Levi Elifāss (1810-1875) – Alfonsa Luija Konstāna pseidonīms; šis franču okultists 19. gadsimtā palīdzēja atdzīvināt interesi par maģiju. Levi studēja maģiju un ticēja tai, tomēr bija vairāk komentētājs nekā adepts, lai gan apgalvoja, ka dažkārt piekopjot nekromantiju.Konstāns dzimis Parīzē, kurpnieka ģimenē. Zēns bija gudrs un attapīgs, un viņu aizsūtīja uz Sv. Silpisa baznīcu izglītoties. Viņu valdzināja maģija un okultisms, un skolas pārziņa ieskats, ka dzīvnieku magnētismu – cilvēka ķermeņa vitālo enerģiju – kontrolē velns, tikai sakairināja zēna ziņkāri. Tomēr viņš nolēma sevi garīdznieka karjerai un kļuva par priesteri. Viņu izmeta no baznīcas par kreisi noskaņotiem politiskiem rakstiem un par to, ka viņš nespēja pildīt šķīstības zvērestu. Savu rakstu dēļ viņš izpelnījās trīs īslaicīgus cietumsodus.
Konstānu pievilka kāds vecs, ekscentrisks vīrs, vārdā Ganno, kas apgalvoja, ka esot pravietis un ka viņā esot iemiesojies Luijs XVII. (Ganno sieva ticēja, ka viņa pati ir Marijas Antuanetes reinkarnācija.) Konstans kļuva par vienu no Ganno sekotājiem un aizvien vairāk iedziļinājās maģijas un okultisma pasaulē.
1846. gadā viņš apprecēja Noemī Kado, kurai nebija vairāk par 18 gadiem. Viņiem bija viena meita, kas nomira bērnībā. Laulība izjuka 1853. un tika šķirta 1865. gadā.
Kādu laiku Konstāns pelnīja iztiku, rakstīdams un pasniegdams okultisma stundas. Viņš piešķīra sev Maga Elifāsa Levi vārdu – pirmā un otrā vārda ekvivalentu ebreju valodā.
1854. gada viņš devas uz Londonu, kur pirmo reizi izmēģināja nekromantiju. Kāda noslēpumaina sieviete, kas apgalvoja, ka esot lietpratēja, lūdza viņu izsaukt slavenā senlaiku maga Tianas Apollonija garu. Levi uzsāka milzīgu sagatavošanos – divas nedēļas lietoja tikai veģetāru uzturu, vienu nedēļu gavēja un šajā laikā meditēja par Apolloniju un iztēlojās sarunas ar viņu.
Kad Levi jutās gatavs garu izsaukšanai, viņš ietērpās baltās drānās un iegāja savā maģijas telpā, kur pie sienām bija spoguļi. Istabas vidū viņš novietoja galdu un apklāja to ar baltu jērādu. Viņš iededza ugunis divos metāla traukos un nolika tos uz galda. Tad viņš sāka skaitīt buramvārdus, un skaitīšana turpinājās 12 stundas.
Kā stāstījis pats Levi, viņš rituāla gaitā sajutis aizvien lielāku aukstumu. Kad bija pagājušas 12 stundas, viņš jutis, ka grīda zem kājām sāk drebēt, un vienā spogulī ieraudzījis rēgu. Viņš lūdzis spoku, lai tas parādās. Pēc trešā lūguma viņa priekšā parādījies pelēcīgs gars – tievs un skumīgs, no galvas līdz kājām ietinies pelēkā līķautā. Levi pārbijies un sajuties sevišķi auksti. Rēgs pieskāries Levi rituāla zobenam, un viņa roka piepeši kļuvusi nejūtīga. Viņš izlaidis zobenu no rokas un paģībis.
Levi roka sāpēja un bija nejūtīga vairākas dienas pēc šī gadījuma. Viņš vēlāk sacīja, ka neesot izteicis jautājumus balsī, bet tikai prātā un rēgs viņam tele-pātiski atbildējis. Viņš teica, ka atbildes esot bijušas «nāve» un «miris», taču nekad neizpauda pašus jautājumus. Levi nebija pārliecināts, ka izsaucis Apollonija garu. Tomēr viņš apgalvoja, ka vēlākos rituālos esot vairākkārt izsaucis Apolloniju.
Viņa pirmā un vissvarīgākā grāmata The Dogma and Ritual ofHigh Magic izdota 1861. gadā. Tai sekoja A History of Magic, Transcendental Magic, The Key of Great Mysteries un citas grāmatas par okultismu. Viņa rakstības stils bija puķains un ārkārtīgi tēlains. Viņš ticēja, ka visā vēstures gaitā visā pasaulē pastāv universāla slepena maģijas doktrīna.
Levi ari izvirzīja astrālās gaismas teoriju, balstoties uz savu ticību dzīvnieku magnētismam. Astrālā gaisma bija drīzāk kā ēters, fluīds dzīvības spēks, kas piepilda visu telpu un dzīvas būtnes, – tas bija vēl viens 19. gadsimtā populārs uzskats. Levi teica, ka valdīt par astrālo gaismu nozīmē valdīt pār visām lietām; prasmīga maga gribasspēks esot neierobežots.
Levi atzina, ka ietekmējies no senāka autora Frānsisa Bareta, kurš 19. gadsimta sākumā bija neveiksmīgi mēģinājis atdzīvināt maģiju. Levi savukārt
iespaidoja kādu citu okultistu un rakstnieku – seru Bulveru-Litonu, kuru apciemoja Anglijā 1861. gadā. Bulvers-Litons sarakstījis darbu The Last Days ofPom-peii, kā arī vairākas grāmatas par okultismu, kuras 19. gadsimta izskaņā padarīja maģiju par modes lietu Anglijā. Viņš ar Levi piebiedrojās kādai okultistu grupai -varbūt Bulvers-Litons to bija organizējis – un pētīja skatīšanu, maģiju, astroloģiju un hipnozi.
Levi līdz pat nāvei pelnīja iztiku ar darbiem par okultismu un stundām. Viņš bija populārs, un viņam bija kulta sekotāji, un daži no viņiem smēlās iedvesmu uzrakstīt savas grāmatas.
Levi maģiju pieņēma Zelta Ausmas hermētiskais ordenis, kas tika nodibināts Londonā 1888. gadā. Elisters Kroulijs, kurš piedzima tajā pašā gadā, kad nomira Levi,apgalvoja, ka esot Levi reinkarnācija.
Rozmarija Ellena Gailija “Raganu & Burvju mākslas enciklopēdija”