17. janvārī plkst. 15.00 Zinību biedrībā Gaismas dārzs Lielvārdes Kultūras namāviesossies filoloģijas zinātņu doktors, tulkotājs, poliglots, dzejnieks un leģendāra personība Valdis Bisenieks ar lekciju Par kādu salīdzinošās valodniecības aspektu. Stāstījums skars latviešu valodas īpatnības un saiknes, kas atklājas vienīgi uzlūkojot to citu valodu kopā. Meistars tulko no sanskrita, vācu, franču, itāļu un aramiešu valodām. Viņa izcilākie atdzejojumi ir Dantes Aligjēri Dievišķā komēdija, J.V. Gētes Fausts, senindiešu Svētā dziesma Bhavadagīta. Pašreiz norit darbs pie Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna Mērnieku laiki tulkojuma vācu valodā.
Valdis Bisenieks….. Mūslaiku Rainis, Dante, Gēte…
No nra.lv 9.oktobris 06:06, 2008|Antra Gabre
Dzejnieks, atdzejotājs, poliglots, pētnieks, domātājs, filoloģijas zinātņu doktors, atraktīvs cilvēks, savdabis, cilvēks, kurš sajūt valodas un prot spēlēties ar tām.
Viņu var satikt skrienam pa Rīgas parkiem vienās peldbiksītēs. Tā, kā viņš runā savu dzeju, to nespēj izdarīt neviens viena aktiera izcils teātris! Viņš ir rīdzinieks Valdis Bisenieks. Kā pats raksta, Biseniex. Nupat Rīgas Rotari klubā nosvinējis 80. dzimšanas dienu, draugiem, tuviniekiem, līdzgaitniekiem un sev būtiskiem cilvēkiem dāvājis veltījumu grāmatu ar zīmīgu nosaukumu Dāvinājumi.
Kolēģis Arnis Šablovskis Valdi Bisenieku raksturojis izcili trāpīgi: Pasaulei ir vajadzīgi pozitīvi lādēti ģēniji. Lai noturētos dzīvības ceļa rāmjos. (..) Runa ir par Valdi Bisenieku. Absolūti neordināru personību, kura devums pēdējo gadu publicēto tekstu ziņā šķiet absolūti netverams. Dantes Aligjēri «Dievišķā komēdija», J. V. Gētes «Fausts», senindiešu svētā dziesma «Bhagavadgīta» – tas ir tikai mazs, mazs uzskaitījums no padarītā, bet jau ar to pietiktu, lai Valdim būtu paliekoša vieta Latvijas kultūrvēsturē. Savukārt Juris Visockis, izdevniecības Jumava vadītājs, par izcilo rīdzinieku saka: Mēs pat nesaprotam, cik Valdis ir unikāls. Kad uz klubu atbrauc vācu rotarieši un uzzina, ka viņš tulkojis Gētes Faustu, viņi ceļas kājās un iet prasīt autogrāfu, jo laikam Faustu citur neviens netulko, neviens, kurš to spēj, nav dzīvs. Kad viņš itāliski skaita Dantes dzeju, itāļi jautā – vai tad tas ir jūsu Dante?! Bet Dante taču mira 1321. gadā! Viņš bija apbūris visu Sardīnijas salu, skandējot no galvas Dantes dziedājumus. Atmiņa viņam ir fenomenāla! Izcils cilvēks, izcils rīdzinieks. Tāpēc tad, kad vienam izcilam latvietim ir apaļa jubileja, nolēmām neskaitīt un nekalkulēt, bet izdot grāmatu neparastā žanrā. Arī tās formāts ir neparasts – brīžam Valdis raksta ar roku, brīžam ar datoru. Un visi zinām, ka nekāds datora draugs viņš nav. Gribējās īstenot kaut ko skaistu un jauku.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs saka viņš ir tagadnes Latvijas Rainis. Jo viņš vienīgais var paveikt to, kas līdzinās Raiņa veikumam.
Savu dzīves gājumu vislabāk uzrakstītu Valdis Bisenieks pats. Droši vien. Jo viņš ir tik savdaba personība, kādu Latvijā ir dažas vien. Viņš pats tad arī ir stāstījis, ka 11 gadu vecumā sācis savu apzināto gara ceļu. Līdz tam lasījis daudz un visu, tomēr pagrieziena punkts bija Gija de Mopasāna romāns Dzīve. To izlasot, viņš apjautis, kas ir mākslas darbs un kas – lubu literatūra. Dantes «Dievišķo komēdiju» Valdis Bisenieks pirmoreiz izlasīja septiņu gadu vecumā… Un viņu ļoti fascinēja elles apraksts. Paradīzes aprakstu tolaik viņš vēl nesapratis. Un Tomasa Manna daļēji autobiogrāfisko noveli «Tonio Kr�» pilnīgi visu zinājis no galvas vācu valodā. Vispirms radās ierosme, tad pēc daudziem gadiem izvēlējos to arī tulkošanā. Pirmais bija Arnolds Cveigs. Viņš bija ļoti interesants autors, ārkārtīgi tēlains un, kas man ļoti patīk, tādā melodiskumā un spēlēs. Bet viņš bija arī ļoti sarežģīts. Visi tulkotāji atteicās, bet es to uzņēmos. Bet šo darbu darīju tikai ar sapni reiz tulkot mīļoto Tomasu Mannu. Tur, «Tonio Krēgerā», es redzēju savu dubultnieku jaunības dienās, tieši 16 gadu vecumā, intervijā Arnim Šablovskim stāstījis Valdis Bisenieks. Viņš tulkojis ne tikai no (un uz) vācu, bet arī franču, sanskrita, aramiešu valodas… Tagad meistars ķēries klāt Mērnieku laikiem. Latviešu vēsture un literatūra ir pelnījusi, lai to var izlasīt arī Eiropas Savienībā visizplatītākajā vācu valodā. Šoruden Meistars saņēma arī Ventspils domes iedibināto izcilības prēmiju.
Redz, Valdis Bisenieks nebeidz pārsteigt! Arī krājums Dāvinājumi ir Valda Bisenieka velte citiem viņa paša dzimšanas dienā autora paša sakārtojumā. Dzejnieka dāvinājumi ir tikpat neordināri, cik pati autora personība, kuras devums pēdējo gadu publicēto darbu ziņā šķiet apbrīnojams.
Un vēl vien komentārs no komentāriem zem raksta:
kāds Valža dāvinājums, nu dodu tālāk:
sit mani, Dievs, par manu muļķību!
kā varēju es aizmirst par to lapsu,
kas gaidīt gaida, lai to pieradina!