Kā uzskata zinātnieki, viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot atmiņu, var būt kārtīgs nakts miegs.
Pētījumu rezultātā secināts, ka nakts atpūtas kvalitāte lielā mērā nosaka, kā smadzenes funkcionēs nākamajā dienā.
Labs miegs padara izturīgākas saiknes, starp smadzeņu nervu šūnām, kam, savukārt, ir liela loma mācīšanās un iegaumēšanas procesos.
Ženēvas universitātes speciālisti strādāja ar brīvprātīgo grupu, kuriem bija jāapgūst jaunas iemaņas (piemēram, objekta ceļa atkārtošana uz datora ekrāna) vai jāiegaumē bildes.
Pēc tam eksperimenta dalībnieku vienai daļai vajadzēja gulēt astoņas stundas, otrai nebija ļauts gulēt vispār, savukārt cita dalībnieku daļa varēja atpūsties tikai īsu mirkli.
Nākamajā dienā dalībniekiem piedāvāja atkārtot apgūtās jaunās iemaņas vai reproducēt bildes. Paralēli tam speciālisti veica eksperimenta dalībnieku smadzeņu skenēšanu.
Tie dalībnieki, kuri bija izgulējušies, demonstrēja labākos rezultātus, un to smadzenes funkcionēja daudz efektīgāk.
Projekta vadītājs Sofi Švarcs uzskata, ka miegam ir iemācāmā materiāla konsolidējošs efekts un tas nostiprina asociatīvās saiknes.
Sofi Švarcs atzīmēja, ka pagaidām vēl nav noskaidrots, cik stundas miega ir optimālas labākai atmiņai.
“Mēs gribam saprast, kādi procesi ir iesaistīti iegaumēšanā un atveidošanā, un mēģināt iedarboties uz tiem”, – saka Sofi Švarcs.
Pēc britu speciālista miega jomā Nila Stenlija vārdiem, pētījumu rezultāti uzsver pilnvērtīga nakts miega svarīgumu.
Bez tam, saskaņā ar aptauju rezultātiem, kuras ir veiktas Lielbritānijā, tikai katrs piektais brits guļ astoņas stundas diennaktī.
“Miegs – tas nav pazaudēts laiks, tam ir svarīga nozīme iegaumēšanas un studēšanas procesos, – uzsver Nils Stenlijs.- Dienas laikā mēs saņemam jaunu informāciju, bet naktī mēs to šķirojam”.
“Ļaudis sūdzas, ka tiem trūkst laika gulēt. Bet mūsu sabiedrībā, kurā nepārtraukti notiek informācijas apmaiņa, miegam jāvelta lielāka uzmanība”, – saka Nils Stenlijs.