Brīdis, kad Saule lec tieši Austrumos un riet tieši Rietumos. Diena un nakts ir vienādi garas. Gada astoņposmu ciklā tie ir Pavasara Saulstāvjiem pretējie svētki.Nosaukuma varianti ģermāņu cilmes valodās: Mabon, Mabonad, Mabonadh, Herbstfest, Weinfest, Erntefest, Herbst-Tagundnachtgleiche, Alban Elued, Harvest, Winter Finding.

Simboli: kukurūza, vīnstīgas, vīnkoks, pārpilnības rags.

Rudens vienādības, kā tos dažkārt dēvē, ir otrie, vidējie Rudens ražas svētki (starp Lugnasadu ~ 31.jūlijā un Samheinu ~31.oktobrī).

Tie tiek svētīti ~ 23. septembrī, kad diena un nakts ir vienādi garas un Saule ieiet zodiaka Svaru zīmē. Šis ir laiks, kad sākas astronomiskais rudens. Šogad Saule ieiet Svaru zīmē 23. septembrī pl. 12:51, bet nakts, kad tās garums vistuvākais tādam pašam dienas garumam, ir no 25. uz 26. septembri.

Šai laikā Saule sāk zaudēt savu spēku.

Tumsas un gaismas mūžīgajā cīņā pārsvaru pamazām gūst tumsas laiks – jau tūliņ naktis kļūs garākas par dienām. Saules Dievs ir sakopojis savus pēdējos spēkus cīņā pret tumsu, kas tūliņ pārmāks gaismu. Ir vēlās rudens ražas laiks, kad viss gada veikums ir redzams pilnībā … un pamazām tā ir Saules dieva gatavošanās nāvei. Beidzas zaļās birzes laiks un sākas dziļās jūras laiks, vēl mirklis un Saules zelta irkļi atsitīsies pret laivas dibenu.

Tā Saule, kas aususi Pavasara Saulstāvjos, Rudens Saulstāvjos riet.

Gada saulriets ir rudens saulstāvji. Sēklas nonāk zemē, kur tās gatavojas nākamā gada dīgstiem.

Gluži tāpat kā sēklas zemes dzīlēs, arī Saules un Gaismas dieva jaunā iemiesošanās tiek gatavota Dievietes klēpī. Jau rudenī pateicībā par devumu mēs atvadāmies no šī gada, jau rudenī mēs iekšēji gatavojamies jaunajai nākamā gada sezonai mūsu tīrumos.

Jau šī gada rudenī mēs iedomājam par nākamā pavasara Saules spēka atmodu. Un jau rudens pilnbriedā mēs domājam par arī par jaunā Saules Dieva dzimšanu Ziemas vidus svētkos, tumšākā laika brīdi, pārejas brīdi uz nākamā gada pavasari. Mēs svētam vienus svētkus, bet atceramies arī par Saules un gada mūžīgo ritējumu.

Rudens Saulstāvju Rūnas – Kennaz, Raidho un Gebo. Šai dienā Gaismas un Tumsas spēki ir līdzsvarā, Gebo Rūna ir līdzsvara, vienādības simbols. Kennaz un Raidho simbolizē līdzsvara raksturu – Zināšanas un Apziņu, apgaismību un virzību.

Arī Mīlestība taču ir līdzsvars, līdzsvara apliecinājums.

Rudens ražas svētku norise var simbolizēt Odina ziedošanos un atklāsmi pie Iggdrasila koka – starp Gaismas un Tumsas spēkiem viņš sasniedza augstāko apzināšanās līmeni. Visticamāk tieši Rudens saulstāvju laikā Odīns ir saņēmis dievišķo atklāsmi, Rūnu zīmes, ko tad mīlestībā dāvājis mums. Daļēji tāpēc uz šo laiku attiecas arī Fehu Rūna, kas ir reizē pirmā un pēdējā Rūna Rūnu aplī. Tā ir gan beigas, gan sākums.

Tā ir kā svarīga apkopojums, kas tagad ir saņemts un tiks izmantots tālāk. Tā ir kā sēkla, kura tiks likta zemē nākamā gada ražai. Tā ir kā grauds, kurš tiks lietots turpmākajai izaugsmei – vieliskai, mentālai, garīgai.

Rudens Vienādību ģermāniskais nosaukums Mabonad ir celies sasaistot divus seno ķeltu vārdus: tas ir Saules jeb Gaismas dievs Mabons un nasad – ¬kopā sanākšana, satikšanās, tātad sanākšana Mabona pielūgsmei. Velsiešu tradīcijā Mabons ir Lielais dēls, viņš ir Madronas jeb Mordonas, Zemesmātes, Zemes dievietes dēls.

Mabons parādās gada pirmajā pusē līdz ar gaismu un rītausmu, ir pavasara Saulstāvju simbols un atvadās rudens Saulstāvjos, kad Zemi atstāj tumsā. Ļaudīm sākas tumšākais un drūmākais rudens laiks. Patiesībā dabā šis drīzāk jau ir rudens vidus, rudens pilnbrieds, nevis sākums. Rudens saulstāvji ģermāņu tradīcijā saistās arī ar Tūra (vai Donnera) kultu. Svarīgs ir arī Saules dievs Baldrs, kurš tiek sūtīts pazemē, Hēlas valstībā, kur viņam jāsatiekas ar dažādiem šausmoņiem un pazemes milzeņiem.

Ķeltu dotais nosaukums šiem svētkiem Alban Eleud, ko izrunā kā Alwan Elu-id, nozīmē Ūdens gaisma vai Baltais ūdens. Ķeltu tradīcijās šais svētkos ir pieņemts ar vīnstīgu un rudens puķu vainagiem pušķot logus un durvis.

Pēdējo ābolu rudenī atstāj kokā, pēdējo kartupeli nenorok, pēdējo vārpu atstāj laukā kā vēstījumu nākamajam gadam, kā upuri nākamā gada auglībai. Odīna vilkiem Gerijam (Gierige – alkatība, kārība) un Frekijam (Gefr垩ge – nesātība, rijība) upurē pienu un maizi: tas nākamā gada sātam un arī lai ziemas spelgoņā visa kā pietiek.

Līdzīgi kā Latvijā svētī Apjumības un vij Jumja vainagu no pēdējām laukā tieši šim nolūkam atstājām vārpām, arī senajos ģermāņos no pēdējām vārpām vij vainagu Odina baltajam zirgam Sleipnīram, kurš Odīnu nes no vienas pasaules otrā. Balts ir arī Dienas gaismas dievības zirgs un Odīna zirgam ir astoņas kājas, tas simbolizē arī astoņus īpašos punktus gada ritējumā, astoņus īpašos svētku laikus gadā.

Ražas svētku upuris tiek dots arī Odinam (ģermāņu Votanam) kā debesu dievībai un Frigai kā Zemes dievei, – tas pavasara atgriešanās spēkam, nākamā gada auglībai.

Arī cilvēku dzīvē rudens simboliski saistās ar uzkrātās dzīves pieredzes laiku, ar vecumu. Arī ar viedumu, jo arī zināšanas ir uzkrājušās. Tās drīz ir laiks dot jaunajai paaudzei.

Rudens krēslas laiks ir vēl pirms Veļu laika un tomēr jau ir tikpat noslēpumains un rēns kā vakara krēslas laiks, kuru iesaka neizjaukt ar mākslīgu gaismu – svētīsim kaut reizi nedēļā, kaut reizi rudenī vienu krēslas stundu, sirmo stundu … Atļausim sev šo svētumu!