Cilvēka apziņas rašanās ir saistīta ar prāta aktivitātes vairošanos attieksmē pret pasauli mūsu prāts ir aktīvs un impulsīvs. “Es” tieksmi ietekmēt pasauli mēs saucam par gribu. Un sakām, ka Dievs cilvēkam devis brīvo gribu, kas viņu atšķir no dzīvniekiem. Kas tad ir Dievs un kur tas atrodas? Vai patiesi tālu no mums kādā mītiskā kalnā? Mūsdienu cilvēks vairāk tic Dievam kā kaut kam pašā, tas ir iekšēji saistīts ar mūsu “es” un tam nav ārējas formas.Šis mūsu “es”, kas saistīts ar dievišķo sākotni un piedalās evolūcijā, mums ir ļoti svarīgs. Ārēji tas kļūst redzami tad, kad personība sāk spēlēt svarīgu lomu vēsturē. Astroloģijā “es” gribu simbolizē Marss. Marsss savā būtībā ir pati vīrišķākā planēta. Romiešu Marss ir pavasara atmodas dievība. Nav nejaušība, ka tas pārvalda dabas atmodas mēnesi un visspožākās Saules vārdu. Marta mēnesim – Auna zīmes sākuma laikam ir dots Marsa vārds. Dabas pasaulē tieši šis ir aktīvākās cīņas laiks un seksuālās aktivitātes laiks. Ar šo arhetipu ir saistīti plēsīgo dzīvnieku pārvaldnieki indiešu Dievs Rudra un slāvu Ruevits. Citās simbolu sistēmās dzīvnieki savukārt ir instinktu simboli. Kāds tam sakars ar cilvēku? Ja cilvēka iekšējā aktivitāte ir nepietiekama, viņš “izlemj”, ka vienīgā evolūcijas iespēja ir ārēja agresija – ārēja spēka izpausmes.

Astroloģiski brīvās gribas princips ir atspoguļojams šādi: liktenis ir nepārvarams, pārkāpjams, maināms, bet dzīve ne.

Auns ir Uguns stihijas zīme. Uguns stihija visu var izmainīt, pilnībā sagraut to cilvēka paštēlu, kas bijis pirms mirkļa, radīt jaunus pastāvēšanas noteikumus. “Sākt dzīvi no jauna”- tāds ir viņa sauklis. Pārvaldot uguns stihiju, kura izaicina būt aktīvam, cilvēks kļūst personība, individualitāte. Un tas ir atbilstoši – Saule eksaltē Aunā.

Viens no Auna arhetipa ideāliem ir aktīvs karotāja tēls. Dievu pasaulē tā ir kara dievu plejāde – skandināvu milzis Surts, grieķu Aress, skandināvu Tors… Cīņas spars mīt katrā cilvēkā, taču jau sen fiziska cīņa ir pārstājusi būt evolucionārs (attīstību un izaugsmi veicinošs) faktors. Šobrīd neapšaubāmi labāk dzīvei piemērojas gudrie, nevis fiziski stiprie cilvēki.

Neuzvaramajā karu un spēka dievā ir vairāk izteikta vīrišķā sākotne. Kamēr jauns, viņš palīdz cīņā augstākajam dievam: piemēram, indiešu mītoloģijā no zvēru dieva dzimušais Skanda un no uguns dieva Agni dzimušais Rudra ir dzimis tādēļ, lai nogalinātu pērkondievam Indram uzbrūkošo dēmonisko spēku Ašūru. Ja kara Dieva spēku saista, piemēram, ar skandināvu Odīnu, tas izpaužas neremdināmi, kvēli un bieži vien pat iedvesmojoši.

