Uguns stihija. Izveides josla. Fiksētais krusts.
Pārvaldnieks – Saule. Trimdā – Urāns un Saturns. Eksaltācijā – Plutons. Kritumā – Merkurs.
Izveides joslai, guna tamas līdzībai, raksturīgi caur zīmi apzināties savu stihiju, zināms lepnums un atbildība par to. Šajā joslā stihijas atrod savu likumsakarīgo izpausmi.
Lauvas cilvēks. Atšķirībā no Auna, Lauva pārvalda vienmērīgu spēka plūsmu. Viņš apzinās savu jeb plūsmas spēku, kā arī varu pār cilvēkiem un apstākļiem. Auns ir stihisks un aizrautīgs, zemākā līmeņa Lauva – pavēlnieks un diktators, bet augstākā līmenī apzinīgi un atbildīgi izmanto sev doto spēku.
Protams, ka zemākais Auns un zemākais Lauva ir tikai spēka marionetes un tas ar viņiem rīkojas, kā pats vēlas. Nepaklausīgam un dažkārt arī paklausīgam Aunam kāvs bieži atņem spēku – aptur tā plūsmu. Taču ar Lauvu šādi rīkojas tikai īpašos gadījumos. Nepaklausīgu Lauvu spēka plūsma soda, izmainot dzīves apstākļu raksturu un radot šķēršļus, kurus pārvarēt kļūst arvien grūtāk, bet spēka plūsma vēl ilgi netiek atslēgta.
Zemākā līmeņa Lauva apzinās savu spēku un to izmanto savtīgos nolūkos. Jo zemāks Lauvas attīstības līmenis, jo uzpūtīgāks viņa ego. Un tai pat laikā uguns stihijas cēlsirdība izpaužas arī zema līmeņa Lauvā. Viņš nogalina savu upuri vienā mirklī, nevis to sadistiski moka. Bieži vien, it īpaši, ja paglaimo, viņā parādās zināma augstākā līmeņa parodija – viņa līmenim atbilstoša cēluma izpausme.
Ar spēku saistās daudzi Lauvas sarežģījumi. Lai arī tā ir pastāvīga, tai tomēr nepiemīt tas apdullinošais spēks, kas pacēluma brīžos raksturīgs Aunam: tāpēc Lauvai nepieciešams spēka apliecinājums no malas, kurpretī Auns stāv tam pāri: Auns nes ideju, bet Lauva sevi idejā. Šis apstāklis Lauvu dara viegli aizskaramu – viņš kļūst atkarīgs no tā, kā tiek vērtēts. Taču viņam tiek dota iespēja apzināti virzīt enerģiju, kas Lauvu veido daudz elastīgāku un vērīgāku. Zema līmeņa Auns akli seko spēkam. Lauva, ja viņa rīcību vērtē ilgstošā laika posmā, ir daudz stūrgalvīgāks, nekā Auns. Savā izpratnes līmenī apzinājis spēka nozīmību, paša darbības virzienu, viņš tai piesaistās pilnīgi un neatgriezeniski. Auns, kuram regulāri tiek liegts pietiekams spēka daudzums, depresijā viegli var mainīt darbības veidu un spēka ideju.
Lauva ir dzimis līderis. Pateicoties pastāvīgajam spēkam, savu sekotāju, skolnieku vai vergu baru viņš stabili notur pakļautībā. Ja no sekotājiem saņem noteiktu apjūsmošanas, pakļaušanās, dievināšanas un apbrīnas devu, viņš ir laimīgs, rīkojas cēlsirdīgi un dažkārt pat bruņnieciski. Taču tad, ja situācija kļūst sarežģītāka un Lauva zaudē kontroli, viņš cenšas pastiprināt spiedienu vispirms ar draudīgu rēcienu. Tad cilvēkmīlestība, kura jau tā Lauvas zemākajās un vidējās oktāvās ir dota nelielās devās, zūd pavisam. Izpaužas parasts nežēlīgs diktāts idejas vārdā, tās idejas vārdā, kurai kalpo Lauva. Ja arī ar to nepietiek, Lauvai atņem spēku, viņš zaudē savu parasti lepno izskatu un pāriet kvalitatīvi citā stāvoklī. Jo, ja Aunam spēka atņemšana un tai sekojošā depresija ir kaut kādā mērā dabiska, tad Lauvai, kurš nolemts arvien atrasties spēka plūsmas vidū, tā ir katastrofa. Tā ir nāve dzīves vidū. Tieši tādēļ Lauva ir tik nežēlīgs cīņā par spēku. To atgūt Lauvam ir iespējams, bet ne uzreiz. Tas ir sarežģīti, un, galvenokārt, viņš vairs nebūs tas, kas bijis iepriekš, bet uz visu atlikušo dzīvi salauzts Lauva ar lielu brūci psihē.
