Sešdesmito gadu vidū psihologs Konstantīns Raudive pabeidza zviedru mākslinieka F. Jurgensona 1959. gadā nejauši atklāto metodiku. Tā tika izgudrots oriģināls sazināšanās veids ar neredzamās pasaules iemītniekiem.Radās magnetofona papildierīces, lai kontaktētos ar gariem. Sakarā ar interneta attīstību kā sēnes pēc lietus vairojās EBF (elektronisko balsu fenomenu) saiti. Protams, mēs nevarējām paiet garām satriecošam citas pasaules realitātes pierādījumam. Mēs sagatavojāmies un veicām izmēģinājumu sēriju. Uzdevām jautājumus citpasaules iemītniekiem bet atbildēja kāds cits
Un tā, kā parasti, viss sākās ar vienkāršu interesi. Neizpratni radīja tas, ka, ja fenomens patiešām eksistē, tad kādu iemeslu dēļ akadēmiskā zinātne ignorē tādus nopietnus pierādījumus. Gribējās sākt veco dziesmu par Anomālistikas kā zinātnes tiesībām uz eksistenci, par akadēmiķu biezādainību, par viņu beziemesla uzbrukumiem tam, ko viņi nespēj saprast. Par viņu skeptisko prātu nevēlēšanos izmantot visu komplektu cilvēces alternatīvo reliģiski-mistisko zināšanu utt.
Taču mums pašiem elektronisko balsu eksistenci vēl bija jāpārbauda. Un tā, Konstantīna Raudives izgudrotā TEHNOLOĢIJA ir principiāli vienkārša. Sarunai ar neredzamo pasauli jums būs nepieciešams vienīgi UIV radiouztvērējs un magnetofons.
Mazliet atkāpšos un paskaidrošu, ka fenomena pirmais atklājējs Fridrihs Jurgensons 1959. gadā pamanījās savu pirmo neredzamās pasaules balss audioierakstu iegūt mežā, ierakstot putnu balsis netālu no savas dzimtās pilsētas Melnadāles Zviedrijā, kur viņš tajā laikā dzīvoja.
Tumšā istabā uzdedziet sveces, radiet saskarsmei ar neredzamās pasaules spēkiem labvēlīgu atmosfēru. Tad ieslēdziet radiouztvērēju un noregulējiet uz frekvenci, kur nestrādā raidstacijas. Jums jādzird troksnis. Pārliecinieties, ka neviena raidstacija netraucē ēteru. Koncentrējieties, uzdodiet jautājumu un nospiediet magnetafona pauzi. Ieraksts kasetē bezkaislīgi fiksēs atbildes no citas dimensijas.
Vismaz tā vajadzētu būt Otrā F. Jurgensona grāmata iznāca 1967. gadā, tās nosaukums Radiokontakts ar mirušajiem- un to izlasīja Rīgas psihologs K. Raudive. Raudivei tas ļoti ieinteresēja un viņš devās pie Jurgensona, iepazinās ar viņa ierakstīšanas metodiku un veica 27 ooo balsu ierakstus Atbilstoši, protams, izstrādāja savu metodiku, kura iemūžināja gan viņu, gan viņa balsis.
Šis unikālās metodikas autors nekādi nespēja saprast, kādā veidā citā pasaulē aizgājušo dvēseles ētera šņākoņu spēj pārvērst par balsi. Beidzot visi piekrita dvēseles saprātīgās substances ētera trokšņu enerģijas monopolārai pārveidošanas teorijai.
Manu personisko interesi par šīs tēmas izpēti uzkurināja vienkārši sensacionāla informācija, ko atklāju elektronisko balsu fenomena pētniecības asociācijas saitā. Kaut kādā neizprotamā veidā viņiem izdevies no trokšņiem izfiltrēt skaidru balsi. Ielādēšanas no interneta sadaļā es atradu no trokšņa attīrītās balsis. Piemēram, stipri deformēta, tomēr skaidri saprotama vīrieša balss ar izteiktu slāvu akcentu vācu valodā stāstīja par saviem viņpasaules piedzīvojumiem. Un sniedza absolūti precīzus norādījumus par fenomena izpētes nepieciešamību. Atbilstoši paskaidrojumiem un sarunas atšifrējumam, balss piederēja pašam fenomena pētniekam Konstantīnam Raudivem.
