir nokopta un ievākta, zeme aparta, izaudzēti jauni lopi. 
