Ja nebūtu Mīlestības, Svētā Trīsvienība būtu kā neizpausta divpusība, jo Gaisma un Dzīvība spēj apgaismot un dot dzīvību Garīgai Valstībai pat nepieņemot formu materiālā pasaulē. Tomēr Kopīgās Nepieciešamības likums nosaka, ka materiālās un garīgās pasaules evolūcijai, pirmais (materiālais) ir otrā (garīgā pasaule) emanācija. Evolūcija izvirza savas prasības, kuras parasts mirstīgais nav spējīgs aptvert.
Tāpēc jāpieņem ar ticību, ka pēc savas dabas materiālais tāpat ir dievišķīgs, kā nemateriālais, un nemateriālais, kā mēs to saprotam, var evolucionēt tikai, esot saistībā ar matēriju.
Bet, kā jūs ziniet, matērijai par savu esamību jāpateicas pievilkšanās spēkam, starp molekulām, no kurām tā sastāv, un šis pievilkšanās spēks arī ir Visuma Mīlestība darbībā.
No formu pasaules esamības sākuma ne vienai enerģijai nav bijis tāds pievilkšanās spēks kā Mīlestībai, un tā arī ir tā Enerģija, kura deva Vārdam impulsu, un pastāvīgā savstarpējā sakarība, kāda pastāv starp Radīto un Radītāju, ir tās pamatā.
Cilvēks ir pats skaistākais šīs tiekšanās piemērs, jo tieši viņam vislielākajā pakāpē ir tieksme gūt mīlestības stāvokli. Tāpēc mācies mīlēt Gaismu un Dzīvi, bet līdz ar tiem arī visu Radīto.