Interesanti .Kāpēc tas, kas ļauts Jupiteram, aizliegts vērsim Par atradumu nekavējoties paziņoju kolēģiem un mēs nolēmām, ka, sakarā ar to, ka mums pieejamas daudz plašākas audioieraksta un analīzes tehniskās iespējas, mēs viegli varēsim pētīt elektronisko balsu fenomenu. Tehnoloģijas un iespējas ievērojami attīstījušas salīdzinājumā ar piecdesmitajiem gadiem.
Taču šaubas iezagās jau ar pirmajiem soļiem. Izpētot failu ar it kā Raudivem piederošo balsi, mēs nonācām pie secinājuma, ka tā visticamāk ir slikta falsifikācija, kas izveidota ar trijiem paņēmieniem. Pirmais tā ir parastas balss izkropļošana ar programmas Cool edit pro 2 standarta filtra Fuzzy palīdzību, kuru, starp citu, tiešai ierakstīšanai datorā piedāvā paši saita veidotāji, paldies viņiem, ka pateica priekšā, kur meklēt. Otrais paņēmiens atkārtota audioinformācijas deformācija ar izmainītu modulāciju uzlikšanu uz materiāla. Programma piedāvā bagātīgu šādu līdzekļu komplektu. Šarlatānu uz zemes netrūkst mēs nolēmām, un nolēmām veikt visu pakāpeniski, ievērojot visus saskarsmes ar neredzamo pasauli tehnoloģiskās nianses.
Salikām UĪV uztvērēju, ar mikseri precizējām kanālus. Vienu ierakstījām magnetofona lentā kā parasti, otru pēc mūsu veiksmīgo draugu rekomendācijas, tieši datorā, ar viskvalitatīvākajiem ienākošā audiosignāla sempilācijas? parametriem.
Trīs cilvēki 30 minūtes ierakstīja troksni. Stereo režīmā troksni ierakstīja labajā celiņā, operatora uzdotos jautājumus kreisajā. Ierakstīto signālu nekavējoties pastiprinājām, tiklīdz kļuva skaidrs, ka atšķiramu balsu tur nav. Rezultāts nulle Trīs studu rūpīga klausīšanās izprovocēja milzīgu nogurumu un galvassāpes. Mēs ļoti centāmies. Taču neredzamās dimensijas iemītnieki ar mums nez kāpēc nenodibināja sakarus. Mēs atkal un atkal no jauna ieklausījāmies ierakstītajā ēterā, cenzdamies saklausīt kaut vāju līdzību cilvēka balsij, kādu frāzi, bet viss bija velti
Atgādināšu, ka pēc eksistējošās fabulas, 1971. gadā inženieru grupa (mums neizdevās noskaidrot kur un kad) studijā bija veikusi elektronisko balsu ierakstu pārbaudi. Ieraksta garums bija 18 minūtes un noklausoties izdevās saklausīt vairāk kā simts balsis. Daļa no tām bija skaidri saklausāma un pastiprināšana nebija nepieciešama.
Toties uz jautājumiem, kurus mēs uzdevām ētera smalkajā troksnī, par klusējošiem neredzamās pasaules iemītniekiem mums pastāstīja psiholoģijas kundze.
Atbildes no tās puses
Atcerieties ziemassvētku vakara zīlēšanu. Tumšā istabā, sveču gaismā, klusumā mūsu vecmāmiņas lūkojās spoguļos, cerot ieraudzīt izredzēto, kuru aicināja parādīties. Spriežot pēc nostāstiem, reizēm tas notika. Ja neparādījās zīlniecei pazīstams cilvēks, tad parādījās izplūdis neskaidrs tēls. Uzdrīkstos jums teikt, ka mēs vienbalsīgi secinājām, ka Raudives balsis un pats elektronisko balsu fenomens ir tāda paša rakstura. Ceru, ka mūsu paveiktais darbs jūs par to pārliecinās.
Tuvāk pie lietas
Kā jūs atceraties, vadoties pēc fenomena pārbaudes metodoloģiskām prasībām, mēs nevarējām nodrošināt pilnīgu eksperimenta tīrību. Tāpēc mums nācās mainīt eksperimenta noteikumus un izmantot Audioplacebo kā mēs to nosaucām.
Kā audioplacebo mēs izmantojām no ģeneratora ierakstīto sīko troksni, kuru pēc tam vēlreiz filtrējām un miksējām ar otru signālu, lai maksimāli atbrīvotos no jebkuras nejaušas skaņu informācijas, ja tāda tur vispār eksistēja.
