… sākās ar siltu un sirsnīgu uzņemšanu un kūpošām smaržīgas tējas tasītēm mūsu rokās. Ar Uguns Gaismu un Siltumu sveču liesmās galda vidū, ap kuºu omulīgi bijām sasēduši. Ar pirmajiem biklajiem iepazīšanās vārdiem un maigiem iespaidiem par to, kas ir Gaismas Dārzs – mirdzums ap debess spīdekļiem, ko daudzi zin par dārziņu vai gaismas dārzu dēvējam.Zaiga, kuºai pašai vārds kā gaisma, pauda domu, ka Gaismas dārzs ir tie atsaucīgie klausītāji, kuºi pulcējas klausīties tos gara spīdekļus, kas še nāk savus pieredzes stāstus stāstīt un zināšanu kamolus ritināt, dziesmas skandēt un senos mītus par dzīviem atkal darīt.

Un kas tad patiesi Gaismas dārzs ir še uz Zemes?

Mēs jau zinām to līdzības principu, ko Hermejs Trismegists savulaik paudis – kā augšā, tā arī apakšā un kas latvju Dainā pausts tik daiļi:

Cik gaisā spožu zvaigžņu,
Zemē sīku akmentiņu…

Un izrādās, ka Gaismas dārzs uz Zemes, Latvijā plaukst Lielvārdē, daudzu teiku un leģendu, savādu stāstu un notikumu cauraustā novadā. Vārds Lielvārde vien dara lielvārdiešus lepnus. Un nu jau ne tikai senās pagātnes veikumā Lielvārdes dzīvība apliecinās – Lielvārdes jostās ieaustās gaismas un dzīvības stāsts turpinās Lielvārdē atkal. Jo to zin katrs, ka Lielvārdes jostas stāsts ne tikai par Visumu tālo un latvju tautu seno, bet arī stāsts par ikkatru no mums un arī par to, kā mēs katrs savu dzīves un dzīvības pavedienu apzināmies un vijam Latvijas/Pasaules jostā/audumā. Un Lielvārdē ir ļaudis, kas apzinās.

2009.gada rudenī šeit dibināta Zinību biedrība Gaismas dārzs. Tas nosaukums tā vien aicina dzejot un starot, un mirdzēt. Un kopš novembra še, mistēriju pārpildītajos koku ielokos slēptajā namā, Lielvārdes kultūras namā, ir sācis kuplot, starot un droši vien arī dzīvības zaļumā zaļot, Gaismas Dārzs. Tā galvenās kopējas lielvārdietes, radošas, smalkas un mākslinieciskas būtnes, Sandra Sabīne Jaundaldere un Irēna Arāja. Jāpiesauc arī sirsnīgais un labvēlīgais atbalsts no Lielvārdes Kultūras nama, kur dārzam ļauts kuplot, jo katram dārzam jau vajag vietu. Stabils pamats atspērienam vai pirmajam dzīvības elpojumam nācis no Lielvārdes Attīstības fonda.

Un nu par to vakaru Ziemassvētku noskaņās, kam palīdzēja uzburties Solvita Lodiņa – kokles un balsis skandēdama, dainu atklāsmēs dalīdamās.

Vēl mirkli pirms sākuma, Saule grasīdamās rietēt, iespīdināja spožus starus mums sejās, pavērās mākoņu mala pašā debesu pamalē un sūtīja mums sveicienu, saulainu atgādinājumu par to, ka Saule jau vesta – ceļš kalnup sācies.

Solvitas Ziemassvētku dziesmu stāsts ir savijies ar viņas tradicionālajiem dziļajiem pētījumiem par Dainu zīmju valodu un tā atspulgu mazajā Visumā – mūsu augumā, tā redzamajos un neredzamajos laukos.

Kādam Solvitas – Saules Dzīves stāsts ir kās jauns un šķietami nezināms, citiem – piemirsts zināmais. Ikkatrs klātesošais ir aicināts līdzi dziedāt, līdzi just un līdzi domāt.

Un tikšanās vieliskais vainagojums – iespēja iegādāties Solvitas jauno Ziemassvētku dziesmu tvartu, kas viņas pašas ierakstu studijā Māravoti tapis ar vēlējumu Latviskus Ziemassvētkus!

Tad nu vēlmes un vēlējumi: Lai mums visiem latviski Ziemassvētki, Meteņi, Lielā diena, Ūsiņi… , Krustabas… un citi gada rites un ģimenes godi.

Lai Solvitas jaunajam mūzikas tvarta izdodas atrast klausītājus, kuºi pēc tā ilgojas (jau tagad zinu, ka tādi ir). Un Solvitai lai iedvesmas un visa kā cita laba pietiek arī nākamo svētku ierakstiem. Lai Laima vada pa labvēlīgiem ceļiem un labu ļaužu pulkā arvien!

Lai Gaismas dārzs Lielvārdē plaukst, zeļ un staro!
Lai Gaismas bagāts Jaunais gads it visiem mums!
Lai Gaismas dārzi, gaismas saliņas ik mirklī uzplaukst it visur Latvijā!
Lai tālo novadu ļaudīm pietiek spēka, iedvesmas un labu ļaužu pulks visapkārt!
Lai Dieva padoms vienmēr klātesošs un sadzirdēts!
Lai Laima vada! Lai Pērkons sargā!