Mūsu pasaule, civilizācija viscaur balstās uz vārdiem. Ar vārdiem tiek būvētas sienas, noteiktas robežas, pieteikti kari, vārdus mēs dodam lietām, cilvēkiem, sajūtām. Cilvēki nevar domāt bez vārdiem. Vārdi ir lielākā pasaules vara ietekmīgu cilvēku rokās un, dažkārt, vienīgā vara bezspēcīgajiem.

Nav vārdu, kas spētu cilvēkam pieskarties fiziski un tādā veidā nodarīt sāpes, bet jebkuru fizisku sāpju cēlonis vienmēr būs pateikti vārdi. Skaļi vai domās, bet plāni vai pavēles nodarīt pāri vienmēr būs izskanējuši. Tā visi konflikti sākas, noris, turpinās ar vārdiem, kurus cilvēki vērš viens pret otru, kā draudot pavērsuši pistoles stobru, gatavi veikt izšķirošo šāvienu.

Šis šāviens tad arī būs lodes cienīgs vārds. Vai teikums. Tādi vārdi, kas pasaka, ka tevis mīlēts cilvēks tevi nemīl vai ienīst, tādi vārdi, kas pasaka, ka tavai dzīvei zudusi jēga, kas sagrauj tavus sapņus, vai tie vārdi, kas liek zaudēt ticību un cerību, trāpa tieši mērķī un tur, kur neviena lode nekad nespētu trāpīt. Tādas lodes var sāpēt daudz vairāk, mocīt daudz spēcīgāk, un, gluži kā ar īstām lodēm, brūces var nekad nesadzīt.

Visu savu dzīvi mēs aizvadām kā uz pulvermucas. Pret tevi vērsti vārdi rēgojas no izkārtnēm, avīzēm, grāmatām, apkārtējiem cilvēkiem. Visur tev seko pret tevi pavērsti ieroči. Dažkārt šī pulvermuca sprāgs, sākas apšaude. Tādos gadījumos cilvēki paceļ balsis, sāk kliegt vai, ja uzbrucējs ir bijis kaut kur uzrakstīts un izlasīts, sākas niknas pārdomas un monologs.

Un tad pienāk brīdis, kad šī uguņošana apsīkst vārdu trūkuma dēļ vai arī citu vārdu dēļ. Jo ir arī mierinošie vārdi, tādi, kas kā balts palags pārklājas visam pāri, tādi, kas liek sajust dzīvību un visam uzziedēt. Tie ir vārdi, kas liek cilvēkam pasmaidīt un sajust siltumu nākam no iekšpuses, ne vairs kaut kur ārā. Tas liek sajust cerību.

Vārdiem ir neiedomājama, prātam grūti aptverama vara, kas nākusi jau no valodas rašanās brīža. Un tā kā tie, nenoliedzami, var būt pielādētas pistoles cilvēku rokās, tie var būt arī vairogi un glābēji. Vārdi dod mums varu un liek justies atbildīgiem par to, dodot ilūziju, ka cilvēks valda pār pasauli. Tas viss tikai tāpēc, ka mēs mākam runāt.

Žans Pols Sartrs

 http://tikainesakinevienam.lv/