Nepiedalieties neauglīgajos tumsas darbos, bet celiet tos Gaismā. Protams – to ko viņi slepenībā dara, par to pat kauns runāt. Bet visu kas tiek Gaismā celts, ir Gaisma.Tad nu raugieties uz to kā dzīvojat – kā gudrie, izmantojiet laiku.Ļaunie spēki vienmēr te nāk, te iet, un viņu klātbūtne, reizēm, nebūt nav iemesls, lai kāds taptu „Nelabā” iespaidots. Tie klimst bez mitas pa pasauli, un neko citu tiem nevajag, kā vien zināt, kas notiek, un reizi pa reizei pārbaudīt kādu noklīdušu Dvēseli. Taču viņi paši ir tik svārstīgi, ka maina savu izvēli bez jebkādas loģikas, gluži vienkārši, raudzīdami pēc pienācīga pretinieka, lai cīņa sagādātu lielāku prieku.

Jā, – Labais ir taisnīgs un varens, turpretī ciešanas ir skaidri redzams mūsu maldu un arī mūsu brīvības pierādījums; tāpēc, kad mēs redzam cilvēku, kas pakļauts ļaunuma ietekmei, mēs varam apgalvot, ka viņš pats labprātīgi tam ļaujas, jo tikai un vienīgi no paša ir atkarīgs lēmums nostāties pretī ļaunumam vai no tā attālināties; tāpēc arī nav jēgas meklēt citu nelaimju iemeslu, kā vien to, ka viņš pats pēc savas brīvas gribas ir attālinājies no Labā, kurā viņš būtu guvis nepārejošu prieku un laimes izjūtu.

Viņš cieš tikai un vienīgi tādēļ, ka ir attālinājies no Labā, tāpēc, – tikai no tā brīža, kad ļaudis atstāj Labo, viņi kļūst nelaimīgi. Ļaunā ciešanas rodas tikai kā sodīšanas sekas, jo taisnīgums ir universāls un iedarbojas uz ļaunumu tāpat, kā ļaunums iedarbojas uz cilvēku.

Sodīšana ir apliecinājums tam, ka cilvēks ir attālinājies no Likuma, kuram vajadzēja uzturēt viņa laimi; tātad, pats pēc savas gribas viņš kļuva ļauns. Tas ļauj mums sacīt, ka, ja Ļaunuma Autors pareizi izmantotu savu brīvību, viņš nekad neattālinātos no Labā un ļaunais varētu rasties varbūt kaut kad tālā nākotnē; šī paša iemesla dēļ, ja cilvēks jau šodien izlietotu savu gribu paša labā un virzītu to uz Labo, viņš pārtrauktu būt ļauns un arī ļaunums vairs nepastāvētu.