Kā izskatīsies Beidzamā Tiesa? Kad notiks individuālā Dieva tiesa? Ar ko atšķiras personīgā tiesa no vispārīgās? Vai eņģeļi arī tiks tiesāti Beidzamās Tiesas laikā? Vai svētie arī piedalīsies šajā Tiesā? 

Mēģināsim pēc kārtas atbildēt uz šiem grūtajiem jautājumiem, kuru ir tik daudz.

Katrs no mums dienas laikā atskaitās savas sirdsapziņas priekšā par savu dzīvi. Atskaitās par labiem un sliktiem darbiem, atskaitās par katru dzīves minūti, par domām un vēlmēm. Kristus teica, ka mēs esam par visu atbildīgi ne tikai savā priekšā, bet arī citu cilvēku priekšā, kā šajā, tā arī nākamajā dzīvē. Mums būs jāatskaitās par savu rīcību Dieva priekšā. Tas būs jādara arī tam, kas domā, ka tāda Dieva nemaz nav un kurš nepārdomā savus darbus. Domāt, ka Dieva nav ir kļūda, jo Viņš ir un liks mums atbildēt par dāvināto laiku, prasmēm, iespējām, kādas katram cilvēkam šajā dzīvē bija dotas. Dieva tiesa būs taisnīga tiesa un plaši aptveroša, tā attieksies uz visiem cilvēkos visos laikos.

Kristīgā tiesas izpratne ir saistīta ar tai raksturīgo vēstures koncepciju, kas redz laika līniju attīstībā un kuras beigas ir galīgais piepildījums. Atšķirībā no citām reliģijām, kur vēsture tiek skatīta kā cikliska attīstība, kur vienas beigas nozīmē nākamās sākumu, un tā bez definēta atrisinājuma, jūdeiski-kristīgā koncepcijai ir lineārs raksturs ar eshatoloģisku punktu, no kura sākās jauns dzīves veids. Kristiešiem šis svarīgais moments atrodas kā pagātnē, kurā Vārds kļuva miesa, tā arī nākotnē, kad piepildīsies vēsture un Dievs kļūs „viss iekš visa” (1Kor 15,28).

Saskaņā ar iedvesmotajiem Jaunās Derības tekstiem un Baznīcas mācību, Jēzus Kristus mūs tiesās divas reizes: vispirms, tiksim tiesāti individuāli, bet pēc tam – laiku beigās, kad notiks vispārīgā tiesa pār visu pasauli. Pirmā tiesa skar cilvēkus atsevišķi un notiek uzreiz pēc nāves; otrā savukārt skar visus cilvēkus, visu radīto un notiks Jēzus Kristus otrās atnākšanas un mirušo augšāmcelšanās laikā, pasaules beigās. Pēdējā Tiesa, visa kosmosa un visas radības aptveroša, risināsies eņģeļu un svēto klātbūtnē. Tas nozīmē, ka ne eņģeļi, ne svētie tiesāti netiks, jo ir atzīti par taisnīgiem un jau sasnieguši godības pilnību, tāpēc viņi var jau tagad priecāties mūžīgajā godībā.

Ja runājam par pirmo tiesu – kura skar katru individuāli, un tiek saukta arī par individuālo tiesu, tad Katoļu Baznīcas Katehisms par to izsakās šādi:

Ar nāvi noslēdzas cilvēka dzīve, laiks, kas viņam bija dots, lai pieņemtu vai atmestu Dieva žēlastību, kas ir atklāta Kristū. Jaunajā Derībā galvenokārt ir runa par tiesu kā noslēdzošo satikšanos ar Kristu, Viņam atnākot otrreiz, taču tā arī vairākkārt apgalvo, ka tūlīt pēc nāves ikvienam tiks atlīdzināts pēc viņa darbiem un ticības. Līdzībā par nabaga Lāzaru (sal. Luk16,22) un vārdos, kurus Kristus, pie krusta pienaglots, sacīja saprātīgajam ļaundarim, kā arī daudzos citos Jaunās Derības tekstos (sal. 2Kor 5,8; Fil 1,23; Ebr 9,27.23) ir runa par dvēseles galējo likteni, kas var būt atšķirīgs vieniem un otriem. (1021)

Nāves brīdī ikviens cilvēks savā nemirstīgajā dvēselē saņem mūžīgu algu. Tas notiek atsevišķajā tiesā, kuras būtība ir cilvēka dzīvi attiecināt uz Kristu un pielīdzināt Viņam: vai nu caur šķīstīšanu, vai caur tūlītēju ieiešanu debesu svētlaimē, vai arī caur tūlītēju pazudināšanu uz mūžiem. (Nr.1022)[i]

Tiesas brīdī Kungs „cels gaismā to, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus” (1Kor 4,5). Visu, kas bijis slēpts – mūsu domas, kuras nekad neesam atklājuši citiem, to, ko redzējām tikai mēs un ko iespējams slēpām pat savā priekšā – tas viss tiks atklāts tiesas dienā. Neviens nespēs neko noslēpt, viss nāks gaismā un būs tiesāts. Cilvēki, kuri zemes dzīves laikā dzīvoja dubultu dzīvi, kuri vienu runāja, bet citu darīja, nevarēs neko noslēpt Dieva Tiesneša priekšā. Viņš pats viņiem parādīs, kādi viņi ir patiesībā, kāda ir viņu vērtība un kādus dārgumus slēpj viņu sirds. Individuālajā tiesā dvēsele nonāk viens pret vienu ar Dieva taisnību. Tā ierauga sevi tādu, kādu to redz Tas, kura priekšā noslēpt nevar neko.

