Pirms nedaudzām dienām dienas gaismu ieraudzījusi Valda Celma grāmata “Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika”. Grāmatā sistemātiski apkopotas vairāk kā 30 gadu laikā uzkrātās zināšanas un pētījumu rezultāti. Turpinājumā piedāvājam šī darba ievadrakstu.
Pasaule ir tik plaša, cik plašs ir tās vērotāja cilvēka apziņas horizonts. Zaļojošā mežā var saskatīt gan tā estētisko skaistumu un ekoloģisko nozīmību, gan priecāties par bioloģisko sugu daudzveidību, gan arī aprēķināt, cik naudas var saņemt, nododot to papīrmalkā. Kas tad ir patiesā vērtība? Katrs skatījums kā svarīgāko izceļ vienu vai nedaudzas īpašības, bet tās neizsmeļ visu lietas būtību.
Ar latviešu rakstu zīmēm situācija ir līdzīga. Ir vismaz trīs dažādi skatījumi. Pirmā piekritēji uzskata latvju rakstu zīmes par muzejisku un etnogrāfisku reliktu. Otrajiem zīmes ir jauks apģērba un sadzīves priekšmetu rotājums vai oriģināls dizains. Un tad vēl trešais skatījums. Zīmes kā simboli, kas dod zināšanas par pamatprincipiem, uz kuriem balstīta šī pasaule.Šīs grāmatas autors pieder pie trešajiem, kaut nenoliedz pārējos skatījumus zīme ir skatāma kopsakarā ar tās lietojumu sadzīvē, ar tās vēsturisko funkcionēšanu. Arī šiem aspektiem ir būtiska nozīme dziļākas izpratnes veidošanā. Tie ir pakāpieni, lai atklātu zīmju dziļāko jēgu, patieso vērtību.
Šīs grāmatas vērtīgākais devums, šķiet, ir sistēmiskā pieeja. Zīme jeb raksts spēj sniegt tik plašu informācijas apjomu, kādu būtu gandrīz neiespējami izteikt vārdos. Autors zīmju tvērumā par centrālo pazīmi izvēlējies to ģeometrisko struktūru, kura kontekstā ar krāsu un izvietojumu starp citām zīmēm sniedz mums atbildi uz jautājumu, kāds viss ir. Zīmju interpretācijā izmantotas arī tautasdziesmas, kuru bieži vien grūti atšifrējamais saturs līdzās grafiskajam domas simbolam zīmei pēkšņi kļūst saprotams un uztverams. Tautasdziesma un zīme papildina viena otru, norādot uz to pašu realitātes aspektu katra savā veidā.
Valdim Celmam ir izdevies uz pasaules likumsakarībām, ko ietver un atspoguļo zīmes, paraudzīties no mūsdienu zinātnes jaunāko un būtiskāko atziņu viedokļa. Divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados viens no dižākajiem prātiem fiziķis Nilss Bors ieviesa fizikas filozofijā jēdzienu komplementaritātes princips. Latviski to varētu tulkot kā papildināmības principu. Pretstati papildina viens otru. Šis princips kļuva par visu mūsdienu zinātņu filozofisko pamatpostulātu. Tā būtība ir atziņā, ka šķietami nesavienojamais un pretējais parasti veido viena veseluma divas saistītas puses. Šādi šķietami nesavienojami pretstati ir uzskati par Zemi kā Visuma centru, ap kuru griežas Saule, un zinātnes atziņa par Zemes rotāciju ap Sauli. Šādi pretstati ir racionālā zinātne un iracionālā reliģija, tādi ir loģiskā, racionālā spriestspēja un intuīcija. Un, tieši apvienojot racionālo, bezkaislīgi zinātnisko informāciju ar intuīciju, simbolisko domāšanu un iztēli, autors ir spējis pavērt jaunu ceļu mūsu nemateriālās kultūras mantojuma izpētē un izmantojumā. Mūsu priekšā nostājas pamatīga sistēma. Pasaules Audums. Tā ir pati pasaule, tās nemainīgā būtība un mūžam mainīgās formas. Tā ir simbolos izteiktā cēlonība un mijiedarbība.
Šī grāmata tiecas ierādīt goda vietu vienam no mūsu garīgās kultūras spēcīgākajiem simboliem Pērkonam. Viss sākas no centra. To saka mūsu rakstu zīmes. To saka arī modernā fizika un astronomija. Zinātnieki aizstāv kosmiskā sprādziena teoriju. Mūsu zīmes to sauc par Pērkonu. Iespējams, šī grāmata kļūs par atgriešanos mājās ne vienam vien mūsu senās reliģijas un filozofijas kopējam.
Ilgstoši kopdams rakstu zīmju lauku, Valdis Celms ir uzaris arhetipiskus apziņas slāņus, kuru nozīme ir ne vien latviski nacionāla, bet arī vispārcilvēciska. Ir pārsteidzoši starp latviešu rakstu zīmēm atrast, piemēram, spārnoto ugunsčūsku, zīmi, kuras modifikācija ierosināja pazīstamo šveiciešu psihologu Karlu Gustavu Jungu pievērsties kolektīvās bezapziņas pētījumiem. Šo zīmi viņš pirmoreiz ieraudzīja kāda drauga vēstulē, kurš lūdza izskaidrot, kādēļ viņa mazā meitiņa sapņos redz un uz sienām zīmē spārnotu čūsku. Otro reizi šo zīmi Jungs redzēja Dienvidamerikas konkistadoru karagājienu piezīmēs, kur šī zīme bija minēta kā centrālais pielūgsmes tēls vietējo indiāņu templī. Notikumus šķīra gan gadu simti, gan kilometru tūkstoši. Mūsdienu Latvijā šim stāstam varam pievienot vēl vienu turpinājumu.
Mūsu zīme, kas tiek dēvēta par zalkti, trijstūri ar pretēji vērstām smailēm, aplis, ko vidū pārdala S burts, visas simbolizē to pašu mūžīgo pretstatu vienību, kuru mūsdienu pasaule plašāk pazīst caur daoisma iņ un jan simbolu. Zināšanas, izrādās, visu laiku ir bijušas un ir tepat blakus, kamēr daudzi jo daudzi ir tiekušies tās meklēt svešās mācībās. Grāmata mūs aicina atpakaļ pie saknēm un saviem spēka avotiem.
Grāmatas ceļš pie lasītāja nav bijis viegls. Tikai pateicoties paša autora un daudzu citu cilvēku neatlaidībai un labvēlībai, tā ierauga dienas gaismu. Daudz kas šai darbā varbūt ir palicis nepateikts, bet tas, kas ir pateikts, ir pietiekami pārliecinošs un pamatīgs, lai katrs pats uz šiem pamatiem celtu savas izpratnes ēku.
Galu galā zīmes, tāpat kā pasaule, katram pašam jāatklāj no jauna.
Ievadraksta autors ir šīs grāmatas izdevējdarba organizators Jānis Sils.
Grāmatu jau var iegādāties grāmatnīcās (ap Ls 14) vai pasūtīt pa pastu (Ls 11,50).