ALTERA NOVĒLĒJUMS VISIEM TICĪGAJIEM UN maldīgajiem!

Patiesība ir viena katrā, katrā savādāka, cilvēkos tā ir Gudrība. Gudrības pakāpe ir vienīgā, kuru nevar viltot, jebkuru citu emociju, rakstura iezīmi, var viltot. Reizēm, ne tikai mānot sevi, bet arī citus. Par gudru var izlikties ikviens, bet gudrības pakāpe agri vai vēlu izpaužas patiesajā līmenī, un ir viegli atšifrējama.
Apkaunots ir tas, kas ar tukšu vārdu virkni imitē Lielo Gudrību. Īstens Gudrais tādu var atšifrēt no septiņu minūšu sarunas, un noteikt precīzu līmeni.

Patiesi cienījams ir tas, kas ar labestību, cieņu pret sevi un citiem, stingrību un apņēmību cenšas panākt arvien Augstāku Gudrību.

Gudrība ir pārākums, un tāds, kam šī dāvana dota, būs atpazīstams pēc apbrīnojamas iecietības pret citiem, gan zemākiem, gan līdzīgiem.

Bezgalīga mīlestība un sapratne nav vāja rakstura iezīme, bet gan neizsmeļama spēka avota paraugs. Jo tikai tādas stabilas smadzeņu šūnas ir tīkamas gudrībai. Un laime būs tā – ja visa civilizācija būs Gudra. Un neviens pār otru nelies pārākumu, atriebību un skaudību, tādā veidā padarot sevi par AUGSTĀKO NIECĪBU.

Katra reāla cilvēka būtība tiecas savu eksistenci piepildīt ar dzīvo enerģijas straumi, kas nāk no dzīves vērtības un augstākās pašapziņas avota. Katra labdarīga iemaņa un augstvērtīgs spēks, zināšanas, kā arī prasme un mīlestība katram tiek dota, lai novērotu to izmantošanas līniju. Katrs kas strādās, mīlēs, dzīvos un krās sevis pēc, to visu arī iegūs. Iegūs darba augļus, dzīvesprieku, tīru mīlestību kas nāks bez piepūles, un daudz ko visu citu, ko sev vēlēs – bet tādam nebūs tas – kas vajadzīgs tam, kas atrodas cilvēka centrā.

Lai piepildītu to, dēļ kā dota mums dzīve, ir jādod saviem tuvākajiem to, kas tiem pienākas pēc Radītāju un Saprāta likuma. Un katram svešiniekam tāpat – jo ne velti dzīves apļi noved mūs pie kādiem noteiktiem cilvēkiem, citus turot svešumā. Cilvēks sevi piepilda ar to, ko saprātīgi dod, un ar to ko saņem.

Ir jāmāk dzīvot tā, lai pretī saņemtu pateicību, mīlestību, un galvenokārt cieņu caur labestību, Augstu Gudrību, un nevis caur naidu un bijību. TAM NAV VĒRTĪBAS. Un kad pienāks brīdis atbildēt par Sevi, tad jebkurš konflikts, ass vārds, atriebība, vai kāda cita pārmācība liksies tik nesvarīgs jums pašam, kad žēlosiet to laiku, kuru tam tērējāt.

N A V jāpazemojas un jāpiekrīt. Ir jāmāk stāvēt pāri, blakus un arī zem apvainojumiem, dusmām un domstarpībām, nenicinot tos citus par to trūkumiem – bet tie arī nav jāpieņem. IZSAKAT SAVAS DOMAS – BET NE AR DUSMU, UN NEUZSPIEŽAT TĀS. Pieļaujiet kļūdas, bet arī labojiet tās. Esat atbildīgs par citu, jo tā jūs mācāties atbildēt par Sevi.

Tuvinieku daļa ir jūsu mīlestība, labestība, piedošana, darbs un savienotība. Svešinieku daļa ir jūsu gudrība, cieņa, stingrība un saprāts.

Ja tiek satikts ļaunums svešiniekā, vairaties prom no tā, ja tuviniekā – dzeniet prom viņu.

Un nemāniet sevi teikdams; “ Man nav vairs spēka “! . Nav tā. Spēks ir tik, cik jums to vajag. Ja darbosieties bez gala, tas nāks bezgala, bet arī atpūta ir nepieciešama, lai nomierinātos šūnas, molekulas un ambidokozes, kas paātrina savu ritmu ne tikai fiziskā daļā, bet arī garīgā rīcībā. Atdodiet to dabai. Viņa to paņems ātri, un tas tai noderēs, lai kādreiz atkal jūsos pašos pārvērstu to spēkā. Mainieties brīvi, sevi nespiežot un negrožojot. Ja vēlēsieties to, tas notiks pats. Ja jums tas jādara caur piepūli un pašupurēšanos un stingrā kontrolē, tas nozīmē, kad ne līdz galam to vēlaties.

Tīriet sevi pēc savām izjūtām, jo neviens nesakops jūs labāk par sevi pašu. Dodot ņemiet, dodot dodiet, tikai tad līdzsvars būs pilnīgs. Bet zemapziņā savtību nelaidiet.

Dzīvojat labi, devīgi, mīļi, bet nespiežot sevi uz to, jo jūtās, kas nav patiess tas smird, un neviena maita neož briesmīgāk par bojātām domām. Esiet garīgi tīri, stipri un nesmirdiet. Domājiet par sevi neaizmirstot citus. Gādājiet par citiem piepildot sevi. Jo labāk par jums domās, jo vairāk cilvēku jūs pieminēs ar labu, jo bagātāks jūs kļūsiet. Neiznīciniet sevi un savas iespējas, jums nav uz to tiesības.

Atbrīvojiet sevi no aizspriedumu važām, un lidojiet šo dzīvi —- JO TAS IR JŪSU UN MŪSU PIENĀKUMS !