Dzīvē mēs sastopamies ar parādībām, kuras reizēm grūti izskaidrot. Dažas no mazsaprotamām mūsdienu mīklām ir tā sauktās NLO parādības. Bez liecinieku aprakstītajām parādībām, kuras saistītas ar NLO, un pēc būtības nereti ir patiesība, eksistē, kā likums, ļoti maldīgi izskaidrojumi un māņticība. Nepareizi izskaidrojumi savukārt rada mītus par „atnācējiem” no kosmosa. Patiesībā šai parādībai ir cits izskaidrojums.
Loģiskā domāšana cilvēkam ļauj piekrist un pieņemt Visuma bezgalību. Eksistējošo Visumu veido bezgala daudz Pasauļu. Tomēr katrai Pasaulei ar tās „milzīgajiem izmēriem” ir savas robežas.

Katrai Pasaulei raksturīgas savas eksistences formas un savi attīstības likumi. Šīs īpašības arī ir tas, kas nosaka Pasauļu robežas. Eksistē Pasaules, uz kurām, tāpat kā uz mūsu Zemes, ir daudzveidīgas dzīvības formas. Eksistē arī pilnīgi vienveidīgas un pēc satura identiskas Pasaules.

Taču visā šajā Pasauļu daudzveidībā un atšķirībā ir kaut kas kopīgs, kas tās vieno. Galvenais kopīgais moments visās Pasaulēs, tāpat kā mūsu, ir tas, ka kaut kādā formā eksistē Saprāts, kurš ļauj izprast šo dzīvi un sevi, tāpat kā to spēj cilvēks.

Visas Pasaules atrodas ļoti ciešā kontaktā, blakus viena otrai, starp tām nav tukšas telpas. Vēl vairāk, bieži notiek ne tikai Pasauļu saskaršanās, bet īpatnēja krustošanās vai atsevišķu dažādu Pasauļu daļu pārklāšanās, jo tās atrodas dažādos apziņas līmeņos.

Pasaulēm piemīt īpatnība atklāties tikai savās robežās, jo pārāk atšķirīgas ir to esības formas un likumi. Tomēr vietās, kur notiek kaut kāda veida vienas Pasaules apziņas pārklāšanās ar citu, var parādīties kā vienas tā otras Pasaules eksistences formas un veidi.

Mūsu Pasaule atrodas tieši kaimiņos piecām citām Pasaulēm. Ar trijām no tām mūsu Pasaulei ir kopīgas saskares vai apziņas krustošanās vietas, ar divām pēdējām tikai robežas. Cilvēka prāts labāk uztver dažādu Pasauļu tēlus krāsās.

Tā, mūsu Pasaulei raksturīga zaļā krāsa. To nevajag saprast burtiski. Krāsa – tas nav precīzs pasaules atspulgs, kāda tā izskatās, bet tikai kāda ir tai raksturīga iezīme, kuru spēj uztvert cilvēka prāts. Vistuvākā mūsu kaimiņiene, kurai ir vislielākā apziņas saskare ar mūsu Pasauli, ir Dzeltenā Pasaule. Nākošais mūsu kaimiņā – Gaišzilā, pēc tam Rozā Pasaule. Divas pārējās pēc krāsas jau grūti atšķirt.

Pasaulēm piemīt spēja saglabāt savu veselumu pat krustošanās vietās ar citām Pasaulēm, tas ir, pastāvēt it kā paralēli. Taču katras šīs Pasaules saprātīgajām būtnēm, lielākā vai mazākā mērā, ir iespējams „sajust” dažas kaimiņu Pasaules izpausmes.

Tieši uz šīm parādībām attiecas arī visdažādākie tikšanās ar NLO gadījumi. Visbiežāk NLO cilvēki var redzēt kā dzeltenus vai oranžus „lidojošos šķīvīšus”. Šie „lidojošie šķīvīši” ir mūsu tuvākās Dzeltenās Planētas Eksistences Forma, kurai ar mūsu planētu ir vislielākā saskare. Cilvēks var būt spējīgs atšķirt arī Gaišzilās Planētas parādības. Tie ir gaiši zili, zibenim līdzīgi „stabi”, kuri lēnām līgani šķērso apvārsni. Kopīgā saskares virsma ar Rozā Planētu ir tik maza, ka cilvēka saprāts vairs nespēj uztvert eksistences formas, kādas raksturīgas šai Pasaulei.