Lauvas egoisms stipri atšķiras no Auna egoisma. Ja Auns, ierauts spēka straumē, neredz neko, tad Lauva neredz neko, izņemot spēku, tā ir liela atšķirība. Auns ir instinktīvs, stihisks egoists – viņš ir jāpieņem ar visu, kas nāk caur viņu vai tāpat, pilnībā, arī jānoraida. Lauva apzināti uzskata, ka visai pasaulei ir jāpakļaujas viņa idejai. Bet tas, kurš to nevēlas, ir vai nu muļķis vai ienaidnieks, un vēl jo sliktāk viņam. Tā nav stihiska izjūta, bet dzīves pozīcija, kuru pat mīkstināt, nemaz nerunājot par iespēju veidot, Lauvai ir ļoti grūti. Lai arī kritiku Lauva dzird, tomēr viņš uz to nereaģē, atšķirībā no Auna, kurš kritiku pat nedzird.
Saules pārvaldījums Lauvai dod sajūtu, ka viņa paša griba ir Dieva griba, no kā izriet viņa fantastiskā pašpārliecība par spīti jebkuriem faktiem un apstākļiem: atzīt savu kļūdu Lauvam nozīmē šaubīties par Augstākā bezgrēcību un pat pastāvēšanu. Realitātē, protams, Saule atspoguļo nevis Absolūtu, bet kāvu, kurš cilvēku vada. Saules pārvaldība Lauvā nozīmē, ka Lauva pārraida noteiktu imperatīvu darbības programmu. Subjektīvi tā tiek uztverta kā no paša gribas nācis impulss. Lauvai nākas izprast, kur darbojas viņa augstākais karmiskais kāvs, kur tā brīža aktuālais kāvs un, kur ir viņa paša zemākā es griba. Uzdevums nav viegls, īpaši tad, ja ir maz planētu ūdens zīmēs un, ja Lauva pārvalda dienas māju.
Urāna trimda ierobežo Lauvas oriģinalitāti, ieslēdzot to slēptos veidolos. Lauva ir praktiķis un pie tam vēl līderis. Viņam nāksies piemēroties realitātei un, starp citu, arī sekotāju līmenim. Visu smalkāko lauku enerģiju likums ir radošums, pat oriģinalitāte. Lauva pie tā instinktīvi tiecas, bet tas viņam ne vienmēr izdodas. Augstāko planētu trimdas izstrāde parasti notiek ar lielu piepūli un darbu.
Saturna trimda Lauvai dod zināmu iekšēju stingrību, bet, ja aspekts sakauts, pat nocietināšanos un nežēlību. Saturns fiksē Lauvu iekšēji, viņa spēkā un idejā. No vienas puses tas viņam dod noturību, no otras liedz būt elastīgam. Saskāries ar īstenību, Lauva gūst nopietnas traumas saskarsmē ar citām zodiaka zīmēm, kuras viņš savā zemākajā oktāvā neieredz: Skorpions viņu vairāk kož, Vērsis sabradā, Ūdensvīrs negaidīti nogāž no kājām utt. Šīs traumas būtībā ir Saturna dota mācību stunda, kuras palīdz Lauvai izprast sevi, savu ideju un apkārtējo pasauli. Laba šī aspekta izstrāde reti var notikt līdz 40 gadu vecumam, t.i. līdz tranzitējoša Urāna opozīcijai natālajam Urānam. Lauva tad var apzināt savu gribu kā sava vadošā kāva uztvertu un atrast savu vietu pasaulē, tomēr Lauvai ar viņa stingrību, pašvērtības apziņu un apzinātu paštīksmināšanos ir ļoti grūti apgūt pieticības un samierināšanās prasmes Augstākās gribas priekšā. Taču, ja viņam tas izdodas, viņš kļūst par patiesu gara līderi, praktisko dzīves vadoni.
