Dvēsele dzimšanas brīdī, katrā reinkarnācijā saskaņā ar tās gatavību un attīstības līmeni ieplūst noteiktā zvaigžņu konstelācijā, tādējādi iegūstot specifisku eksistences formu. Tēlaini to varētu izteikt, ka dvēsele atgriežoties Zemes ietekmes sfērā noteiktā zvaigžņu stāvoklī, saņem konkrētu dzīves programmu.Iepriekš ar karmas likumiem ir noteikts, kuras “durvis” dvēsele izvēlēsies. Tie ietekmē dvēseles rīcību, brieduma pakāpi un attīstības līmeni. Sastopoties ar Zemi, dvēsele ”sadalās” sievišķajā Mēness kodolā un vīrišķajā Saules kodolā. Cilvēkā vienmēr ir divas daļas: sievišķā un vīrišķā – no mātes un tēva nākošā.

Tātad cilvēka dvēsele sastāv no sievišķās un vīrišķās daļas, no Saules un Mēness karmas pēc dvēseles reinkarnācijas. Saules karma ietver cilvēka enerģētisko potenciālu: viņa garu, gribu, idejas un uzskatus. Mēness karma pārzina psihiski fizisko materializēšanos, tātad jūtas, darbus un rīcību.

Citiem vārdiem- dvēselei ir tādi vecāki, kuriem ir radniecīga karma. Tēvs un māte būs garantija tam, ka jau no pirmā jaunās reinkarnācijas brīža tai būs sagatavoti “pareizie” apstākļi, tieši tādi, kas nepieciešami dvēselei, lai tā spētu attīstīties un darboties saskaņā ar savu karmu. Vēl vairāk- nonākusi karmiskā ģimenē, dvēsele var sniegt vislielāko atdevi, sākot un tālāk nododot dzīvi, ieplūstot dzīves straumē, kas sākas pagātnē un turpinās nākotnē.

Tātad dvēsele dzimšanas brīdī nav nekāda “tabula rasa”, tā nav balta lapa, bet gan spēkpilna, gaidu un cerību pilna, taču vienlaikus arī pagātnes kavējumu, parādu un nastu pilna.

Dzīve savā attīstībā virzās pa astroloģisko apli. Tas sākas ar Aunu, ar dzīvnieka zīmi, kas simbolizē sākumu, izcelsmi un dzīvības impulsu. No karmas viedokļa Auns ir tiešs, pat arhaisks. Ar to saskarsmē esošais dzīvi uztver kā pastāvīgus draudus un izaicinājumu. Aunam svarīgi ikdienas burzmā nepazaudēt galveno mērķi- attīstīties garīgi un dvēseliski.

Aunam seko Vērsis. Dzīves apjoms paplašinās, attīstās apziņa, dzīve rit patīkami un jauki. Arī šis princips no karmas viedokļa ir neticami tiešs un gandrīz refleksīvs. Tas skar tādus jēdzienus kā piederība un ņemšana, bauda un juteklība. Atbilstoši lielas briesmas tīrās kārošanas dēļ palikt uz vietas, aizmirstot par gaismu tuneļa galā.

Vērsim seko Dvīņi. Dzīve ieiet sociālajās sliedēs, attīstās spēja kontaktēties un dalīties. No karmas viedokļa Dvīņu uzdevums ir nenovērtējams- uzdevums rīkoties cilvēcības labā, kas ir Dvīņu zīmes pamatā, ietver došanos gandrīz tiešā virzienā, kurp ved karmas ceļš.
Pirmajām trim zīmēm no karmas viedokļa draud briesmas ieiet dziļi sevī un tur arī pazust, pieķerties savam Ego. Nākamajām trim zīmēm- Vēzim, Lauvam un Jaunavai- savukārt ir iespēja apmaldīties jūtu pasaulē.

Nākamais aiz Dvīņiem- Vēzis. Vēzis piešķir dzīvei dziļumu un auglīgumu. Dvēsele ir dzimusi, un būt Vēzim nozīmē sekot dvēseles balsij. Pastāv briesmas pazaudēt ceļu uz augstāko būtību, uz to, kas lemts.

Lauvam sabiezinās dzīves krāsas un atklājas spējas radīt pašam dzīvību. Lauvam ir attīstījusies pašapziņa, bet vienlaikus- tas arī ir sods, kad ikdiena un sevis apzināšanās kļūst par daudz svarīgāku par tālāko mērķi un apgaismību.

Jaunava seko Lauvam. Viņā sakņojas spējas sevi un citus uzlūkot distancēti, kas dod pamatu patiesai, vienlīdzīgai saskarsmei. No karmas viedokļa Jaunavas ir atvērtas karmiskiem jautājumiem un apcerēm. Viņu tiešā misija ir identiska visas dzīves mērķim- paglābties no dzīves maldiem un mulsuma un mieru rast citā dimensijā.

Svari simbolizē divus cilvēkus, kuri, par spīti lielajām pretišķībām, viens bez otra nevar. Aktuālas ir dzīves prasības un jomas. Svaru enerģija modina mīlu, bez kā nav iedomājams ceļš pretī gaismai. Jāuzmanās, lai šī mīla nepārvērstos par sodu gadījumos, kad cilvēks kļūst pārāk pašaizliedzīgs.

Skorpionam piemīt spēja dzīvē saplūst ar augstākstāvošo lielumu- ar laulību, saimi un tautu. Vienlaikus Skorpiona telpā pastāv ceļš, pa kuru dvēsele var doties taisni pretī mērķim, kā atbrīvots un pārtapis Skorpions, kā cēli baltais ērglis.

Skorpionam seko Strēlnieks. Šajā esības līmenī dzīvē veidojas spējas iziet ārpus pastāvošajām robežām. Vienas no fundamentālākajām robežām ir materiālo un garīgo vērtību sistēmas robeža- Strēlnieks ir šīs pierobežas iemītnieks un tādēļ vienmēr uz “Karmas pārceltuves”.

Strēlniekam seko Mežāzis. Dzīvē parādās tādas spējas kā pakļaut dzīves izpausmes noteiktiem principiem. Astroloģiskajā aplī Mežāzis atrodas visaugstākajā punktā. No karmas viedokļa cilvēks ir gatavs spert pēdējo soli.

Ar nākamo zīmi -Ūdensvīru -aplis tiecas uz pirmsākumiem. Tādēļ Ūdensvīrs sagatavojas jaunai dzīvei, kas visos iepriekšējos posmos bagātinājusies un attīstījusies. Atrasties Ūdensvīra zīmē, nozīmē rīkoties pilnīgi karmas garā- nodot vadības grožus pašreizējam brīdim.

Pēdējā zīme -Zivis- ir beidzamais posms, kad dzīvē attīstās spējas atkāpties pašiem no sevis, lai atbrīvotu vietu jaunai eksistencei- jaunai dzīvei. Šis mērķis ir mazākais aspekts no karmas tiekšanās: ilgstošas laimes, dvēseliskās dalības visā, tuvības Dievam, mūžīgās paradīzes. Šajā ziņā Zivju sūtība, pareizi dzīvojot, pastāvīga saskarsme ar lielo laimi, ir piepildīta.