Mūziku parasti saprot mākslu, kurā apvienojot skaņas, veidojoās harmonisks skanējums. Mūzikas ietekmei ir lielāka vara nekā jebkurai citai mākslai. Tā ir pārāka par vārdu nozīmi un skaistumu. Tā spēj mūs “noregulēt” uztveres stāvoklī mūsu garīgo pasauli.
Studēt filozofiju labākajā gadījumā vajadzētu pēc piecdesmit. Vēl vairāk nevajadzētu veidot sabiedrības modeli. Vispirms vajadzētu iemācīties pagatavot zupu, cept (ja ne ķert) zivis, pagatavot pieklājīgu kafiju. Pretējā gadījumā tikumiskie likumi ož pēc tēva siksnas vai arī izskatās pēc tulkojuma no vācu valodas.
Jā, tas ir iespējams.
Vai iespējams, ka, par spīti progresam, par spīti kultūrai, reliģijai un pasaules gudrībai, cilvēki ir palikuši dzīves virspusē? Vai iespējams, ka pat šī virspuse, kas tomēr jelkas būtu, ir pārvilkta ar neticami garlaicīgu drēbi un tāpēc izskatās pēc salona mēbeles vasaras atvaļinājumā?
Глядя непредвзято в себя и на жизнь вокруг – легко обнаружить непрерывный процесс движения. Жизнь есть неизменность перемен. Под одним углом зрения –увидим в этом рост и развитие. Под другим – распад и деградацию. И то и другое вполне справедливо и присутствует в движении, о котором ведём речь.
Šī grāmata tapa manī ilgus gadus. Pēc būtības tā komentē vienu no Kristus līdzībām par to, kā saimnieks izdalīja kalpiem naudu: vienam iedeva piecas monētas, otram – divas, trešajam – vienu monētu. Atgriezies, viņš pajautāja kalpiem, kā tie naudu izlietoja… Beigu beigās par naudas pieaugumu atalgoja tos kalpus, kuri sapelnīja no 5 un 2 monētām, teikdams: “Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu”. Atalgoja ar sapelnīto. Taču tam kalpam, kurš nesapelnīja, jo ieraka vienīgo monētu zemē, to pašu monētu atņēma un atdeva tam, kurš sapelnīja vairāk par citiem… Gaužām nekristīgi rīkojās…
Объект нашего рассмотрения – человек и его мир. Древняя герметическая максима, вынесенная в наш подзаголовок, раскрывает ось человеческого бытия. Что мы есть, как не место встречи двух бесконечностей: внутренней и внешней? Первой соответствует – «То, что наверху», а второй – «То, что внизу».
Jautājums: – Šodien Jūs piedāvājat sākt sarunu par alķīmiju. Kāpēc?
Artūrs Alsiņš: – Alķīmija – sena un noslēpumos tīta gara māksla. Ko cilvēki par to zina? Vai nu neko, vai diezgan plaši izplatītu klišeju. Jā mēs sekosim tai, tad ieraudzīsim alķīmiju, kā dīvainu parādību, kuru var salīdzināt ar ēģiptiešu mūmiju. Atbaidoša kā vecs līķis un vienlaicīgi vilinoša ar savām slepenām bagātībām, ietītām starp drānas strēmelēm.
Es gribu pastāstīt par vēl tik neseno, 13.jūlija ceturtdienā, notikušo atklājumu…kristāla bļodu meditācija.
Kad pusaudžu gados atklāju Dienvidindijas tempļu dejas burvību, es atklāju citu pasauli. Es atklāju deju, ko citi dēvēja par jogas ritmisko pusi (Bharata Natyam), es atklāju meditāciju un radošās iztēles dziedinošo, radošo spēku un baudīju fantāzijas lidojumu, kura autors biju es pati.
upe { Tiek pielietotas psihoterapijas metodes.Valsts likumi nedarbojas. Sava hiarhija, likumi, rituāli.Sekas grauj sabiedrības pamatvērtības. Pesonīgi zinu ka mainās cilvēka psihe. } – 27/01/2020 13:09
Inese { Labdien, mani interesē ajūrvēdas apmacibas kursi. Vēlos uzzināt kad tie notiks un cik tas maksā? Paldies } – 17/10/2019 09:10
Volfs { Jāsecina, ka kļūdīties var arī Dievs; tikai Dieva kļūdām ir visriebīgākie augļi. } – 09/04/2019 12:28
rons { Kurš ir personīgais garīgais vadītājs? } – 22/03/2019 10:58
Loading ...