Visus dalībniekus sadalījām divās grupās, pa 5 cilvēki katrā. Pirmajā grupā ietilpa cilvēki, kuri nekad nav dzirdējuši par elektronisko balsu fenomenu. Otrajā grupā ietilpa cilvēki, kurus mēs speciāli uzkurinājām, stāstījām par iespēju kontaktēties ar mirušiem tuviniekiem. Iepriekš lūdzam dalībniekus aizpildīt anketas, kurās starp dažādiem jautājumiem viens aicināja nosaukt pirmos prātā ienākušos desmit mirušus cilvēkus.
Tie varēja būt gan draugi, gan radi, gan vienkārši pazīstami cilvēki vai slavenības. Cik sen miruši tam nebija nozīmes. Pirmās pārbaudes jēga provokācija ar apzinātu materiāla samainīšanu. Otrās grupas dalībnieki atbilstošos apstākļos koncentrējās, uzdeva jautājumus un patstāvīgi ierakstīja ētera troksni. Pēc tam mēs nemanot nomainījām materiālu, noklausīšanai pasniedzām audioplacebo. Rezultāti nelika sevi gaidīt. Trīs no pieciem otrās grupas dalībniekiem apgalvo, ka audioplacebo signālā skaidri dzird savu mirušo radinieku balsis. Turklāt šie radinieki ieņem pirmās vietas anketas reitingā starp desmit prātā ienākušiem aizgājējiem viņsaulē. Vidējais noklausīšanās intervāls pirms dzirdes halucinācijas provokācijai 5 līdz 18 minūtes.
Pirmā kontrolgrupa arī noklausījās to pašu audiomateriālu 20 minūšu garumā bez jebkādiem paskaidrojumiem un kaut kādiem speciāliem noteikumiem. Nulles rezultāts. Ja vien neņem vērā, ka emocionālais sasprindzinājums dalībniekus stipri nogurdināja. Pēc tam mēs dalībniekiem paziņojām, ka viņiem šai troksnī jāsaklausa diktora balsi, kuru mēs it kā speciāli pievienojam signālam. Viens no pieciem pēc 7 minūšu klausīšanās bija absolūti pārliecināts, ka mēs piejaucām vienas raidstacijas signālu, tas ir, viņam likās, ka kādu mirkli viņš dzird viena no populāriem radio dīdžejiem balsi.
Dīdžejs, starp citu, uz eksperimenta dienu dzīvs un arī tagad vesels.
Tā kā viens no otrās grupas dalībniekiem izrādījās absolūti nespējīgs uztvert pārbaudāmo parādību un visā pirmā perioda laikā nedzirdēja signālā neko balsij līdzīgu, mēs viņu no dalībnieku skaita (pēc viņa lūguma) izslēdzām. Otrajā grupā palika četri cilvēki un tas ļāva mums šo grupu sadalīt uz pusēm.
Nākošajam eksperimentam vajadzēja apstiprināt mūsu aizdomas par parādības psiholoģisko raksturu. Viss notika ļoti vienkārši. Pirmo otrās grupas pāri (katru atsevišķi bez iespējas savstarpēji kontaktēties) lūdzām sadzirdēt atbildi uz mūsu uzdoto jautājumu viņu klātbūtnē. Otro pāri mēs piemānījām, uzdevām jautājumu bez viņu klātbūtnes un viņi nezināja, ko mēs jautājām. Uzdevumu apgrūtināja jautājuma būtības nezināšana un psihoprovokācijas laiks tūlīt pieauga no 20 minūtēm līdz 25. Iespējams, mēs tādā veidā izslēdzām iegūstamās atbildes saņemšanas zemapziņas mehānismu un apziņai bija nepieciešams ilgāks laiks psihoprovokācijai uz spontānu tēlu un dalībnieka apzinātu piedāvājumu pamata. Mēs uzdevām vienu un to pašu jautājumu nosauciet sevi, bet dalībnieki nezināja, ko mēs jautājām. Atgādināšu, ka šoreiz mēs nelietojām audioplacebo un devām noklausīties tieši to, ko no ētera ierakstījām pēc visiem Raudives tehnoloģijas noteikumiem.
Neviens no četriem dalībniekiem skaidri neatbildēja. Atbildes bija prognostiskas, aicināja apmeklēt kapsētu, stāstīja par viņpasaules uzbūvi. Absolūti precīzi visas saņemtās atbildes saistījās ar dalībnieku individuālo pasaules izpratni. Mainījām eksperimentu ļaujot informācijai par jautājumu noplūst, bet patiesībā uzdevām to pašu jautājumu nosauciet sevi. Pirmais pāris atbildēja kur jūs noslēpāt laboratorijas žurnālu?. Viņi domāja, ka mēs uzdevām tieši šo jautājumu. Tā kā telpā, kur notika eksperiments, bija tikai viens slēgts skapis, bet plaukti ar iekārtām bija vaļēji, visi dalībnieki norādīja uz skapi. Patiesībā žurnāls bija pielīmēta zem krēsla sēdekļa, visi bija pārliecināti, ka saņem dabiski pareizi atbildi no aizgājējiem un skaidri dzirdēja atbildi. Ierakstītā ētera materiāla analīze neuzrādīja nekādus citus trokšņus.