Taču ir vēl kāds īpašs kara dievību aspekts, kas nezinātājam var likties pilnīgi pretējs kara dievu uzdevumiem un būtībai. Cilvēka dzīlēs slēptā uguns stihijas arhetipiskais simbols ir gana tēlu: viņš ilgstoši uzturas no ļaužu sabiedrības noslēgtā vidē un tikai no viņa drosmes bieži vien ir atkarīga ganāmpulka drošība. Tālā senatnē gana tēls bija vadoņa tēla simbols: jau pieminētais Marss bija pirmatnējais meža dievs un tikai vēlāk viņš kļuva par Romas pārvaldnieku, kara un spēka Dievu. Daba aizvien pārbauda saprāta sasniegumus. Atgriežoties sabiedrībā, gans un karavadonis spēj ienest svaigas vēsmas attieksmē pret pasauli. Tieši tāpēc Marsa arhetips ir saistīts arī ar jaunu ceļu sākumu cilvēces attīstībā, ar iziešanu ārpus pazīstamām un pierastām sociālām tradīcijām.
Gana tēla un kara Dieva saistība ar nāvi tuvina Marsa un Plutona mītiskos tēlus: sākotnēji mītos tie bija ļoti cieši saistīti. Arī astroloģijā līdz Plutona atklāšanai Marss bija gan Auna, gan Skorpiona pārvaldnieks. Skandināvu Odīns ir gan kritušo varoņu valstības Valhallas pārvaldnieks un kara dievs, gan augstākā dievība. Latviešu mitoloģijā šeit ir līdzīga saikne ar Pērkonu. Savā būtībā šie arhetipi ir līdzīgi. Plutons tiek uzskatīts par dabas ārdošo spēku – tās pārveidotāju un attīrītāju, savukārt Marss to veic attiecībā uz sociālo vidi. Sākotnēji tas ir viens un tas pats, tikai laika gaitā dažādojas. Civilizācija, pateicoties kultūras aspektam un humanitārai attieksmei, saudzē to, kas dabā vājš un pēc dabiskuma principiem būtu pakļauts iznīcībai un savukārt iznīcina to, kas dabā varētu pastāvēt, ja tas neatbilst cilvēka priekšstatiem par attīstību.

Kamēr Marsa un Plutona arhetipi ir vienoti, kara dievs nodarbojas ne tikai ar savu ganāmpulku aizsargāšanu, bet arī ar citu bagātību iegūšanu un ir dzīvību ārdītājs dievs. Taču cita līmeņa karotājdievi virzās nevis dzīvības iznīcināšanas, bet pārdzimšanas virzienā. Ja mērķi ir augsti un saistīti ar mūžību, ja notiek tikai taisnīgi kari, tie gluži kā pērkondievu cīņas, ir vērsti pret ļauno un dzīvē izceļ auglības aspektu. Tā drīzāk ir saikne ar maģiju un plutoniskās izpausmes mainās – kā mēs to varam pamanīt, piemēram, grieķu dievietes Atēnas tēlā, ārdošā dabas enerģija vairs netiek izmantota, bet izprotot stihiju spēku, tiek virzīta dziedinošu mērķu īstenošanā.
Patiess varonis paļaujas uz stihiju, bet arī pārvalda civilizācijas instrumentu – saprātu: tas savukārt atbilst astroloģiskajam pieņēmumam, ka Auna zīme pārvalda galvu.
Ēģiptiešu dievība – gans Amons-Ra ir attēlots ar Saules disku starp ragiem un viņa svētais dzīvnieks ir jērs.

Auna arhetips dod pamatu priekšstatam par cilvēka garu kā viņa iekšējo dievu un ir saistīts ar mesiānisko ideju par dievcilvēku. Ideāls ir tas, kurš kļuvis par varoni un priekšgājēju pateicoties ne tikai spēkam, bet arī tikumam. Tā ir norāde, ka personība gatava kam jaunam – ne tikai ļauties tradīcijām, lai kādas tās arī būtu.

MARSA arhetips

Marss pārstāv to aktivitātes principu, kurš dzimst savienojoties diviem pretējiem aspektiem cilvēka raksturā – debesu un zemes. Tā ir galvas un auguma, saprātīgu nodomu un iekšējo jūtu stihiskuma savienība, kurā galva pārvalda un saprāts apzinās savu raksturu. Tā ir pozitīva attieksme pret dzīvi un pašizpausmes brīvība, kam pielīdzināma ir vienīgi sirdsapziņa un apzināšanās. Tas ir paša “Es” jēdziens un tā atbilstība pašam sev, dabisks dzīvesprieks, degsme un dvēseles skaidrība, godīgums un ētika, kā arī fiziskā enerģija un imunitāte, kas dod spēku un pārliecību. Tie ir strīdi un sacenšanās, pašatdeve un smags darbs, kā arī tiekšanās pēc nebijušā, jaunā un līdz šim nesasniegtā. Tā ir ārēja bīstamība un sadursmes, kas dzīvē izpaužas kā nevaldāma stihija un kā uzvara pār to. Saārdot veco, dzīve tiek celta no jauna. Kareivīgums un drosme, degsme un varoņdarbs ir tie, kam pateicoties veidojas un atveras jauns ceļš. Tā ir notiekošā ārējā un pagātnes iekšējā patiesība un nākotnes ideāls. Tas ir tas, kas vienmēr ir un tas, kā vēl nav, bet, kas neapšaubāmi būs.

