Saule – dzīvības un pilnvērtības planēta. Neatkarīga varoņa arhetips.

Lauvas zīme simbolizē civilizācijas spožumu. Saule – cilvēka individualitātes un pilnveidota saprāta planēta. Horoskopā Saule, gluži tāpat kā Saules enerģija, daudziem cilvēkiem, apvieno ķermeņa un gara savienību. Pie tam, to saista ar prātu visplašākajā veidā – tā ir saprāta gaisma pretī dvēseles krēslai. Būtībā Saule pat ir gara, dvēseles, saprāta un ķermeņa savienība.
Saules arhetips dažādā veidā mūs atved pie pasaules vienotības tēla. Skaitlis 4 ir simboliskais Saules pilnības skaitlis. Gada sadalījums ir saistīts ar šo skaitli – 4 ir galvenie gada atskaites punkti – īpašie Saules stāvokļi attiecībā pret Zemi – Saulgriežu un Saulstāvju punkti.

Astroloģijā 4 ir arī stihiju skaits un tās visas Zodiaka apļa iekšienē atspoguļo radīšanas un pārradīšanas ciklus vienas stihijas robežās dažādās zīmēs un visa Zodiaka apļa ceļā. Piemēram, Zivis simbolizē Haosa punktu, tā ir ūdens stihija, kurā slēpusies dzīvība it kā turpina pārveidotāja, pazemes pārvaldnieka Plutona zīmes, Skorpiona (arī ūdens stihijas zīmes) ceļu un tēlu – Zivju zīme ir cieši saistīta ar neredzamo un ar prātu neaptveramo pasauli. Līdzīgi mēs varētu iziet cauri visam zodiakam, bet šoreiz mūsu uzdevums ir aplūkot Lauvas zodiaka zīmes un Saules arhetipu.

Līdzīgi kā indiešu Saules dievs Savitārs dāsnm rokām-stariem dāvā dzīvību, dziedina un atvieglo grēkus, arī Saule izlīdzina cilvēces attīstības ceļu. Lauvas arhetips ļaudis pievērš veselumam, kas ir mūsu dabiskā sākotne. Ne velti Lauvas zīmes pārvaldniece Saule mūsu organismā pārvalda sirdi gluži tāpat kā debess jumā Saule ir Saules sistēmas centrālā zvaigzne.

Lauvas arhetips māca mūs novērtēt ne tikai vienam otra darbinieka spējas un prasmes, bet gluži ko citu – individualitāti, personību, īpašības, kas nav nekādā sakarā ar darbu. Vienīgās spējas un prasmes, kuras tiek novērtētas caur Lauvas arhetipu ir mākslinieka spējas. Šeit kā piemērs kalpo saules dievs Apollons, ap kuru gluži kā planētas ap Sauli pulcējas mākslas mūzas. Saules arhetips māca novērtēt cilvēku radošās spējas. Šis arhetips vairāk kā jebkurš cits atgādina par dievišķajām radīšanas spējām, kuras dotas katram cilvēkam uz zemes.

Mītos saules dievības ir cieši saistītas ar radošumu, Saule ir Debesu vai Dieva acs. Saules gaisma ir tik pierasta, ka nekad nav radījusi ļaudīs bailes vai pārpratumus kā tas bijis, piemēram, ar Negaisa vai Debesu dievībām, kas bieži tikušas attēlotas šausminošas. Simboliski Saules tēls ir pilnīgi pretējs Debesu dievībām – tā vienmēr ir bijusi ļaudīm tuva un saprotama.

Īpaša ir Saules saistība ar Ratu, tā rit it kā rats un tās viena mala skar zemi, otra, pretējā debesis un šādā veidā tā it kā savieno šīs abas stihijas un abus tēlus.- gan mītiskos, gan reālos. Dienu saule tek debesu jumā, bet nakti „nozūd” pazemes valstībā. Visspilgtāk šis vēstījums atspoguļojas ēģiptiešu mītoloģijā, kur Saules Dievs Ra ir gan Saules gaismas, gan pazemes un nāves valstības dievība un tumsā sargā mirušos un cīnās ar tumsas pūķi. Saules ritējums simbolizē zemes, gaismas un pazemes valstību nemitīgo mijiedarbību.