Otrais noteikumu pāris uzskatīja, ka jautājums bija nosauciet sevi Bet patiesībā mēs ierakstījām jautājumu par laboratorijas žurnāla atrašanās vietu, kurš atradās turpat kur iepriekšējā gadījumā. Nosauca mirušos, un atkal tie bija pirmie pēc reitinga starp desmit prātā ienākušajiem, aizpildot anketu. Par žurnālu neviens no viņiem, dabiski, neko nepieminēja.
Varēja izdomāt vēl daudz dažādu pārbaudījumu, mēs, protams, nekavēsimies pie tā un, kad atkal izdosies savākt desmit jaunus dalībniekus, mēs šo eksperimentu noteikti turpināsim. Taču domāju, ka nu jau var izdarīt prognostiskus secinājumus.
Mums ierakstītajā materiālā neizdevās konstatēt nekādas blakus trokšņu pazīmes. Eksperimentu veikšanas laikā izanalizēts vairāk kā 8 stundas audioierakstu materiālu. Mēs no tā varējām secināt, ka šajā smalkajā ētera troksnī nav runājošas dzīvības. Mēs sliecamies domāt, ka Raudives balsu efektam piemīt psiholoģisks raksturs un tām piemīt tāds raksturs kā halucinācijām. Mēs skaidri redzējām, provokācijas laika atkarību no dalībnieka psiholoģiskā un emocionālā stāvokļa. Atbildes komplicētība, nozīme un dziļums atkarīgs no dalībnieka pasaules izpratnes un intelekta.
Iepriekš aizpildītās anketas un eksperimentu rādītāju sakarības analīze radīja hipotēzi, kuru vēl jāpierāda. Tās būtība ir sekojoša. Cilvēks, uzdodot jautājumu, ar to domāja skaidras, iespējams, neapzinātas prognozes indivīdam, kuram it kā uzdod jautājumu (tas redzams no anketas sakritībām), gan neapzinātu iespējamo atbilžu kļūdīšanos. Apziņa no visiem iespējamiem atbilžu variantiem acīmredzot izvēlas tikai tās, ko prāts vēlas dzirdēt. Visas dalībnieku dzirdētās balsis ir viņu subjektīvās mirušās it kā runājošās personības uztveres rezultāts. Vienā no papildeksperimentiem mēs lūdzām saņemt atbildes no mūsu un dalībnieku kopējā paziņas, kurš pirms dažiem gadiem bija gājis bojā. Dalībnieki viņu pazina ļoti maz, – rezultātā mēs saņēmām un bez grūtībām sapratām katra dalībnieka subjektīvo šī cilvēka izpratni. Tas bija jūtams gan atbildes stilistikā, gan raksturā. Dalībnieki redz tieši to, ko iztēlojas.
Mūsu secinājumi nav pabeigti, darbs turpinās. Taču šajā gadījumā akadēmiskajai zinātnei taisnība, ja tā uzbrūk anomālistikai. Kamēr Anomālisti paši netiks skaidrībā ar savām mistifikācijām, nespēs atšķirt atklātu blēdību no fenomena, mēs būsim bezspēcīgi pat skeptiķu priekšā.
Es aicinu visus, kuri tādā vai citādā veidā nodarbojas ar eksperimentiem un fenomenu pārbaudi, sazināties ar mūsu grupu. Ļoti svarīgas jūsu atsauksmes uz šo materiālu. Tāpat mēs arī ar lielu prieku izstudēsim jūsu audiomateriālus, ja jums kādreiz ir izdevies ierakstīt neredzamās pasaules balsis.
Atgādināšu visiem jūtīgiem cilvēkiem, kuri, izlasījuši šo materiālu, vēlēsies to izmēģināt. Esiet uzmanīgi! Ja telefona klausulē vai televizora tukšajā ekrānā saklausīsiet Elvisa uzrunu, – nosauciet to par Nektona balsīm
Sveiki! Kā var ar jums sazināties? Veicu nelielu pētījumu sakarā ar šo fenomenu