Taču, ja Saturna mācībstundas paiet garām, Lauvai vai nu tiek atņemts spēks un viņš uz visiem laikiem, t.i., uz šo iemiesojumu, nonāk Saturna zemākās oktāvas pakļautībā: viņu pārņem spēka trūkums, depresija vai kluss izmisums, vai arī notiek kristalizācija, nonākot nežēlīga kāva mirušā plūsmā, viņš kļūst par diktatoru ar varu pār cilvēkiem un apstākļiem, kuriem liedz brīvību un radošu garu.
Plutona kulminācija Lauvā simbolizē Lauvas augstākās praktiskās varas principu pasaules attīstības kustībā. Vidusmēra Lauvam šis simboliskais aspekts dod alkas pēc konkrētas praktiskas varas pār pasauli ar mērķi to pārveidot no apakšas līdz augšai tajā apjomā, kurš pieejams konkrētā Lauvas izpratnei atbilstoši tai idejai, kuru viņš pārvalda. Tādēļ augstākais Lauva ir pasaules līmeņa valdnieks, kurš īsteno un pārvalda visus, pat visdziļākos tās pārbūves un transformācijas veidus atbilstoši evolucionārās attīstības uzdevumiem. Neizstrādātā variantā Plutona kulminācija Lauvai dod maldinošu sajūtu, ka viņš iekļūst cita dvēselē un praktiskas varas kompleksu. Ja praktiskas varas pār ārējo pasauli nav, to ļoti gribas, bet, ja ir, tad tās izmēri Lauvas apziņā tiek stipri pārspīlēti. Viņam grūti izprast, ka administratīvā un reālā vara nav viens un tas pats.
Merkura kritums simbolizē nevis Lauvas stulbumu, bet tieksmi uz neauglīgu prātošanu, kurai ir sava loģika un, kuru, kā Lauva to instinktīvi un pareizi jūt, nedrīkst aizvietot ar parastu cilvēcisku, merkuriānisku loģiku. Attaisnot ar prātu savu rīcību ir nepieciešams jebkurai zīmei, un Lauvai tai skaitā. Bet slikti izstrādāts un jaunībā viņš vairāk paļaujas nevis uz prātu un pat ne uz intuīciju, bet uz paša vēlmi, kura atrauta no realitātes, viņu var aiznest ļoti tālu. Pie tam Merkura kritums Lauvai rada grūtības mentāli informatīvā saskarsmē ar pasauli: informāciju bez spēka plūsmas viņš neuzņem, bet pats saskarsmē nāk ar lielu piepūli. Pie miera sarunu galda viņš īsti vietā. Ja Merkura problēma Lauvā tiek rūpīgi izstrādāta, kas nav viegli, Lauva iegūst iespēju mentāli smalki pārvaldīt savas tieksmes un apgūst prasmi sasaistīt mentālo un enerģētisko plānu. Ja to ignorē, ir grūtības uztvert mentālu informāciju, iespējama nesaprātīga rīcība saskarsmē.
Lauvas situācija. Tās dalībnieki to uztver kā imperatīvu, kurā valda stiprs spēka spiediens un nepieciešama konkrēta strauja rīcība. Ar harmonisku Sauli tā var būt sava elka dievināšana: spēka plūsma tiek vērsta uz aktieri, no viņa atstarojas uz pielūdzējiem un no tiem atpakaļ pie elka. Skatītāji, kuri šo spēka plūsmu pārdzīvo, mīlestības un sajūsmas jūtas pauž aplausos, ovācijās, vēlmē iegūt kādu sava elka apģērba gabalu vai kādas citas viņam piederošas lietas daļu. Galējības situācijās pat var saplēst viņu gabalos.
