“Vai tev nekad nav ienācis prātā, ka (burvju) spēku ieskauj briesmas – tāpat kā gaismu ieskauj ēna? Burvju mākslas nav rotaļa, ko var spēlēt, lai izklaidētos vai izpelnītos uzslavu. Ielāgo: ikviens mūsu mākslas vārds vai darbs kalpo labajam vai ļaunajam! Pirms tu runā vai rīkojies, tev vienmēr jāzina, kāda maksa par to būs jāmaksā!… Tu nedrīksti mainīt nevienu lietu – ne oli, ne smilšu graudiņu –, iekams nezini, kāds labums vai ļaunums nāks līdzi šai pārvērtībai. Pasaule atrodas līdzsvarā. Burvju spēja /…/ var šo līdzsvaru satricināt. Tai jāpakļaujas zināšanām un jākalpo vajadzībai.” –( Ursula le Gvīna “Jūrzemes burvis”.)