Senie, Latvijā un arī citās Seneiropas – ķeltu, ģermāņu, baltu un skandināvu tautās pieņemtie, mēnešu nosaukumi vai apzīmējumi visdrīzāk cēlušies kā noteiktā laika posma dabas norišu raksturojumi un mūsdienās lietotie latīņu cilmes mēnešu nosaukumi diemžēl nebūt nav tik atbilstoši patiesajam ārējās vides un iekšējo, slēpto norišu raksturam.Saules gaita ir ciešā saistībā ar Mēness ceļu. No Zemes vērojot, Mēness gaitai debesu jumā ir trīs svarīgie iezīmpunkti, dažādie leņķi attiecībā pret Sauli, kuri no vienas puses, ir kāds noteikts, astronomiskām metodēm aprēķināts mirklis, taču tikpat labi tie ir uzlūkojami kā izstiepti laikā, jo nestāv uz vietas, bet līgani pāriet viens otrā. Savā noteiktībā tie ir Jaunais (Baltais) Mēness, Pilnmēness un Tukšais (Melnais) Mēness. Taču plūdumā laiku no Jaunā Mēness ceļā uz Pilno dēvējam par Augošu Mēnesi. Savukārt laiku no Pilnā uz Tukšo – par Dilstošu Mēnesi.

Mēness augšanu un sadilšanu var līdzībās skatīt ar sievietes dzīvi. Tā ir jaunava, sieviete – māte un vecā, zinošā, pieredzes bagātā, viedā sieviete, ko dažkārt dēvē par raganu. Tie ir arī trīs sakrālie sievišķie tēli, kuri visbiežāk ir sastopami senajās pasakās. Katram no tiem sava simboliska nozīme. Vispopulārākie nenoliedzami ir jaunavas, jaunas meitenes tēls un šīs pasakas – vēstījums par pirmo smago pārbaudījumu laiku viņas dzīvē, par laiku un veidu, kā meitene kļūst pieaugusi, tas ir simboliskais iesvētīšanas ceļa stāsts. Par pazīstamākajām, Sniegbaltīti, Pelnrušķīti, Mežrozīti vai citām mēs dzirdam daudz un viņas atceramies itin bieži. Mazāk populārs ir sievietes – māte tēls. Taču raganas tēls atkal ir ļoti pazīstams un visbiežāk diezgan šausminošs. Visbiežāk tieši ragana ir saistīta ar jaunās meitenes tēlu vai ar iniciācijas rituālu kā tādu. Ragana ir tā, kas izraisa pārbaudījumus. Taču līdzās raganai viņa aizvien sastop kādu viedo, balto, nepazīstamo palīgu – kādu feju, burvi vai labo sieviņu. Protams, ir sastopami arī cita veida palīgi.

Bet atgriežoties pie tēmas par sievietes dzīves un dzīvības ritmu saikni ar Mēness augšanas un dilšanas norisēm redzam, lūk, ko. Tradicionāli katram no sievietes tēliem ir savs īpašs raksturs, savs izpausmes veids, jēdzieni un lietas, ar ko visbiežāk tas saistīts, gluži tāpat kā šādas līdzības mēs rodam Mēness ceļa stāstā.

Jaunavas (meitenes) un Jaunā Mēness simboli:
Krāsa – balta.
Simboli – augošs Mēness, ziedi, ūdens, spogulis.
Jēdzieni – jaunavība, nevainība, skaidrība, naivitāte, augšana, mīlestība, brīvība, dejas, radošums, taisnīgums, pašapliecināšanās, patmīla.
Tas ir Mēness savienojums ar Sauli zodiakā.

Sievietes Mātes un Pilnā Mēness simboli:
Krāsa: sarkana.
Simboli: Pilns Mēness, augļu pilns trauks, kauss, vīns, spirāle, 5 ziedlapu zieds, kukurūza.
Jēdzieni: pilnzieds, seksualitāte, grūtniecība, dzemdības, pārpilnība, bagātība, pilnība, rūpes par citiem, mīlestība, ilgošanās, radošums, maģija, uztvertspēja.
Zodiakā Mēness ir opozīcijā Saulei.