Cita klasiska Plutona Lauvas situācija ir kaujas lauks kā to redz komandējošais ģenerālis: kā tiek izkārtots pulks, kā iedvesmoti zaldāti, noteikta kaujas secība un pakāpeniska jaunu pulku iesaistīšanās cīņā, cenšoties nojaust pretinieku rīcību utt. Šajā situācijā ļaudis viņš uztver kā bandiniekus, valda loģika un drūma ētika. To raksturo tik zināmais teiciens: karā kā jau karā.
Lauvas situācijas zemākajās oktāvās jaukts Saules – Plutona variants ir diktatūra, kuru uztur ieroču un slepenpolicijas spēks. Šādas Lauvas situācijas augstākās oktāvas piemēru pasaule pagaidām nezin. Tā varētu būt garīgā atdzimšana ar Augstās tiesas elementiem.
Harmonisks Lauva. Harmonisks Lauva labi pielāgojas ārējiem notikumiem un iegūst to, kas Lauvam nepieciešams kā gaiss: vispārēju atzīšanu, sajūsmu, pielūgsmi. Viņam piemīt dabiska autoritāte, spēka plūsmas vara, viņa idejas apkārtējiem vienmēr šķiet pieņemamas. Viņš pats ir enerģisks un pārliecinošs, bet ne pārāk – viņu klausa un klausās drīzāk aiz mīlestības pret viņu, nevis pakļaujoties viņa spēkam. Viņa valdzinājums ir majestātisks, neapšaubāms, acīmredzams un tiešs. Viņš ir skaists savā zemiskumā, ko viņam viegli piedod, jo tas viņam piedien kā kronis imperatoram.
Sajūsmu, pielūgsmi un paklausību no ārējās pasaules harmonisks Lauva uztver kā to, kas viņam pienākas. Tas viņam ir nepieciešams, bet īpašas emocijas neizraisa. Galvenā bīstamība, kas viņam draud, ir carisks slinkums, kurā viņš var sacensties tikai ar Vērsi. Izkustināt harmonisku Lauvu no vietas un likt viņam darīt kaut ko sasprindzināti un konstruktīvi, ir neparasti grūti. Viņa ugunīgi valdzinošais smaids katru pārliecinās, ka viņš, protams, visu var izdarīt, bet kāpēc tas jādara. Pasaule jau tāpat ir harmoniska un skaista un, ja nu pēkšņi kaut kas ir pavisam slikti, arī tas tuvākā laikā nokārtosies pats no sevis: Lauvas dzīvē tā arī notiek.
Sakauts Lauva. Šis variants cilvēkam dod nopietnus karmiskus uzdevumus, kurus nepildot nākas maksāt ar dažādiem kompleksiem, fobijām un likteņa triecieniem, kuri izplatās arī viņa tuvākajā apkārtnē.
Viss, kas harmoniskai Lauvai dots no dabas, sakautai būtu jānopelna smagā darbā, bet vai viņš to patiesi vēlas? Viņa vispārējais karmiskais uzdevums ir īstenot dzīvē viņam apkārt esošās spēcīgās disharmoniskās idejas. Līdz ar to, protams, mainās vide, kurā viņš atrodas. Harmonisks Lauva virza idejas, kurām sabiedrība ir gatava, sakauts – tādas idejas, kurām nav gatava un, kuras nepieņem. Ja Auna uzdevums ir sākotnēja ļoti enerģiska idejas nosaukšana, tad Lauvam nākas to novest gandrīz līdz pilnīgai īstenošanai, iemiesojot praktiskā veidolā: šis. attiecas uz zemes zīmēm. Auns spēku izšķiež kā strūklaka un viņam ir vienalga, kuru skar šļakatas, taču Lauva tās savāc traukā un uztic vienam noteiktam savu atbalstītāju un sekotāju pulkam, ar kuriem sakautā variantā attiecības nebūt neveidojas viegli – viņi pretojas, bēg, dažkārt atgriežas, bez iemesla apvaino sakauto Lauvu tirānijā, bezjūtībā, fanātismā un nežēlībā. Izstrādātā sakautas Lauvas gadījumā sekotāji garīgi aug un ne tikai īsteno dzīvē sākotnējo ideju, bet arī pilnveido to.
