III DIEVBIJĪGA UZVEDĪBA
1. Savaldība domās un jūtās.
2. Savaldīga rīcība.
3. Iecietība.
4. Gaišs garastāvoklis.
5. Koncentrēšanās.
6. Paļaušanās.

Es zinu, ka dažas no tām tulko savādāk, bet es lietoju tos nosaukumus, kurus lietoja Pats Skolotājs, kad skaidroja tos man.

Savaldība domās un jūtās.

Vēlmju trūkums ļauj pārvaldīt astrālo un mentālo ķermeni. Tas nozīmē tādu sava garastāvokļa pārvaldīšanu, lai dusmas un nepacietība kļūst neiespējami; un tādu prāta pārvaldīšanu, lai domas vienmēr saglabā mieru un klusumu, bet, sakarā ar to nervu pārvaldīšanu, lai tie pēc iespējas mazāk uztrauktos. Pēdējo sasniegt grūti, jo, gatavojoties Ceļam, mēs neviļus padarām savu fizisko ķermeni ļoti jūtīgu, sakarā ar to nervus viegli satricina katra negaidīta skaņa vai sitiens, spilgti sajūtams katrs sasprindzinājums; neskatoties uz to, jādara viss, kas no mums atkarīgs.

Mierīgs prāts tāpat nozīmē vīrišķību, kura Ceļā dos iespēju bezbailīgi satikties ar grūtībām un pārbaudījumiem; miers norāda arī uz stabilitāti, kura dod spēku vienaldzīgi pārdzīvot dzīves grūtības un nepadoties pastāvīgām rūpēm un uztraukumam par sīkumiem, kuros daudzi zaudē lielāko sava laika daļu. Skolotājs māca, ka ārējām parādībām nav nekādas nozīmes; aizvainojums, neveiksme, slimības, zaudējumi – lai tas viss māceklim liekas mazsvarīgs un lai netraucē viņa dvēseles mieru. Tas viss – viņa pagātnes rīcības sekas, un, kad tās parādās, tad drosmīgi jāpārdzīvo, atceroties, ka katrs ļaunums pārejošs, un mūsu pienākums ir vienmēr saglabāt prieku un gaišumu. Šīs sekas pieder iepriekšējām dzīvēm, nevis tagadnei, tās nevar mainīt, tāpēc ir velti par tām skumt. Labāk jādomā par to, kas notiek tagadnē, kas veido tavas nākamās dzīves notikumus, jo to tu vari mainīt.
Nekad neļaujies skumjām un grūtsirdībai. Grūtsirdība – sliktas jūtas, jo tās inficē citus cilvēkus, aptumšo tiem dzīvi, bet tev nav tiesību tā rīkoties. Tāpēc vienmēr, kad tādas jūtas tev uzmācas, atvairi tās nekavējoties.

Vēl vienā nozīmē nepieciešama domu kontrole: tu nedrīksti ļaut domām izklīst, lai ko tu darītu, jo visam jābūt paveiktam ideāli; nepieļauj, lai tavs prāts stāv dīkā un vienmēr tā dzīlēs glabā gaišas domas, lai tas varētu rasties nekavējoties, tiklīdz prāts nebūs noslogots.

Ik dienas izmanto savu domas spēku labiem mērķiem, kļūsti par vienu no tiem, kas virza evolūciju. Domā katru dienu par kādu, kurš cieš, sēro vai kuram nepieciešama palīdzība un sūti domās viņam savu mīlestību.

Sargā savu prātu no iedomīgām domām un lepnības, jo lepnība sākas ar gara tumsonību. Neizglītots cilvēks iedomājas, ka ir varens, ka ir paveicis kaut kādus lielus darbus; gudrs cilvēks zina, ka vienīgi Dievs ir varens, ka viss labais ir Dieva radīts.

