Gadskārtai ir sava īpata dzīve. Cilvēka dvēsele šai dzīvei var just līdzi. Ja cilvēka dvēsele ļauj sevi ietekmēt no visa tā, kas no nedēļas uz nedēļu runā savādāk, – tikai tad šī cilvēka dvēsele, pateicoties tādai līdzdzīvošanai, īsti atradīs pati sevi.

Cilvēks sajutīs, ka šajā līdzdzīvošanā gadskārtām viņa dvēselē izaugs spēki, kas to stiprinās no iekšienes.Cilvēka dvēsele pamanīs, ka šādi spēki, kas rodas no līdzdzīvošanas gadskārtām un kas to no iekšienes stiprina, – viņā grib būt modināti.

Cilvēka dvēsele pamanīs, ka šādi spēki tajā grib būt modināti no tās līdzdalības, kas dvēselei var būt pasaules gaitu jēgā, kāda šī gaita noris laiku secībā.

Cilvēks vienīgi tādā kārtā pamanīs, kādas maigas, bet nozīmīgas saites ir starp viņa dvēseli un pasauli, kurā šī dvēsele iedzimusi.

Šajā kalendārā katrai nedēļai ir nozīmēta sava vārsma. Ikviena tāda vārsma cilvēka dvēselei ļauj dzīvot līdzi tam, kas attiecīgajā nedēļā noris kā daļa no kopējās gada dzīves. Katrā vārsmā līdz ar to būs izteikts arī tas, kas attiecīgajā visa gada daļā atbalsojas dvēselē, ja vien šī dvēsele ar gadskārtām savienojas.

Sasniegt to ar dvēseles kalendāru iespējams, ja ir ticība tam, ka līdzdzīvošana savās nomaņās pasaules gaitām šo vārsmu garā dvēselei būtu kaut kas, pēc kā tā kāro, ja vien šī dvēsele pareizi saprastu sevi pašu.

Kalendārs pieejams ŠEIT >>