Neizstrādāts sakauts Lauva pārvaldot cilvēkus izmanto viņu zemākos instinktus: alkatību, noslieci uz izlaidību, cīņas kāri, slinkumu. Viņš darbojas kā melnais skolotājs – tirāns, paverdzinātājs u. tml., bet viņa ideja kopīgiem spēkiem izvirst un sabojā patiesību. Neizstrādātai sakautai Lauvai raksturīgs despotisms, ietiepība, maldīga dievizredzētības sajūta, galēja neiecietība pret kritiku, kaisle uz rupjiem glaimiem. Izstrāde dod iespēju konstruktīvi strādāt sarežģītos apstākļos ar sarežģītiem cilvēkiem, nezaudējot aizrautību pašam un uzturot to arī apkārtējos.
Planētas Lauvā
Lauva bez planētām. Garlaicīgais Lauva.
Cilvēks, kuram nav nevienas planētas Lauvā un ir neaspektēta Saule, nav enerģisks līderis. Viņam nepietiek apkārtējiem acīmredzamas pašpārliecības, spēka, vadītprasmes, dabiskas autoritātes iezīmes. Viņam ir svešas arī augstprātības jūtas, lielīšanās kāre un melīgs lepnums praktiskos jautājumos.
Saule Lauvā. Dabiskais Lauva.
Saule zīmē vienmēr sasprindzina zīmes programmu, bet kā pārvaldnieks – divkārt. Saules Lauvai piemīt īpašu vara pār ārējo pasauli un pašam pār sevi, tādēļ nepieciešama ļoti precīza darbība. Maksa par kļūdu ir ļoti augsta un redzamā veidā vieliska. Saule izceļ Lauvas līdera īpašības un sajūtu, ka viņa griba ir dievišķa.
Zināmā mērā tas tā arī ir, taču šī sajūta gandrīz nepieļauj kādu zemāko zemapziņas programmu ietekmi uz dievišķo gribu. Vēl grūtāk ir tādai Lauvai, kurai, izņemot augstāko oktāvu, nav dotas nekādas iejušanās prasmes, ne psihologa spējas, ne arī noslieces uz pašanalīzi un introspekciju izprast savu zemapziņu un atdalīt augstākās programmas no zemākajām. Viņam šķiet, ka iekšējais ir nesvarīgi, bet vajag nodarboties ar svarīgām lietām viņa izpratnē, t.i. ar ārējo pasauli. Tomēr zemapziņa prasa savu un, ja Saules Lauva neveic regulārus dvēseles attīrīšanas pasākumus, viņa pamazām degradējas un pašai nemanot vadošā kāva vietā stājas primitīvāks. Lauva kļūst rupjš despots un zaudē saikni ar reālo un sākotnējo ideju.
Mēness Lauvā. Lauva ar pāva asti.
Ja Saules Lauva var mierīgi un pat ar zināmu lepnumu par sevi teikt: Jā! Es esmu patmīlīgs un vienmēr gribu būt pirmais!, tad Mēness Lauva nekad par sevi tā neteiks. Viņa slepenais mērķis un intīmā vēlme, pēc kā viņš kaislīgi zemapziņā tiecas, ir mūžīgs noslēpums.
Mēness Lauvam uzslava ir vajadzīga kā gaiss: bez tās viņš nīkuļo, bet uzslavēts – uzplaukst. Harmonisks Mēness Lauvu veido par likteņa izlutinātu slaistu, vienaldzīgu pret visu, izņemot glaimus un pielūgsmi. Sakāve viņam dod spēcīgu sabiedriskās neatzīšanas kompleksu, kā arī impulsu izprast realitāti un savas tieksmes pielāgot tai. Sakauts Mēness Lauva atbilstoši to izstrādājot var kļūt par labu dramatisko aktieri gan uz skatuves, gan dzīvē. Bez izstrādes uzvedas kā kaprīza primadonna. Mēness Lauva ārēji ir noturīgāks kā Mēness Auns. Viņu ir daudz grūtāk saplosīt kritizējot. Taču Lauva no tās cieš vairāk, jo, pirmkārt, Auns vieglāk pārslēdzas, un, otrkārt, Lauvam nepieciešama viņa paša atzīšana, bet Aunam idejas atzīšana.