Savaldīga rīcība

Ja tavas domas ir tādas kādām tām jābūt, tev nebūs problēmu. Tomēr atceries, – ja vēlies būt noderīgs cilvēcei, domai jāizpaužas rīcībā. Nedrīkst pieļaut slinkumu, nepieciešama pastāvīga aktivitāte, veicot labus darbus. Bet tas attiecas uz tavu personīgo pienākumu, nevis uz cita cilvēka pienākumu, kurš tevi lūdzis palīdzēt. Ļauj katram savu darbu darīt pēc viņa prāta; esi vienmēr gatavs palīdzēt tur, kur tava palīdzība nepieciešama, nekad nejaucies svešās lietās. Daudziem visgrūtākais dzīvē – nodarboties ar savām lietām, nejaucoties citu lietās, bet māceklim tas nepieciešams.

Pateicoties tam, ka tu centies izpildīt augstākus uzdevumus, tu nedrīksti aizmirst savus parastos pienākumus, jo, kamēr tos nebūsi izpildījis, tu nebūsi brīvs citai kalpošanai. Tu nedrīksti uzņemties jaunus pienākumus sabiedrībā, bet tos, kurus jau esi uzņēmies, tev jāizpilda ideāli, – visus skaidros un saprātīgos pienākumus, kurus tu pats atzīsti, bet ne tos, kurus tev vēlas uzspiest citi. Ja tu centies kļūt par Viņa mācekli, tev savs parastais darbs jādara ne sliktāk, bet labāk kā citiem; jo arī tas tev jādara Viņa vārdā.

Iecietība

Tev jāsajūt absolūta iecietība pret visiem un sirsnīga interese pret citu reliģiju cilvēku ticību, tieši tā pat kā pret savu reliģiju. Tāpēc, ka viņu reliģija viņiem ir tas pats ceļš pie Augstākā kā tev tava reliģija. Lai visiem spētu palīdzēt, tev vispirms viņi jāsaprot.

Bet, lai iegūtu šo pilnīgo iecietību, tev pašam jāatbrīvojas no jebkura fanātisma un māņticības. Tev jāzina, ka nav būtiski rituāli; citādi tu varētu iedomāties, ka esi labāks kā tie, kuri nepiekopj rituālus. Tomēr tai pašā laikā tu nedrīksti nosodīt tos, kuriem tie vēl nepieciešami. Ļauj viņiem rīkoties tā, kā viņi vēlas; taču arī viņi nedrīkst traucēt tev, kurš zina patiesību, nedrīkst tev uzspiest to, ko esi jau pārcietis. Esi augstsirdīgs pret visu, esi laipns pret visiem.

Tagad, kad tavas acis ir redzīgas, daži no taviem iepriekšējiem ticējumiem un rituāliem tev var likties muļķīgi. Bet, kaut arī tu pats esi pārtraucis tajos piedalīties, izturies pret tiem ar cieņu to labo dvēseļu dēļ, kurām tie vēl arvien nepieciešami. Tiem ir sava vieta un sava jēga; tie ir līdzīgi divām līnijām, kuras tev bērnībā palīdzēja līdzeni un pareizi rakstīt, kamēr tu neiemācījies rakstīt labāk un brīvāk bez tām. Bija laiks, kad tās bija tev nepieciešamas, bet tagad šis laiks ir pagājis.
Viens no Lielajiem Skolotājiem rakstīja: „Kad es biju zīdainis, man bija zīdaiņa valoda, zīdaiņa domas, zīdaiņa spriedumi, bet, kad kļuvu par vīrieti, tad atstāju zīdainim raksturīgo”. Taču tas, kurš aizmirsa savu bērnību un zaudējis līdzjūtību pret bērniem, tas nevar viņus mācīt vai viņiem palīdzēt. Skaties uz visiem ar labestību, draudzīgi un iecietīgi, bet esi pret visiem vienāds, pret Budistu, pret Indusu, pret Džainu, pret Ebreju, pret Kristieti, pret Muhamedāni.

