Lai tas, kam slepenās doktrīnas tubas
Ne mājienu nepalaiž garām.
Tu redzi sievieti, kas veļu mazgā,
Kas karstu ūdeni lej bļodā klāt?
Ņem piemēru no viņas, jo citādi Tu piedzīvosi sakāvi
Un nespēsi vairs sevi atmazgāt.
Kad veļa kļūst netīra, notraipījusies ar zemi, to mazgā ar tās tuvāko stihiju ūdeni; pēc tam to izkar, lai žāvējas gaisā, kur mitrums kopā ar netīrību saules staru ietekmē, kura pārstāv uguni, izgaro, un tā pārstāv ceturto stihiju; šī darbība atkārtojas daudzas reizes, kamēr veļa kļūst tīra un nevainojama.
Tāds ir sievietes darbs, daba viņai to iemācījusi.
Jo mēs redzam, kā zvēru kauli, ja tos bieži mazgā lietus un žāvē saule, kļūst pilnīgi balti. Tas pats notiek ar Filozofiskā Darba subjektu; jo, lai kādus netīrumus un piejaukumus tas saturētu, tos visus var likvidēt ar atbilstošu ūdeni un viss ķermenis nonāks tīrības un pilnības stāvoklī. Jo visas ķīmiskas operācijas (kalcinācija, sublimācija, izšķīdināšana, destilācija, kondensācija, koagulācija un citas) pastāv tikai pateicoties mazgāšanai. Tas, kurš ar ūdeni mazgā jebkuru netīru lietu, rīkojas tieši tāpat kā tas, kurš veic visas šīs operācijas.
Jo, kā teikts Filozofu Rozārijā:
Šajās drānās Dievišķais Princis, netīriem sviedriem klāts, viņu jāmazgā ar uguni un jādedzina ar ūdeni; izskatās, ka te ūdens un uguns apmainījušies savām galvenajām īpašībām, vai arī Filozofu uguns daba atšķiras no parastās uguns; to pašu var teikt arī par Filozofu ūdeni.
Kas attiecas uz Calc Vive un Quickline un Grieķu uguni, tad mēs visi zinām, ka ūdens ietekmē tas aizdegas, ka to ar ūdeni nevar nodzēst. Un ar to atšķiras no citām degošām vielām; tātad, ārkārtīgi degošais kampars degs ūdenī. Anselms de Bods saka, ka liesmojošu akmeni ahātu vieglāk nodzēst ar eļļu kā ar ūdeni, jo eļļa sajaucas ar degošo vielu un nomāc uguni. Tur, kur ūdens nespēj sajaukties ar blīvu vielu, nonāk uguns.
Tā nodziest tikai gadījumā, ja ūdens pārklāj visu ķermeni, bet to nevar panākt, jo šis akmens peld pa ūdens virsmu kā eļļa; tā naftu, benzīnu un līdzīgas vielas nav viegli nodzēst ar ūdeni. Citi stāsta, ka Lježas tuvumā atrodas ogļu raktuves, kuras, ja aizdegtos, nevar nodzēst ar ūdeni, ja nu vienīgi apberot ar zemi. Kornēlijs Tacits piemin tādu uguns veidu, kuru nevar nodzēst ne ar ko citu, izņemot ar nūjām un no sevis novilktām drēbēm.
Tātad eksistē dažādi uguns tipi gan attiecībā uz aizdegšanos, gan uz dzēšanu; to pašu var teikt arī par šķidrumiem, jo piens, etiķis, vīna spirts, aqua fortis, karaliskais šņabis un parastais ūdens reaģēs ļoti atšķirīgi, ja tos ielies ugunī; reizēm matērija spēj izturēt spēcīgu uguni. Tādas ir Smalkās Drānas, ko tā cienīja senatnē un attīrīja ar uguns palīdzību, sadedzinot netīrumus.
Tomēr to, ko daži stāsta par Salamandras vilnu (ka no tās var pagatavot nesadegošu filtru mūžīgai lampai) nav jāpieņem par taisnību. Tomēr ir liecinieki, kuri apgalvo, ka kāda gudra sieviete pratusi pagatavot sajaukumu no talka, alumīnija sārma un citiem materiāliem, kurus attīrījusi ar uguni; taču šī prasme aizgāja nebūtībā reizē ar viņas nomiršanu un neizdevās šo procesu atkārtot. Mēs nerunājam par degošiem materiāliem.
Filozofiskā Darba subjekts jāizprot, ņemot vērā visas šīs atšķirības, jo mūsu Uguns, Ūdens un Matērija nav parasti. Mūsu Uguns tas ir Ūdens; mūsu Ūdens tas ir Uguns. Mūsu Ūdens vienlaicīgi mazgā un kalcinē, un tāpat iedarbojas Uguns.
Mūsu veļai, kurai nepieciešama mazgāšana, piemīt tas pats raksturs, kas Smalkajām Drānām jeb Talkam, kas minēts iepriekš; tomēr Prasme un pagatavošanas režīms zināms tikai nedaudziem. Šīs veļas mazgāšanai jāizgatavo skābe, turklāt nevis no ozola pelniem vai šo pelnu sāls, bet no metāla, jo pēdējā gadījumā tā būs stiprāka. Nevar ņemt parastu ūdeni, bet gan ledu un sniegu Ūdensvīra zīmē, jo tas satur smalkākas vielas nekā ūdens no purvājiem un slīkšņām un spēj labāk iekļūt Filozofiskā Ķermeņa šūnās, lai attīrītu to no netīrumiem un Tumsas.