Aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem reiz dzīvoja ļoti bargs karalis. Karalis strikti ievēroja savus solījumus. Karalis kolekcionēja zvēru ādas, viņa pilī bija gandrīz visu pasaules dzīvnieku zvērādas. Reiz karalis sapnī redzēja zvēru ar varavīksnes krāsās mirdzošu spalvu.
Karalis no rīta sasauca savus medniekus un teica: – Jums būs dabūt man tā zvēra ādu, kuru es redzēju sapnī; ja nespēsiet to atrast, es jūs nogalināšu, ja atradīsiet to, tad nodrošināšu jūsu pēcnācējus četrās paaudzēs.
Mednieki apspriedās un saprata, ka neviens šo zvēru nav redzējis. Mednieki zvēra meklēšanu uzticēja pašam gudrākajam, godīgākajam un veiklākajam medniekam. Ja viņš to nespēs atrast, tad zvēru neviens neatradīs.
Mednieks atvadījās no savas ģimenes un draugiem un devās ceļā. Viņš zvēru meklēja gan ziemeļu ledos, gan augstu kalnos, gan biezos mežos, gan plašajās stepēs. Zvērs ar varavīksnes krāsās mirdzošu spalvu nekur nebija atrodams.
Mednieks nolēma doties mājās un lūgt karali viņu sodīt un saudzēt viņa biedrus. Mājupceļā mednieks nokļuva tuksnesī. Viņš vairākas dienas gāja bez ūdens. Saule neciešami dedzināja, ceļa malā mētājās skeleti, un mednieks saprata, ka saviem spēkiem viņš līdz oāzei nespēs nokļūt.
Viņš nokrita smiltīs un atvadījās no dzīves. Pēkšņi viņš juta, ka viņu kāds saudzīgi nes un aiznes līdz ūdenim. Viņš atvēra acis un ieraudzīja zvēru ar spalvu varavīksnes krāsās.
Mednieks, domās nogrimis, sēdēja pie avota. Zvērs ar spalvu varavīksnes krāsās jautāja, kāpēc viņš esot noskumis, tepat jau ir ceļš uz dzimteni.
Mednieks izstāstīja, ka viņam vajadzīga zvēra āda, lai glābtu savus biedrus no nāves, bet novilkt ādu savam dzīvības glābējam…
Zvērs teica, ka atrisinājums ir pavisam vienkāršs.
Jums jāatrod atbilde, ko medniekam atbildēja zvērs.
Aizej ar iedegtu svecīt. Tā gaisma arī būs mana āda.