Gaišs garastāvoklis

Tev moži jānes sava karma, lai kāda tā būtu, uzskatot par godu ciešanas, kuras tev uzliktas, jo tas norāda, ka Karmas Pavēlnieki tevi uzskata par cienīgu. Un, lai cik smagas nebūtu tavas ciešanas, esi pateicīgs, ka tās nav vēl smagākas. Atceries, ka tu nevari kļūt par Skolotāja palīgu, kamēr nebūsi dzēsis savu slikto karmu un nekļūsi brīvs. Veltīdams sevi Viņam, tu ar to esi lūdzis savas karmas paātrināšanu un tāpēc vienas vai divu dzīvju laikā tev jāizbeidz tas, kas varētu vilkties simtiem dzīvju. Bet, lai izmantotu ciešanas pēc iespējas labāk, tev tās jānes ar prieku un možumu.

Ir vēl kaut kas, kam jāpievērš uzmanību.

Jāatsakās no jebkuras īpašnieciskuma sajūtas. Karma tev var atņemt to, kas tev visdārgākais – pat vismīļākos cilvēkus. Taču arī šajā gadījumā tev jāsaglabā možums un gatavība zaudēt visu. Bieži vien Skolotājam rodas nepieciešamība savu Spēku uz citiem caur savu kalpu izrādīt; taču tas nevar notikt, ja kalps nododas skumjām. Tādēļ gaišam noskaņojumam jābūt mācekļa ikdienas stāvoklim.

Koncentrēšanās

Vienīgais mērķis, kuru tev jānosprauž, tas ir – veikt Skolotāja darbu. Lai kāds cits darbs tev būtu jādara, nekad neaizmirsti to. Bet nekas cits arī nevar kļūt par tavu darbu, jo katrs derīgs un nesavtīgs darbs ir Skolotāja darbs, un tev tas jādara Viņa vārdā. Un visai tavai uzmanībai jābūt vērstai uz katru darba sīkumu, kuru tu veic, lai tas tiktu paveikts pēc iespējas pilnīgāk. Tas pats Skolotājs rakstīja: „Lai ko tu darītu, dari no visas sirds, it kā tu strādātu Dievam, nevis cilvēkiem”.

Padomā, kā tu sāktu strādāt, ja zinātu, ka tūlīt ienāks Skolotājs un to apskatīs; tev tā jāveic visi savi darbi. Tas, kurš daudz zina, sapratīs, ko nozīmē šie vārdi. Ir vēl kāds teiciens, daudz senāks: „Lai ko tavai rokai nāktos darīt, dari ar visu savu spēku”.

Koncentrēšanas tāpat nozīmē, ka nekas tevi nespēj novērst pat uz minūti no Ceļa, uz kura esi nostājies. Nekādi kārdinājumi, nekādi pasaulīgie prieki, nekāda pieķeršanās tevi nedrīkst novērst. Jo tev pašam ar Ceļu jāsaplūst; tam jākļūst par daļu tava rakstura tādā mērā, lai tu vairs nespētu no tā nomaldīties un turpinātu iet, par to nedomājot. Tu, nemirstīgā Monāde, esi tā izlēmusi, novērsties no Ceļa nozīmētu novērsties no sevis paša.

Paļāvība

Tev jātic Skolotājam; tev jātic arī sev. Ja tu ieraudzīji Skolotāju, tu Viņam ticēsi pilnīgi, cauri dzīvēm un nāvei. Ja tu viņu vēl nesastapi, tev tomēr jāmēģina Viņu izprast un uz Viņu paļauties, citādi pat Viņš tev nevarēs palīdzēt. Kamēr nav pilnīgas paļāvības, nevar būt pilnīgas mīlestības un spēka izplūšanas.

Tev jātic sev.

Tu saki, ka sevi labi pazīsti?

Ja tu tā domā, tu sevi nepazīsti; tu pazīsti vienīgi ārējo čaulu, kura bieži iekrīt dubļos.

Bet tu – tavs patiesais „Es” – tā ir dzirkstele no Paša Dieva uguns, un Dievs, kas ir visvarens, mājo tevī; un tāpēc nav nekā, ko tu nevarētu paveikt, ja vien gribētu.

Saki sev: „To, ko cilvēks bija spējīgs paveikt, to viņš spēj vēlreiz. Es – cilvēks, bet tajā pašā laikā Dievs cilvēkā; es to spēju paveikt un tā notiks”. Jo tavai gribai jābūt kā rūdītam tēraudam, ja vēlies nostāties uz Viņa ceļa.