Merkurs Lauvā. Sabiedriskais Lauva.
Merkurs Lauvas vēlmēm dod mentālās izpratnes nokrāsu, veido darbības īstenās jēgas izpratni. Merkura kritums nozīmē, ka tikai šī aspekta augstākajā oktāvā iespējams apzināt vēlmju jēgu un to kontrolēt. Ar sliktu aspekta izstrādi Lauva zemapziņā ir ieinteresēts paplašināt sasakarsmi, idejas darbības spēku, bet viņam tas tikpat kā neizdodas. Viņš ir pārāk enerģisks, ar vienvirziena skatījumu, apkārtējiem viņa aizrautība bieži izskatās naiva un muļķīga.
Merkura Lauva pastāvīgi cenšas spriest, bet tas viņam neizdodas, jo vēlmei ir sava loģika un dzīvei sava, taču vidusmēra Lauvai to ir grūti saprast. Harmoniski šis aspekts Lauvas galvenās idejas virzībai dod daudz veiksmīgu kontaktu un sarunu, bet izprast notiekošā dziļāko jēgu Lauva tomēr nevar un arī necenšas.
Disharmoniski – saprāts un saskarsme ir pretrunā ar vēlmi īstenot idejas. Tas Lauvu izaicina uz strīdiem un mēģinājumiem smalkās problēmas risināt ar rupju spiedienu vai tieša spēka palīdzību. Neveiksmes spēj izprast tikai nopietnā darbā.
Venera Lauvā. Saviesīgais Lauva.
Augstākā oktāvā dižu aktieru, rakstnieku un mākslinieku aspekts. Bieži ar publicistisku niansi, – iedarbība uz sabiedrību netieši veicina garīgo izaugsmi. Šeit īstenojas patiess iedvesmojošs mākslas spēks: noskatījies izrādi vai izlasījis grāmatu, cilvēks ne tikai gūst milzīgu impulsu dzīvot un strādāt labāk nekā līdz šim, bet arī var izjust dievišķo klātbūtni tur, kur to nav pat nojautis. Patstāvīgums un ietekme uz publiku izteiktāks nekā Auna Venerai. Vidējā līmeņa Lauvai šis aspekts dod izsmalcinātas manieres, tieksmi darboties estētiskā jomā: mākslas zinātnieki, dziednieki, filantropi.
Marss Lauvā. Cīnītājs Lauva.
Marss Lauvai dod īpašu enerģiju un aizrautību, dažkārt pat līdz ekstāzei. Saasina paškontroles problēmu, jo tik liels spēks ir jāaprēķina, citādi viņš sadedzinās visu savā ceļā. Marss pie tam padziļina Lauvas spītību, izaicinot viņu, uz nepatīkamiem iebildumiem, – neatkarīgi no to patiesuma, atbildēt ar pamatīgu ķepas belzienu.
Zemākajā oktāvā šis aspekts dod rupjību, nesamierināmību, stingru attieksmi pret tuviniekiem, nežēlību pret ienaidniekiem. Harmoniskā variantā aspekts dod spēju ar lielu aizrautību strādāt smagu, interesantu darbu, vadīt saliedētas komandas sarežģītu uzdevumu risināšanas procesā. Sakauts Lauva dabū smagus triecienus, arī patmīlas virzienā. Izstrādātā variantā ar gadiem iegūst nepieciešamo sirdsgudrību attieksmē pret cilvēkiem un enerģiju. Tā rezultāts – praktisks garīgais skolotājs.
Jupiters Lauvā. Karaliskais Lauva.
Ja Jupiters nav sakauts, tas izceļ Lauvas labākās īpašības: cēlsirdību, augstsirdību, enerģiju. Viņš Lauvai dod daudz sekotāju un pielūdzēju. Runājot psihologu valodā, arī nepieciešamo glāstu skaitu, kas viņam ļauj justies kā karalim. Jupiters mīkstina Lauvas spītu un dogmatismu. Dod viņam zināmu uzskatu plašumu, bet aspekta augstākajā oktāvā garīgas vēlmes un prasmi praktiskos mērķos saskatīt augstāko jēgu.