Līdztekus ratam otrs Saule līdzības tēls mītoloģijā ir zirgs. Saule debesu jumā bieži pārvietojas ratos, daudz retāk jāšus, kas drīzāk raksturīgi citām debesu dievībām, piemēram, negaisu dievībām.

Jau minēts, ka Saule ir labā dievība un tās rokas-stari apdāvina ļaudis ar visu labāko – gaismu, siltumu, veselību… Lauvas arhetips iemieso visvairāk tieši Saules labās īpašības – radošumu, dāsnumu (ne velti augustā sākas ražās, augļu ievākšanas laiks un bagātību pārvaldnieks Plutons paspilgtinās tieši Lauvas zīmē). Lauva ir arī individuālā spēka un varas simbols.

Tai pat laikā Saule ir arī pastāvīgum simbols – tās ceļš Debesu jumā dienu no dienas nemainās, precīzāk sakot – mainās cikliski, ritmiski un likumsakarīgi, nevis kā ienāk prātā.

SAULES Arhetips

Jau senie ēģiptieši Sauli uzskatīja par cilvēka gribas un apziņas centru. Kosmosā Saule ir planētu sistēmas centrs un it kā organizē tās ap sevi. Saules arhetipa ietekme visvairāk izpaužas tieši Dzimšanas dienā, kad cilvēks, svinot savu Saules gada ciklu, gluži dabiski, nonāk uzmanības centrā. Tuvinieki un draugi viņu apņem gluži kā planētas Sauli vai kā mūzas – Apollonu. Cilvēks ir dienas varonis un sajūt savu svarīgumu. Viņš atskatās pagātnē un veido savus nākotnes plānus, viņš tiecas sasniegt savas pastāvēšanas pilnību.

Saule, kā spīdeklis, kas aizvien dienas gaišajā laikā ir bijusi pie debesīm un bijusi jūtama un nojaušama pat mākoņainā laikā, aizvien tikusi uztverta kā kaut kas pats par sevi saprotams. Un tai pat laikā – dažādu tautu mītos Saule bieži simbolizē visuredzošo Dieva aci. Salīdzinājumā ar tālajām un bieži vien pat neredzamajām planētām, kuras tiek izmantotas astroloģijā, Saule mūs nepārsteidz: tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tā ir it kā pārāk parasta, pārāk viegli sasniedzama un mēdz gadīties, ka tās nozīmību nenovērtē. Katru dienu mēs paši savām rokām veidojam mūsu dzīves realitāti – gan pildot kādas ārējas likumības, gan īstenojot paši savu patstāvību. Lai cik tas nebūtu pierasti un ikdienišķi, tieši šādi atklājas mūsu personības dievišķums un veidojas mūsu individuālā nemirstība. Šo personības radošo spēku iemieso Saule. Saule ir sasniedzama katram.

Astroloģijā Saule ir svarīgākais cilvēka personības raksturotājs, lai kurā zodiaka zīmē tā arī neatrastos. Tā ir viņa iekšējās būtības raksturotājs. Cilvēka ķermenī Saule atbilst sirdij un tādējādi simbolizē mūsu patiesos nodomus un vēlmes (“pasaki, kas tev uz sirds…” – tā mēs mēdzam uzrunāt sev tuvos). Tie ir mūsu nolūki un nodomi, kas veido mūsu dzīvi. Saule ir mūsu redzamās pasaules centra simbols.

Astroloģijā Saule tiek saistīta ar racionālo sākotni. Gluži kā Saule apspīd visu pasauli, cilvēka saprāts apspīd civilizāciju un atklāj arvien jaunas dzīves jēgu, kas dota ne tikai visiem, bet katram. Personība, kura darbojas izmantojot paša dievišķo radošo iedvesmu bieži vien spēj vairāk nekā izplūdusi kolektīvā griba.