Vecas sievietes (raganas, viedās) un Tukša Mēness simboli:
Krāsa: melna.
Simboli: dilstošs Mēness, katls, vītols, atslēga.
Jēdzieni: zināšanas, maģija, nāve, atriebība, izstumtība, valdzinājums, noslēgums, iznīcināšana, taisnīgums, klusums, miers, koncentrācija, senas un viedas zināšanas.

„Melnā jaunava“ – pārejas brīdis:
Krāsas: tumši zila, melna
Simboli: Spogulis, Atslēga, Duncis, graudu apvalks, čaumala.
Jēdzieni: Izraidīšana, Atgriešanās, Pašiznīcināšanās, Sagūstīšana, Pārvērtības, Ilūzijas, Feju valstība, Ēnas, Dvēsele, Mistērijas, Miegs.

Kas vēlas izzināt, izjust un dzīvot Mēness ciklu, tam ir svarīgi svētīt ikkatru Pilnmēnesi, godāt Mēness dievību. Tam nozīmīgi saprast, ko ikkatrs Jaunais mēness nes sev līdzi.

Kāds svarīgs veids, kā uzsūkt sevī Mēness enerģiju un iejusties tā enerģētikā, ir Mēness rituāli, kas ikkatrā Pilnmēnesī ir citi, katram Pilnmēnesim raksturīgie. Tas ir iekšējās esības izzināšanai vispiemērotākais laiks, jo tieši Pilnmēnesī iekšējās enerģētikas raksturam visvieglāk piekļūt, tas visatvērtākais un dāsnākais.
Un visvienkāršākais veids, kas ikkatram pieejams, ir Pilnmēness meditācijas, kam nepieciešama vien klusa, mierīga vieta. Un laika gaitā, ar ikkatru nākamo Pilnmēnesi, izpratne par to, kā šo laiku atzīmēt, radīsies arvien dziļāka. Senā ķeltu tradīcija vēsta par šādiem Pilnmēness nosaukumiem, taču līdzības ir saskatāmas arī seno ģermāņu, skandināvu un baltu senajos mēnešu nosaukumos:

Janvāris – Vilku Mēnesis
Februāris – Vētru Mēnesis
Marts – Spēka Mēnesis
Aprīlis – Sēklu Mēnesis
Maijs – Ziedu mēnesis
Jūnijs – Vienprātības Mēnesis
Jūlijs – Medus un vīna Mēnesis
Augusts – Liktens Mēnesis
Septembris – Ražības vai Miežu Mēnesis
Oktobris – Asins vai mednieku Mēnesis
Novembris- Sniega Mēnesis
Decembris – Ozolu vai sala Mēnesis

Mēness iziet cauri zodiakam aptuveni vienā Saules mēnesī. Tādējādi katrs jaunais Mēness ir nākamajā zodiaka zīmē. Kopumā šādi ir saprotams, ka gadā parasti ir 12 pilnmēneši, jo ir 12 zodiaka zīmes. Taču dažkārt mēdz būt gadi, kuros ir 13 Pilnmēneši, tātad kādā no zodiaka zīmēm Saule savienojusies ar Mēnesi divas reizes, bet nenotiek pārāk bieži. 13. Mēnesi dēvē par Zilo Mēnesi. Tas simbolizē Otro cerību, atkārtotu iespēju.

Jauno Mēness gadu sāk skaitīt nevis no Auna zīmes, ko tradicionālajā astroloģijā uzskata par jauna cikla sākumu, bet gan no Ziemas Saulgriežu brīža, no gada gaºākās nakts brīža, no brīža, kad diena kļūst atkal garāka, no Jaunā Dieva dzimšanas brīža.