Marsam raksturīgie simboli un krāsas –
Uguns, asinis – ārējās un iekšējās enerģijas tēli.
Zobens, šķēps, karogs – cīņas un pašapliecināšanās simboli.
Stepe, tuksnesis – dzīvās dabas pirmatnējība, neapgūtā plašumi.
Vilks, vanags, krauklis, acs – plēsoņas, redzošā un zinošā tēli.
Vairogs, āda, gana nūja – aizsargātāja un pavadoņa simboli.
Jērs, auna ragi – pašuzupurēšanās un apņēmības (ietiepības) simboli.
Sarkans (koši sārts) – aktivitāte, cīņa, prieks, kaisle.
Sarkans ar baltu – spēks un skaidrība, pašatdeve cīņā, degsme.
Sarkans ar gaiši zilu – impulsivitāte, jūtu un vēlmju rašanās.

Arhetips Saule Auna zīmē – šo Saules novietojumu ilustrē ēģiptiešu Amons – dievs, kurš pirmais pasaules mītoloģijā apliecina viendievības principu. Jērs viņā simbolizē pašupurēšanos tiecoties uz vienoto – kā vēsta mīts, Ēģiptes un kosmosa savienošanu vienā. Auna pieķeršanās var būt tik spēcīga, ka visa pārējā pasaule kļūst tumša, taču viņa pašrealizācija notiek šo pieķeršanos upurējot vispārības labā.

Auna zīmē eksaltējošas Saules garīgā enerģija tiek tērēta paša radīto ideālu izpausmēs un īstenošanā. Auna pašvērtību nosaka sava es sadedzināšana uz izvēlētā uzdevuma altāra. No pazīstamākajiem kultūrvaroņiem ar šo saistās argonautu vadoņa Jasona tēls.

Arhetips Mēness Auna zīmē – semītu Mēness-dzinējs Jarihs. Tas iznēsā pa pasauli dvēseles vēstījumus. Šai novietojumā īpaši spilgti parādās Mēness kā ātrākās planētas tēls. Spēcīgi izteiktas emocionālās svārstības un arī to spēks: tās ir impulsīvas un azartiskas.

Arhetips Merkurs Auna zīmē – tā ir visam pa priekšu skrienošā Prometeja doma un ideja. Šī tiekšanās bieži ir nepārdomāta un apkārtējo realitāti ignorējoša, taisnvirziena un ļoti subjektīva. Pats vārds Prometejs nozīmē doma, kura steidzas dzīvei pa priekšu. Personības gribasspēks to sauc uz priekšu, veidojot straujās virzības ideāla tēlu nākotnē, kurš grauj pastāvošo iekārtu. Tas bieži lemts neveiksmei, jo šī arhetipa raksturā nav augsnes sagatavošana.

Arhetips Venera Auna zīmē – tās ir dievietes Kibelas kaislības. Viņa parādās kvēlās un atklātās jūtu izpausmēs. Tās uzliesmo pēkšņi un sprādzienveidīgi, dažkārt tajās parādās orģiju raksturs. Taču tikpat strauji tās arī nodziest. Šis Veneras novietojums rosina demonstrēt vēlmes, zemapziņā vēloties tās fiksēt un paildzināt.

Arhetips Marss Auna zīmē – šaubu nav – šis Marsa novietojums atspoguļo cīnītāja tēlu un viņa kareivīgo raksturu: viņa izteiktākās īpašības ir drosme un izlēmība, taču iespējama arī agresija. Tas ir Aress, kurš gatavs uzsākt cīniņu par jebko. Un tāpat kā Aresu uzvarēja Hērakls, tā arī neapdomīga rīcība var izraisīt sakāvi cīņā, lai cik labs arī būtu cīnītājs. Šis Marsa novietojums apvelta ar degsmi, taču dažkārt pārliecība par savu taisnību var būt pārāk izaicinoša.

Arhetips Jupiters Auna zīmē – slāvu karapulku vadonis Peruns. Pērkona dievība, kas dod dzīvību jaunām dabas norisēm. Tā ir līdera sociālā aktivitāte, kad tas dodas cīņā ar ienaidniekiem un apstākļiem, izlēmīgi sagraujot iepriekšējo konservatīvo kārtību un radot jaunu. Tāpat kā Sv. Georgijs viņš nes uzvaru – jaunu skatījumu pasaulē, bez žēlastības iznīcinot savu laiku nodzīvojušos pieņēmumus un tradīcijas.
Jupiters aunā atklāj jaunu 12 gadu ciklu sabiedrības attīstībā.

Arhetips Saturns Auna zīmē – šī planētas novietojuma būtību vieglāk saprast caur augstākās dievības Jahves tēlu, kad tas nes pārbaudījumus savai tautai, lai tā spētu atrast patieso ceļu. Ierosmi noiet šo ceļu viņš dod tautai pašai, kurai nepieciešams klīst, meklēt, kļūdīties un no jauna atrast savu mērķi. Saturns ir kritumā Auna zīmē – tam grūti atrast noteiktu pamatu zem kājām.