Saule, apspīdēdama visu, atspoguļo pasaules visaptveramību – tā simbolizē cilvēka ķermeni un garu, savienojot prāta dievišķo pasauli, zemes esību un pazemes pastāvēšanu vienotā veselumā – vienīgajā dzīvē. Pēc zemes un debess līdzības principa Saule pati ir visa avots un simbolizē savas pasaules radīšanu Visumā.

Saules simboli un krāsas –
Saules disks, zelts, aplis, sāls ritulis, medus – pilnības un veselības simboli.
Starojošs nimbs, kronis, acs, astoņstaru zvaigzne, lauvas krēpes – saules starojuma simboli.
Ritenis, rats, krusts ritenī, svastika, ugunskrusts – debesu jumā ritošas Saules simboli.
Ugunīgi zirgi, pīle, gulbis, gailis, ugunsputns – saullēkta un saulrieta simboli (pīle un gulbis – Saules atspulgs ūdenī).
Pegazs, lira, sfinksa – mākslā pārvērsta enerģija un gudrība.
Oranža – siltuma enerģija, varonība, pozitīvisms, plašums.
Zeltaina – spožums, pilnība, sasniegumi.
Tumši sarkans ar dzeltenu – svinīgums, dominēšana, vara.

Arhetips Saule Lauvas zīmē – diženais pavēlnieks Ra. Nešaubīgi spēcīgākais Saules tēls visā mītoloģijā. Viņš atrodas ēģiptiešu Dievu kalna virsotnē, no lurienes kā dienu pārvalda dzīves redzamo daļu, un kā nakti tās neredzamo, ēnas daļu. Ra simbolizē izgaismotības principu kopumā – spēju redzēt visu no visām pusēm.

Ra pie tam ir arī dzīvības avots, visa notiekošā sākotne. Saules arhetips Lauvā izpaužas kā paša neaizvietojamības un nozīmības tēls. Cilvēks nešaubās par to, ka viņa loma ir svarīga un izpilda to tieši ar šādu pārliecību.

Arhetips Mēness Lauvas zīmē – Romiešu Diāna vissievišķīgākā spožuma zīmē atspulgo dvēseles tēlu. Romieši viņu vērtēja kā visa dzīvā pavēlnieci: tā ir sievišķā sākotne, kas valda pār mūzām mainīgo dabu. Mēness Lauvā ir iekšēju emociju pārpilns. Un tieši caur emocijām tas valda pār visu pārējo. Šis planētas novietojums dod neapzinātu vēlmi pārvaldīt dvēseles: tāpat kā aktieris valda pār publiku zālē vai elks, kurš pakļauj pielūdzēju pūli. Popularitāti nesošs ir šāds Mēness novietojums.

Arhetips Merkurs Lauvas zīmē – vēlme būt gaismā izmantojot prātu, pārliecība par savām spējām, ko mītu pasaulē atspoguļo Faetona tēls. Viņš tiecas pēc kā daudz vairāk, nekā spēj un tas viņu bieži tracina, jo vēlamais ne vienmēr tiek sasniegts. Viņam gan bieži nepiemīt spēja redzēt realitāti un apjaust savu spēju robežas. Tieši šī iemesla dēļ viņš nav elastīgs. Intelekta planētai atrasties „degošā” zīmē nav viegli, jo ugunīgums un kaisle nesader ar intelektu, jo spēks un vara ir stiprāki par prātu, kas nedod to labāko rezultātu.

Arhetips Venera Lauvas zīmē – skaista mīlestība, kas saistās ar neatkarīgās Afrodītes tēlu: sievišķīga kaisle. Pārliecība par savām jūtām. Venera Lauvā dod spēcīgas emocijas un jūtas, viņai piemīt prasme baudīt dzīvi un mīlestību.

