Bībeles leģenda par cilvēka radīšanu teic, ka Dievs no māliem izveidojis cilvēku un iepūtis viņā dzīvības dvašu. Tātad pats Dievs noteicis, ka arī vislabākais cilvēka remontmateriāls ir māli. Varbūt tiešām noder?Kas labs ir mālos?

Ne viens vien medicīnas speciālists mālu dziedniecību salīdzina ar dūņu dziedniecību – iespējams tāpēc, ka abi ir dabas materiāli un abi satur veselībai vērtības vielas.
Mālus droši var nosaukt par vissenāko un dabiskāko dziedniecības materiālu. Tie satur kramu (tā trūkums organismā izraisa vielmaiņas un smadzeņu darbības traucējumus), fosfātus, dzelzi, slāpekli, kalciju, magniju, kāliju un citus. Māli darbojas arī kā absorbents, tāpēc tos iesaka lietot iekšķīgi, ja apēsts kaut kas slikts, ja ir kontakts ar smagajiem metāliem un ķīmiskajām vielām, kā arī zarnu iekaisumu ārstēšanai. Māls mazina alerģiju – arī medikamentu izraisītu, kā arī lieliski palīdz pret locītavu un muguras sāpēm.

Kādus mālus lietot?

Ārīgi var lietot jebkurus tīrus mālus. Iekšķīgi un uz sejas gan tikai īpaši apstrādātus un ķīmiski pārbaudītus, sertificētus mālus, jo tie var saturēt arī nevēlamus dabiskus un ķīmiskus piemaisījumus. Ja māli nav laboratorijā pārbaudīti, nevar būt drošs par to tīrību – jo vairāk tāpēc, ka tiem piemīt spēja uzsūkt toksīnus.
Latvijā atrodams divu veidu māls – sarkanais un zilais. Sarkanbrūno krāsu rada dzelzs oksīdi, bet zilo – organiskie savienojumi. Dziedniecībā parasti izmanto zilo mālu, jo tas ir spēcīgāks. To var nopirkt arī aptiekās un veikalu kosmētikas preču nodaļās.

Kā notiek mālu dziedniecība?

Sausu zilo mālu sajauc ar ūdeni tā, lai veidojas krēmveidīga putriņa, ko klāj uz visa ķermeņa vai tikai uz atsevišķām tā vietām, apmēram tik biezi kā sviestu uz maizes – lai āda nespīdētu cauri. Tad aptin ar celofāna plēvi un notur ne ilgāk par divām stundām.

Senos laikos, izmantojot šo ārstniecības metodi, mālam virsū klāja lina drānu. Ja tā rīkojas arī tagad, tad kompresi droši var atstāt pat pa nakti – māls sniegs tikai labumu. Šādas māla aplikācijas lieliski palīdz osteohondrozes gadījumā. Reizēm, ja pēc dienas darbiem ir nogurusi plecu un kakla zona, var sevi palutināt ar mālu šallīti: uz plēves uzklāj mālus un apliek ap pleciem. Visbiežāk šī procedūra palīdz, ja dienas beigās ir pilna, smaga galva. Ja no saspringuma atbrīvojas, tad visbiežāk arī ar galvu viss atkal kārtībā.

Mālu vanniņas ir noderīgas cilvēkiem, kam ir biezs pēdu ādas slānis. Pēdas vispirms izmērcē un norīvē, tad liek mālu vanniņā, bet pēc tam ieziež ar eļļu. Ja piekusušas kājas, tad kādu pusstundu tās patur istabas temperatūras mālūdenī, pēc tam iemasē ar eļļu.

Tāpat māla kompreses var likt, ja ir sastiepumi, savilkumi vai sasitumi. Pēc kompresēm ādu var ieziest ar ziedi “Evija”. Mālu aplikācijas mazina sāpes un pastiprina asins plūsmu kapilāros. Mālus var izmantot arī kā ķermeņa skrubi. Augumu apziež ar mālu, pārklāj ar celofānu, tad paguļ pusstundu un masējot drupina nost. Ar siltu eļļu ieeļļo, paguļ vēl 15 minūtes un mazgājas. Tiesa gan, mājas apstākļos to veikt ir krietni sarežģīti.

Ārīgi (un arī iekšķīgi) mālus var lietot arī gadījumos, ja pastiprināti izkrīt mati. Ja gatavo masku, tad olā iebirdina mālus un ar šo putriņu ieziež matu saknes un matus. Aptin plēvi un dvieli, apmēram 30–40 minūtes patur un izskalo. Uz sejas tīrīšanai domāto mālu masku notur 15–20 minūtes – tā labi der poru attīrīšanai. Pēc tam ar siltu ūdeni nomazgā un ieziež ar dabisku krēmu vai tīrām ēteriskajām eļļām. Parodontozes gadījumā māla putriņu smērē uz zobiem un tur, kamēr tā nosūkājas. Ja to norij, māli darbojas kā organisma tīrītājs. Arī vannā ejot, ūdenī ieteicams iebērt saujiņu mālu. Ūdeni kustinot, visam augumam iznāk viegls skrubītis.

Ir cilvēki, kas mālus lieto arī iekšķīgi. Piemēram, ja ir kuņģa vai zarnu problēmas vai kaut kas slikts ieēsts. Tādā gadījumā ņem vienu tējkaroti uz glāzi ūdens. Tomēr te nu gan ir jābūt uzmanīgam, lai māls būtu pavisam tīrs, nevis kā no zemes nācis.