Slikti izstrādāts un vēl pie tam sakauts Jupiters padziļina Lauvas lepnību un nesaudzīgo un nevērīgo attieksmi pret pasauli vispār, it īpaši pret sekotājiem. Vēl pie tam šī Lauva neuztver kritiku, neiedziļinās tās būtībā un uzņem to kā kārtējo pierādījumu oponenta bezvērtībai. Attīstīts aspekts dod spējas strādāt ar lielu atbildības sajūtu, sasaistot vairākas spēcīgas jomas, prasmi praktiski vadīt lielus kolektīvus ar plašu risināmo uzdevumu spektru.
Saturns Lauvā. Drūmais Lauva.
Kristalizējošā Saturna iedarbība uz Lauvu ir iespējama ļoti plašā diapazonā – sākot no cietuma restēm, kas tiešā veidā liedz dabisko spēka plūsmu, līdz rubīna lāzera kristāla restēm, kas to vērš vienā virzienā.
Saturns Lauvas uzmanību koncentrē uz esošo. Saturna Lauva ļoti nopietni izturas pret visu, kas viņu skar un lieki netērē enerģiju sīkumos. Izņemot gadījumus, kad viņš mēģina ignorēt šo aspektu, bet tad notiek ātra un bezjēdzīga enerģijas izšķērdēšana, kam seko smagi likteņa triecieni. Harmonisks Saturns pieprasa saspringtu, enerģisku darbu un dod nepieciešamo spēku (piemēram, maratonskrējējs). Sakauts Saturns pieprasa to pašu, bet spēku vai nu nedod nemaz vai arī ļoti maz, bet piedāvā atrast tos pašam. Aizrautības vietā viņš Lauvai dod slēptu, bet ļoti spēcīgu godkāri un varaskāri. Šis Lauvai ir īpaši smags aspekts, jo nepieciešams izkopt nopietnas samierināšanās spējas un prasmi veikt nepatīkamu darbu kopā ar nepaklausīgiem cilvēkiem, kuri neatzīst viņa autoritāti un ir vienaldzīgi pret viņa idejām un atzinību. Taču tai pat laikā tas ir konstruktīvs variants Lauvai, jo, to izkopjot, Lauva atbrīvojas no tām rakstura iezīmēm, kuras viņam visvairāk traucē: no uztveres ierobežotības, patmīlas un despotisma. Savukārt, viņa spēks un sirdsgudrība daudzkārt vairojas.
Ar slikti izkoptu aspektu Lauva kļūst skops, nesabiedrisks, auksts un dogmatisks. Enerģija, kuru Lauva vairāk par visu pasaulē baidās pazaudēt, samazinās.
Hīrons Lauvā. Priekšgājējs Lauva.
Attīstīts aspekts Lauvai dod spējas apzināt paša spēka raksturu, īsteno nozīmi un atbilstošu praktisko darbību, kā arī priekšstatu par spēka avotu, t.i. kāvu. Ar spēcīgu Hīronu iespējama praktiska bioloģiskās un psihiskās enerģijas izmantošana: telekinēze, ārstēšana ar biolauku un no attāluma, ietekmīga iedvesmas terapija utt. Spējas apzināti vadīt grupas biolauku var pielietot psihoterapijā, ātrās apmācības grupās vai citos līdzīgos veidos. Vidējā līmeņa cilvēkam šis aspekts var dot dažādus pārdzīvojumus un pieredzi, kura virza viņu uz priekšstatu paplašināšanu par enerģijas veidiem un iespējām, piemēram, pašizdziedināšanās ar pašhipnozi, mantru lasīšanu vai tamlīdzīgām metodēm.
Sakauta aspekta gadījumā šeit aprakstītajos gadījumos apziņā rodas haoss. Interese par mēģinājumiem izmantot iedvesmošanas spējas gan tiešā veidā, gan no attāluma. Bet to mērķis – manipulācijas ar cilvēku un kolektīviem. Galējos gadījumos – asa psihiska spriedze un pat apsēstība, t.i. intensīva spēcīgu astrālu būtņu iejaukšanās.
Urāns Lauvā. 1955./56.- 1961./62. Oriģinālais Lauva.
