Vai mūsu domas pieder mums? Vai tās neatnāk no bezgalīgās Kosmiskās Apziņas, kurā mēs dzīvojam, kustamies un pavadām visu dzīvi? Varbūt visas mentālās koncepcijas jau atrodas šajā milzīgajā Kosmiskās Apziņas noliktavā, gaidot, kad mēs kādā īpašā brīdī tās pieprasīsim? Un vai jebkuru domu kāds pirms mums jau nepārdomāja? Vai mums var ienākt prātā kāda oriģināla doma? Psiholoģiski mums nav iespējamas domas, kuras nebūtu viena ar otru saistītas. Džons Loks, angļu filozofs, apgalvoja, ka visas mūsu idejas pamatojas uz pieredzi. Katra pieredze rada sajūtas. Vairums šo sajūtu izveido mentālus tēlus, tas ir idejas. Patiesi, mēs varam savas idejas izteikt īpašību terminos, kuras pazīstamas mūsu sajūtām.
Viss, ko mēs uzskatām par koncepciju, saistīts ar uztveri. Un tajā eksistē, piemēram, krāsa un lielums, garša un skaņa. Ja mūsu idejām nebūtu šādas piesaistes, mēs tās nevarētu darīt saprotamas citiem. Vēl vairāk, mēs paši nevarētu saprast kādu ideju, ja tā nesaistās ar mūsu pieredzi un mūsu uztveres spējām.
Tas nenozīmē, ka katra mūsu doma iepriekš jau ir pārdomāta pirms mums. Piemēram, kāda inženiera-elektriķa projekts satur visus viņa zināšanu simbolus. Tie ir tie paši simboli, kurus izmanto tūkstošiem viņa kolēģu. Taču projekts var būt unikāls un no citiem atšķirties. Tāpat mums var piederēt jaunas domas, bet tās būs veidotas no visas cilvēces pieredzei kopīgiem elementiem.
Daudzi mūsdienu lieli izgudrojumi kā idejas ir salikti. Lai atklātu to jaunu, praktisku pielietošanu, tajos izmantoti dažādu zinātņu pamatprincipi. Piemēram, neviens no sākuma līdz galam neizgudroja telefonu, radio vai iekšdedzes dzinēju, nav viena vienīgā atklājēja visiem likumiem, kuri izmantoti šajās aparatūrās,.
Vai idejas vienkāršas vai saliktas var mums ienākt prātā vienlaicīgi ar citiem cilvēkiem? Vienlaicīgas idejas savā starpā nepazīstamiem cilvēkiem rodas samērā bieži. Atcerēsimies telefonu, kura oficiālais izgudrotājs skaitās G.Bells, kurš paspēja ātrāk par citiem izņemt patentu. To pašu var teikt arī par Edisona kvēlspuldzi vai Markoni radio. Kā tas notiek? Par to var tikai minēt. Pirmkārt, zinātnieki ieguva līdzīgu izglītību. Kopīgas zināšanas viņus virzīja pa paralēlu eksperimentu ceļu, kas savukārt palielināja rezultātu identiskuma iespējas.
Tomēr pastāv arī mistiskais vai metafiziskais šīs tēmas aspekts. Visiem pētniekiem, vienalga, vai tie būtu empīriķi vai materiālisti, jāpievēršas abstrakcijai, apcerei un meditācijai. Zinātniskas problēmas risināšanai pastāv divas pieejas: deduktīvā un induktīvā. Sākumā kā mērķis rodas globāla ideja vispārējā abstraktā formā. Tā ir deduktīvā fāze. Tad pienāk kārta induktīvai metodei un novērošanas, eksperimenta fāzei, meklējumiem no viena fragmenta uz citu, lai pēc tam varbūt materializētu sākumā radušos ideju.
Protams, bieži gadās, ka empīriskā mēģinājumu un kļūdu metode, objektīvs vai induktīvs process noved pie dziļām sākotnējās idejas vai hipotēzes izmaiņām. Tomēr līdz tam cilvēkam jāsapņo, ja vien te drīkst izmantot šo romantisko terminu. Viņš iedziļinās savas apziņas dzīlēs, lai aizsniegtu to, kas mistiskā izpratnē nozīmē kosmisko apziņu cilvēkā. Kosmiskā apziņa tas ir visdziļākās mūsu apziņas daļas analītiskais process un augstākā izpratne. No turienes apziņai pienāk intuīcijas uzplaiksnījumi – kā iedvesma, konstruktīvas un stimulējošas domas.
Ideju galīgā forma nepienāk tieši no kosmiskās apziņas. Visticamāk, kosmiskā apziņa ņem mūsu domas meditāciju laikā un kombinē tās jaunā kārtībā, tādā harmonijā, lai nonākušas mūsu objektīvajā apziņā, tās mums liktos neparasti skaidras. Neviens liels rezultāts nav radies bez dedukcijas procesa sākumā, tas ir bez apceres un meditācijas.
Reizēm mēs uzzinām, ka kaut kādā jomā nejauši izdarīts negaidīts un sevišķi negatavots atklājums. Vai tādus faktus var izskaidrot ar Visuma Apziņas ietekmi? Relatīvi – jā. Sākotnējos meklējumus izraisīja kaut kāda koncepcija, motivācija vai mērķis, kuru savukārt iedvesmoja abstrahēšanās un meditācija. Ja nebūtu šīs sākuma iedvesmas, kam seko eksperimenti, negaidītais rezultāts nekad neieraudzītu gaismu.
Tātad, jāatzīst, ka mūsu domas nav tikai mūsu, kopumā tās nav oriģinālas, vienalga, vai mēs uz to skatāmies no psiholoģijas vai mistikas viedokļa.