Saturns Aunā ir kā uzdevums, kurš ticis dots nevis agrāk, bet parādās tad, kad parādījušies šķēršļi un pareizu virzību iespējams iegūt vien tad, kad cilvēks kārtīgi izmētāts uz visām pusēm. Ar pravieša Jesajas rīcību, kurš veda savu tautu tuksnesī, Jahve cenšas iznīcināt veco modeli, lai spētu atklāt jaunus ceļus. Tāpat arī Saturns Aunā nežēlīgi sagrauj pagājušo, lai mērķis taptu redzams kā Saules staros zaigojoša sniegota kalna virsotne.

Tas var izraisīt arī nežēlīgu rīcību – kā Staļina represijas 1937-38. gadā.

Arhetips Urāns Auna zīmē – akadiešu vētru un vēju dievs Adads simbolizē dabas apstākļus: auglību un dabas spēku neparedzamību, kad ļoti gaidītais lietus pārvēršas nebeidzamās lietusgāzēs un izraisa plūdus. Tas ir stihiskas aizrautības tēls, emocionāli impulsi un neparedzamas virzienu maiņas.

Urāna idejas netiek pārbaudītas, bet nepārdomājot īstenotas. Dzīves prieks, degsme, aizrautība, spontāna ļaušanās jaunajam, nepazīstamajam un progresīvajam, taču ne viss iesāktais tik pabeigts, ne viss, kas šķietami progresīvs, ir noderīgs.

Arhetips Neptūns Auna zīmē – vētrā trakojošas jūras tēls, pamodušās ūdens stihijas. Jūras briesmoņus pārvalda dievs vārdā Jammu, bet viņš neatzīst citu dievu varu pār sevi.

Šīs planētas novietojums izraisa sabiedrības tiekšanos pārvarēt un pārvaldīt nepārvaramo, tai skaitā, laika ritējumu. Izceļas personības pārsvars pār apstākļiem un viņa iekšējo ideālu spilgtums. Personības īpašās enerģijas plūsma aizrauj daudzus un izraisa plašas sociālas pārvērtības un sabiedriskas pārvērtības.

Uz 18.gs. robežas Pēteris I rāvās pie jūras, turklāt tas ir arī verdzības atcelšanas laiks Amerikā, Balkānu atbrīvošanās no turku jūga, I Internacionāles un Parīzes Komūnas laiks – jebkurā gadījumā tā ir tiekšanās pēc brīvības.

Arhetips Hīrons Auna zīmē – tās ir Hīrona spējas pašam savām rokām radīt mākslīgus veidojumus, kas ir atšķirīgi no dabiskajiem. Šo prasmi iemieso romiešu dieviete Minerva, mākslu un amatniecības pārvaldniece. Viņas vārdā ir radītas mākslas cilvēkus apvienojošas kolēģijas, tādējādi radot aizsardzību, kas viņiem ļauj darboties radoši. Šādas amatnieku apvienības savā laikā bija saistītas ar pilsētbūvniecības sākotni, lai nodrošinātos pret ārējām ietekmēm. Pozitīvi Hīrons Auna zīmē ir pašas dzīves veidošana. Šis Hīrona novietojums cilvēkam ļauj izpaust savas spējas un demonstrēt meistarību kādā noteiktā jomā.

Taču būtībā Hīronam tā ir vāja atrašanās vieta – planēta ir “trimdā” un šī disharmonija norāda uz to, ka personība vai ļaužu kārta nespēj atrast vietu iepriekšējā savstarpējo attiecību modelī. Tas var izraisīt personas izolāciju vai pat pašu attiecību modeļa lūzuma.

Arhetips Plutons Auna zīmē – slāvu dievība Jarovits (vai Jarila) – pavasara asnu pārvaldnieks, kad tie parādās gaismā no zemes tumsas: uzkrāta potenciāla tēls, kad tas izlaužas virspusē. Tās ir kaislīgas dzīvības alkas, kuras sagrauj jebkurus šķēršļus. Tā ir kā avangards, kas sagrauj nesagāžamu cietoksni.

Plutona piemērs Auna zīmē ir laiks no 1822.-1850. gadam., kad Eiropā norisinājās nemitīgas revolūcijas un valstu konstitucionālās pārmaiņas, kad Krievijā izlaužas dekabristu kustība, kas tiek nežēlīgi apspiesta.

Cerera – Prozerpīne Auna zīmē – tā ir degsme ideāla vārdā. Šivas sievas Parvati pašsadedzināšanās, tādējādi ar savu atteikšanos un askēzi pierādot uzticību viņam. Uzticība pienākumam ir kā pārlieka pašnoliegsme, kas var izraisīt pašas idejas bojāeju. Tā ir sausa materiāla savākšana, kas visu ātri sasilda un tikpat strauji atdziest.