Šīs paaudzes līderim ir oriģinālas idejas, kuras nav salīdzināmas ne ar ko līdz tam pazīstamu, tās bieži apsteidz laiku – laikabiedri vai nu nesaprot vai galēji vienkāršo viņa sākotnējo ideju. Ja aspekts ir attīstīts, cilvēkam būs grūti, jo līdztekus ekscentriskām idejām viņa uzskati ir neatkarīgi un viņam nav vēlmes kādam pakļauties vai saskaņot savu uzvedību. Harmoniski aspekti situāciju mīkstina, tomēr būtībā šis aspekts var negatīvi ietekmēt sekotājus, padotos vai domubiedrus. Ja aspekts izkopts, kas ir ļoti grūti, dažkārt izdodas ņemt vērā noteiktus apkārtējās vides apstākļus, domubiedru kopas īpatnības un to vienot noteiktam darbam. Iespējami žilbinoši sasniegumi. Ar vāji izkoptu aspektu – muļķīga ekscentrija praktiskās lietās, dogmatiska pieeja tām, pilnīga kritikas neievērošana.
Neptūns Lauvā. 1914./16.- 1928./29. Izklaidīgais Lauva.
Neptūns parasti skaidrajai Lauvai jauc galvu – gaišā dienas laikā rada nereālus sapņus, fantastiskus, neīstenojamus projektus. Laikmetam raksturīga īpaši nežēlīga ietekme uz cilvēci, piemēram, sprāgstošās lodes un gāzes I Pasaules karā. Kad Lauva ar pūlēm izkliedējis Neptūna miglu, viņš dziļā sašutumā krāpnieku aizsūta trimdā Jaunavā, kur, tiesa, Neptūna darbība ir vēl sliktāka.
Neptūna zemākā oktāva Lauvā – šarlatāns vai krāpnieks, kurš enerģiski pauž daudzsološas iespējas, solot ātru bagātību vai aicinot pielietot metodes, kuras ļauj sasniegt apgaismību sešu mēnešu laikā. Cits variants ir reliģiskais fanātiķis, kurš sapulcina savu tautu svētajā karā pret neticīgajiem. Šī aspekta augstākā oktāva dod augstu garīgu personību ar sludinātāja talantu. Jaunas reliģijas vai ticības pamatlicējs.
Izpausts aspekts vidējā līmeņa cilvēkam dod nelielu vēlmi nodarboties ar mistisku mākslu un smalku prasmi to uztvert. Mīlestību uz skaistu reliģisku rituālu.
Plutons Lauvā. 1937./39.- 1956./58. Visvarenais Lauva.
Šis aspekts parāda Lauvu viņa visstiprākajā izpausmē – vara pār ārējo pasauli ir vislielākā. Viņš kārto citu likteņus, visa dzīvā dzīvi un nāvi. Šeit Plutons veic galveno redzamās pasaules tīrīšanu visā savā 250 gadu ciklā.
Pēdējā šī Plutona tranzīta laikā norisinājās II Pasaules karš, tika izgudrots un izmēģināts atomierocis, kā dēļ kļuva iespējams vienā mirklī iznīcināt dzīvību uz Zemes. Tas pilnībā izmainīja ārējo pasauli. Paaudze, kura dzimusi šajā laikā, vēl nav teikusi pēdējo vārdu. Zem Ūdensvīra laikmeta zīmē tā sāks praktiski īstenot sabiedrības garīgo pārveidi.
Šī aspekta zemākā oktāva – melnais skolotājs, kuram piemīt smalks maģisks pārveidojošs spēks un spēja iedziļināties visintīmākajos cilvēka dvēseles slāņos un izvilkt virspusē pašu tumšāko un netīrāko, kas tur atrodas. Tādā veidā savus skolniekus viņš pārveido par izkristalizēta spēka pavadoņiem vai nu par sev vai citam nežēlīgam kāvam paklausīgām marionetēm.
Aspekta augstākā oktāva – garīgie skolotāji, kuri sāk zinātnes un reliģijas sintēzi vienotā pasaules reliģijā un gatavo paaudzi, kura atklās Ūdensvīra laikmetu.