Apziņa vēl joprojām zinātnei ir mīkla. Populārākais viedoklis ir, ka apziņa rodas smadzenēs. Tomēr jautājums paliek, ko tīri materiāli nozīmē apziņa un kā to atrast. Apziņas jautājumos mācību grāmatas uzticas atzītu psiholoģijas un neirozinātnes speciālistu spekulācijām. Tomēr nesen apziņas pētīšanai ir pievērsušies divi jauni biologi – Henriks Ersons un Stokholmas Karaliskā Institūta un Olafs Blanke no Ženēvas Universitātes slimnīcas.
Ar apziņu parasti tiek saprasta spēja nošķirt sevi un savu ķermeni no apkārtējās pasaules un citiem cilvēkiem. Abi iepriekšminētie jaunie zinātņu doktori ir atraduši veidus, kā ir iespējams nodalīt personas apziņu no tās ķermeņa – citiem vārdiem, mākslīgi radīt tā dēvēto ārpusķermeņa pieredzi.
Ersons savos eksperimentos ir izmantojis neīstās rokas fenomenu. Ja cilvēks neredz pats savu roku, bet gumijas roka precīzi atkārto īstās rokas kustības, tad cilvēks parasti sāk izjust gumijas roku kā savējo.
Vēlāk Ersons izmēģināja arī citu metodi. Viņš lūdza eksperimenta dalībniekiem uzvilkt īpašas brilles, kas attēloja, kas tajā brīdī notiek eksperimenta dalībniekam aiz muguras. Pie tam, video attēls tika maksimāli pietuvināts tam, kā skatās cilvēka acis – eksperimenta dalībniekam aiz muguras bija divas kameras, un katra no tām piegādāja signālu uz vienu no acīm.
Kad Ersons viegli uzsita eksperimenta dalībniekiem pa krūtīm, kā arī imitēja uzsišanu zem videokamerām, eksperimenta dalībnieki apgalvoja, ka identificējuši sevi ar kameru atrašanās vietu. Tomēr šī ilūzija pazuda, tiklīdz sitiens zem videokamerām un sitiens pa krūtīm nenotika vienlaikus.
Lai iegūtu vēl papildus infomāciju, Ersons, eksperimenta dalībniekiem negaidot, ar āmuru “iesita” zem kamerām. Mērierīces nekavējoties eksperimenta dalībniekiem konstatēja paaugstinātu svīšanu.
Savukārt Blanke ir pievērsies epilepsijas slimnieku smadzeņu elektriskajai stimulēšanai. Atsevišķos gadījumos epileptiķi stāsta par tipiskiem ārpusķermeņa uztveres gadījumiem – situācijām, kurās cilvēki noskatās uz sevi no augšas. Pirms pieciem gadiem Blanke konstatēja, ka viņš spēj kādam savam pacientam mākslīgi izraisīt sajūtu, ka viņš atrodas ārpus sava ķermeņa, stimulējot konkrētu viņa smadzeņu daļu ar elektrisko strāvu.
Iepriekšminētie pētījumi norāda, ka noteiktas situācijas var stimulēt ārpusķermeņa pieredzes sajūtu. Tomēr pētījumi vēl ir pašā sākumā, un tā īsti konkrētas teorijas no tiem uzbūvēt nevar. Hipotēzes gan var izvirzīt daudz.