Vispārīgajai tiesai ir cits raksturs, bieži aprunāts Bībeles tekstos, daudz biežāk, nekā individuālā tiesa. Jēzus Kristus par to atcerējās daudzas reizes. Ļoti spilgtu apgalvojumu, kas skar tieši šo tiesu, Kristus izteica augsto priesteru pilī (Sanhedrīnā). Līdz tam notvertais Jēzus klusēja, tāpēc tie pāris vārdi, kuri izskanēja klusumā priesteru priekšā, skanēja jo īpaši pacilāti un svinīgi. Jēzus teica: „No šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem” (Mt 26,64). Tādā veidā Jēzus atsaucās uz Daniela pravietojumu (sal. Dan 7,13), vienlaicīgi apstiprinot, ka viņa varā ir arī pasaules beigās tiesāt. Savukārt Sv.Mateja evaņģēlijā Jēzus saka, ka kopā ar eņģeļiem Viņš tiesās visu cilvēci:

Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā, un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības krēsla. Un visas tautas tiks sapulcētas viņa priekšā un viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, un statīs avis pa savu labo, bet āžus pa kreiso roku. Tad ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma… Tad viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: Eita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. (Mt 25,31-34.41)

Arī Katoļu Baznīcas Katehisms izsakās par Beidzamo Tiesu:

Pirms mirušo, “taisnīgo un netaisnīgo” (Apd 24,15), augšāmcelšanās notiks Pēdējā tiesa. Tā būs “stunda, kurā visi, kas guļ kapos, dzirdēs Viņa balsi, un tie, kas darījuši labu, celsies augšā, lai dzīvotu, bet tie, kas ir darījuši ļaunu, celsies augšā uz tiesu” (Jņ 5,28-29). (1038)

Vaigu vaigā ar Kristu, kas ir Patiesība, galu galā tiks atklāta visa patiesība par ikviena cilvēka attiecībām ar Dievu (sal. Jņ 12,49). Pēdējā tiesa līdz pat talākajām izrietošajām sekām atklās to, ko ikviens savas zemes dzīves laikā ir darījis labu, vai arī to, ko ir atstājis novārtā. (1039)

Pēdējā tiesa notiks tad, kad Kristus atgriezīsies uz zemes savā godībā. Vienīgi Tēvs zina šo stundu un dienu, vienīgi Viņš izlemj par Dēla atnākšanu. Caur savu Dēlu Jēzu Kristu Viņš tad teiks galavārdu par visu vēsturi […] Pēdējā tiesā atklāsies, ka Dieva taisnība triumfēs pār visām Viņa radību izdarītajām netaisnībām un ka Viņa mīlestība ir stiprāka par nāvi (sal. AugDdz 8,6). (1040)

Patiesība par Pēdējo tiesu aicina atgriezties, kamēr Dievs vēl dod cilvēkiem “labvēlīgu laiku, pestīšanas dienu” (2Kor 6, 2). Tā iedvesmo uz svētu dievbijību.(1041)

Beidzamajā tiesā klātesoša būs ne tikai cilvēka dvēsele, bet arī viņa miesa, kura dalīsies ar dvēseli nolemtajā un saņems atmaksu: balvu vai sodu. Tāpēc var uzskatīt, ka vispārīgās tiesas „lielums” ir saistīts ar cilvēces vēstures pilnīgām beigām un definitīvu noslēgumu, kā arī pilnīgu uzvaru pār ļaunumu. No tā brīža ļaunumam vairs nebūs nekādas iespējas darboties, jo tas tiks iznīcināts uz mūžu. Sātans tiks atbruņots un vairs nevarēs nevienam nodarīt nekā ļauna. Reizē ar viņa krišanu, pazudīs arī jebkuras ļaunuma formas, tas ir, slimības, vecums, nāve un morālais ļaunums. Beidzamais vēstures uzdevums ir gaismas uzvara pār tumsu, tā būs diena, kurā Kristus parādīs savu varu pār pasauli, diena, kad tiks mierināti visi, kas piedzīvojuši netaisnību. Savukārt tiem, kas darīja netaisnību, tā būs tiesas diena, kurā tiks iestiprināta no jauna taisnība un taisnīgums.

Patiesība par vispārīgo tiesu ir ticības apstiprinājums tam, ka Dievs valda pār vēsturi, ka tajā piedalās un ka arī tagad Viņš ir kopā ar cilvēkiem, kurus stiprina cīņā ar ļaunumu. Šī patiesība sniedz cerību un optimismu, jo elles durvis tiks slēgtas un ļaunuma valdīšana beigsies visā pilnībā. Tajā dienā, kā saka Jēzus, nezāles tiks atlasītas no derīgās sēklas. Sēklas dos ražu, bet nezāles tiks iemestas nedziestošā ugunī (sal. Mt 13,24). Sv.Pāvils saka, ka Jēzus: „ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem” (Rom 2,6).

[i] Sal. Benedikts XII, konst. Benedictus Deus (DS 1002).

LM tulkojums no polu valodas