Kas ir “dzīvības dzīvais pirmiemesls”?
Dzīvības spēks jeb prāna atšķirīgā daudzumā atrodama visos pārtikas veidos. Arī Pitagors pirms 2500 gadiem uzsvēris dzīvības spēka nozīmi, teikdams: “Tikai dzīva, svaiga barība dod cilvēkam spējas uztvert patiesību.” Krievu rakstnieks Ļevs Tolstojs sacīja: “Barojoties ar nogalinātu dzīvnieku līķiem, cilvēki no tiem saņem visu to sliktāko.”Mēs zinām, ka dzīvība eksistē, pateicoties Saules enerģijai, un šī enerģija uzkrājas zaļajos augos, riekstos, augļos, graudos un dārzeņos. Citiem vārdiem, mēs pārtiekam no “dzīvās pārtikas”, kurā dzīvības enerģija saglabājas neskarta.
Daudzi augi savu dzīvinošo enerģiju saglabā vēl ilgu laiku pēc to noplūkšanas vai novākšanas; sēklas savu dīgtspēju saglabā pat vairākus gadus. No otras puses, gaļa sāk sadalīties jau dažas stundas pēc dzīvnieka nāves.
Jau pirms gadu tūkstošiem jogas un gudrie mācījuši, ka gan ķermenis, gan prāts atrodas tiešā atkarībā no apēstās pārtikas.
“Mēs esam tie, ko mēs ēdam,” – teiktais attiecas gan uz ķermeni, gan prātu. Patiesībā vārds “veģetārietis” (vegetfrian – vegetable) radies nevis no vārda “dārzeņi”, bet gan no latīņu vārda vegetare, kas nozīmē “atdzīvināt”.
Kad romieši lietoja vārdu savienojumu homo vegetus, viņi ar to domāja spēcīgu, kustīgu un veselīgu personību. Bet šodien ar jēdzienu veģetārieši tiek domāti tikai augēdāji cilvēki.
Veģetārisma vēsture
Seni vēsturiski dokumenti liecina, ka veģetārā diēta bija mūsu senčiem dabiska. Senie grieķi, ēģiptieši un jūdi uzskatīja augļus par pamatbarību. Senās Ēģiptes priesteri nekad neēda gaļu.
Tādi senie grieķu filozofi kā Platons, Sokrāts un Pitagors aktīvi aizstāvēja veģetārismu. Dižākajās inku civilizācijās arī bija izplatīts veģetārisms. Buda Indijā saviem mācekļiem arī noteica neēst gaļu. Senās Ķīnas daosieši, pirmie kristieši un jūdi arī bija veģetārieši. Bībelē skaidri teikts: “Un teica Dievs: lūk, Es devu jums visādu zāli, kas sēj sēklu, kas ir visā zemē, un visādus kokus……….(esības grāmata 1:29). Apustulis Pāvils rakstīja Vēstulē romiešiem (14: 21-22): “Neposti Dieva darbus ēdiena dēļ. Viss gan ir šķīsts pats par sevi, bet cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinās, tas ir par ļaunu. Tāpēc ir labāk neēst gaļu un nedzert vīnu, nedz arī ko citu darīt, kas brāli apgrēcina.”
Gluži nesen vēsturnieki un arheologi atrada agrāk nezināmus Jaunās Derības tekstus, kuros doti Jēzus dzīves un mācības apraksti. “Un nogalēto zvēru gaļa cilvēka ķermenī taps par viņa paša kapu. Jo patiesību saku jums, ka tas, kurš nogalina sevi, un kas nav ēdis nogalinātu zvēru gaļu, tas ēd nāves miesu.” (Fragments no Miera evanģelija).
Senie indieši vienmēr aizliedza ēst gaļu; Korāns (musulmaņu svētā grāmata) aizliedza ēst “beigtus dzīvniekus, asinis un gaļu”. Viens no pirmajiem kalifiem pēc Muhameda, viņa radinieks, vairāk attīstītiem mācekļiem ieteica: “Nepadariet savus kuņģus par dzīvnieku kapenēm.” Šie piemēri norāda, ka vēstures gaitā daudzi gudri un saprātīgi cilvēki stingri pieturējušies pie veģetāras diētas un aicinājuši arī citus darīt to pašu.
“Tad teica Daniēls Amelzaram, kuru einuhu priekšnieks nolika pie Daniēla (un citiem): “Izdari ar saviem vergiem eksperimentu: desmit dienas lai dod mums ēst dārzeņus un ūdeni dzert. Un pēc tam tavā priekšā lai nostājas desmit pusaudži, kuri mielojas ar ķēniņu ēdienu.
Un pēc tam rīkojies ar saviem vergiem, kā redzi”. Viņš paklausīja un pārbaudīja viņus desmit dienas. Pēc desmit dienām viņu sejas izrādījās skaistākas un ķermeņos viņi bija tuklāki par visiem tiem pusaudžiem, kuri bija mielojušies ar ķēniņa ēdienu. … Un dāvāja Dievs četriem šiem pusaudžiem zināšanas un saprašanu dažādās grāmatās un gudrībās, bet Daniēlam vēl dāvāja saprast visādas vīzijas un sapņus.” (Pravieša Daniēla grāmata 1:11-17).