Arhetips Marss Lauvas zīmē – pašpārliecība, drošība un varas apziņa, „es” apzināšanās, Rudras tēls, indiešu pavasara pērkonu dievība – nekas viņu nespēj apturēt un viņš savus nodomus īstenos, lai tur vai kas. Šīs dievības arhetips apveltī cilvēku ar ļoti spilgtu un spožu pašizteiksmes talantu Tā ir arī spigtu kaislību un acīmredzamas individualitātes zīme.

Arhetips Jupiters Lauvas zīmē – Lauvas zīmes pārvaldnieks antīkajā pasaulē ir Zevs, dievu panteona augstākā dievība. Zevs sēž tronī un pārvalda citus dievus un to patstāvība un rīcības brīvība ir tikai zināmās jomās un robežās.
Šī arhetipa galvenais uzsvars tiek likts uz taisnīgumu un likumību, pie kam runa ir par likuma garu, kā tas parasti ir saistībā ar Jupiteru. Jupiters Lauvā ir garīga autoritāte un viņš cieši sargā savu prestižo amatu un vietu. Šādi garīgie līderi greizsirdīgi metas pretoties izlēcējiem un kārtības grāvējiem, piemēram, Prometejam. Jo Lauvas Jupiteram nav būtiski saskatīt nākotnes ainas un izaicinājumus, bet gan balstīties vecajā un stabilajā.

Arhetips Saturns Lauvas zīmē – semītu demiurgs un pirmssencis Ilu. Viņa vārds nozīmēja vienkārši „Dievs”. Viņa tēls ir varens un tai pat laikā arī diezgan abstrakts, viņš piedalījies pasaules radīšanā, veidolu dāvāšanā – tā ir dzīvības pilnības zīme.

Saturns Lauvā tiecas uz vienu noteiktu un nemainīgu, stabilu mērķi. Tā ir atteikšanās no sānceļiem, kā arī no līdzbiedriem un draugiem. Atturīga un pat noliedzoša attieksme pret sabiedrību un domubiedriem var izraisīt pat ļoti dziļu naidu, neprasmi novērtēt un priecāties par citu sasniegumiem un prasmēm. Individualitātes akūtākās izpausmes var būt pat bīstamas.

Arhetips Urāns Lauvas zīmē – Brahma – indiešuvisuma radīšanas dievs. Sākumā viņš viens spēja visu – radīt, uzturēt un iznīcināt pasauli. Viņā mīt gan sievišķais, gan vīrišķais, gan arī citi pasaules pretmeti. Viņš ir augstākais Dievs un pārvalda pārējo dievību izpausmes. Šī arhetipiskā īpašība pārvaldīt vairākas jomas vienlaikus un vienlīdz labi piemīt tieši Urānam Lauvā. Tas īpaši izceļ domu, ka viss pasaulē ir viens veselums un visam radītajam ir viens radītājs.

Arhetips Neptūns Lauvas zīmē – grieķu titāns Okeāns, kuºa ūdeņi apskalo pasauli. Grieķu mītos viņš tradicionāli ir pasīva būtne un neiesaistās pārējo dievu dzīvē. „Kritums” Lauvas zīmē norāda uz spilgtāku ārējās dzīves uzsvaru salīdzinoši ar gara pasauli. Okeāna tēls ļoti izteikti norāda uz stihijas materiālo izpaušanos

Šī aspekta pozitīva izpausme var būt saistīta ar mecenātismu, vērienu un dvēseliski atvērtu attieksmei pret mākslu, radošajām spējām un garīgo jomu cilvēku dzīvē.

Arhetips Plutons Lauvas zīmē – Plutona eksaltāciju Lauvā atspoguļo zemes dzīļu pārvaldnieks Aīds, kurš simbolizē bagātību un cilvēka instinktu pārvaldību. Šis Plutona novietojums burtiski atver elles vārtus, apzinot gan dabisko, gan augstāko cilvēcisko kaislību dziļumu un spēku, un izceļ tās virspusē redzamības lokā. Viņš ļauj ticēt gribas neierobežotajam spēkam pasaules pārveidošanā. Tās ir arī pašatdeves spējas un iekšējas tiesības ārdīt tādos mērogos, kā neviens cits Plutona novietojums neļauj.