Vislielākā iespēja satikties ar „lidojošiem šķīvīšiem” ir Dienvidamerikas kontinentā. Gaišzilie „stabi” parādās Ziemeļpola apvidū. Taču, sakarā ar ziemeļblāzmu, kura ir mūsu Pasaules procesu sekas, un kurai nav nekā kopīga ar citas Pasaules izpausmēm, gaišzilie „stabi” paliek vai nu nepamanīti vai arī tos uztver kā vāju ziemeļblāzmas atspīdumu.

Sakarā ar to, ka Pasaules nav sastingušas bet pulsējošas, arī Pasauļu saskares daļu robežas nav precīzi nosakāmas un pastāvīgas, kas savukārt izsauc NLO novērošanas apgabalu mainīšanos.

Nav citplanētiešu kosmisko kuģu kā tādu, kuri lido uz mūsu Zemi, nav. Eksistē tikai paralēlas citu Planētu esības formas, kuras cilvēks spēj atšķirt.

Paralēla forma nozīmē, ka vienas Pasaules esības forma nevar būt esības forma citā Pasaulē, sakarā ar atšķirīgiem attīstības likumiem un Pasauļu izpausmēm.

Katrā Pasaulē eksistē tikai viena vienīga Esības Forma, kurai piemīt saprāts, kura spēj apzināties: „Es esmu!”, „Pasaule ir!”. Mūsu Pasaulē vienīgā saprātīgā būtne, kura spēj apzināties, ka „Es esmu un Pasaule ir”, ir Cilvēks.

Šis izklāsts dod noliedzošu atbildi uz jautājumu par iespēju atklāt „saprāta brāļus” mūsu Pasaulē – tie eksistē tikai citās Pasaulēs. Tuvākajā Dzeltenajā Pasaulē vienīgās saprātīgās būtnes ir tie objekti, kurus mēs saucam par „lidojošiem šķīvīšiem”. Tie nav kosmiskie kuģi, kuros uz mūsu Zemi atlido citplanētieši, tās ir parādības, kuras piemīt citai Pasaulei, un eksistē pašas par sevi. „Lidojošie šķīvīši”- tā arī ir Dzeltenās Planētas Esības Forma, kura pārstāv vienīgo augstāko savas Planētas Saprātu, kurš spēj apzināties „Es esmu, Pasaule ir”. Nekādā ziņā tos nevajag uztvert kā citplanētiešus, kuri dzīvo pēc mūsu Visumam raksturīgiem likumiem. Tie ir pavisam citas Pasaules pārstāvji.

Ja domājam cilvēciskās kategorijās, tad šos „lidojošos šķīvīšus” veido tikai 10% tas, ko mēs varam saukt par „matēriju”. 54% „šķīvīša” veidoti no tā, ko mūsu Pasaulē pieņemts saukt par „enerģiju”, bet 34 – tiem % mēs nespējam atrast ekvivalentu apzīmējumu. Gaišzilie „stabi” vēl vairāk atšķiras no formām un parādībām, kādas raksturīgas mūsu Pasaulei, jo viņu „dabu” grūti aprakstīt, pielietojot kategorijas, kuras raksturīgas mūsu Pasaulei.

Ne tikai cilvēks spēj just paralēlas Pasaules objektus. Arī saprātīgās būtnes paralēlajā Pasaulē tāpat spēj apzināties mūsu Planētas pastāvēšanu. Tomēr kontakts formā „jautājums – atbilde” starp dažādu Pasauļu pārstāvjiem nav iespējams.

Ja kāds mestu kaut ko, kādu mūsu Pasaules objektu (piemēram, akmeni) NLO virzienā, tad citā Pasaulē „vispār nekas nenotiktu”. Komunikācija ar citu Pasauli tādā formā nav iespējama. Iespējams vienīgi vienam otru „sajust”.
Visuma Pasaulēm, pagaidām, saglabājot savu „individualitāti”, piemīt tendence tuvināties. Iespējams – tas notiek pateicoties katras Pasaules tendencei paplašināties. Izplešoties Pasaules it kā ienāks viena otrā. Atkarībā no Pasauļu saskares pakāpes, pieaugs arī vienas Pasaules ietekme uz otru, pamazām izzudīs tikai vienai Pasaulei piemītošā „individualitāte”, notiks modificēšanās uz kopīgu integritāti. Pasauļu paplašināšanās beigsies ar Vienas apziņas esību bez Otras.

Mūsu Pasaulē eksistē personības, kuras, sakarā ar savu augsto garīgo attīstību, apzinās šīs patiesības. Arī šajā rakstā sniegtās zināšanas, pamatojas uz patiesībām, kuras saprot personības, kuras sauc par garīgajiem Skolotājiem, Gara Gaismas Nesējiem vai Cilvēces Skolotājiem.