Ir prieks vērot, ka pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību savas veselības profilaksei. Nevienam nav noslēpums, ka rūpēties par profilaksi ir efektīvāk, patīkamāk, un, kas nav mazāk svarīgi lētāk. Novest situāciju līdz stāvoklim, kad par vēlu dzert Boržomi, kad nieres vairs nefunkcionē, šodien ir vienkārši muļķīgi. Aktīvi mūsdienīgi cilvēki pret savu veselību sāk izturēties uzmanīgāk, cenšas saglabāt harmoniju un dabīgo līdzsvaru.Mūsu organisms ir vienota sistēma, kur viss savstarpēji saistīts kā savienotajos traukos. Nedrīkst pa daļām ārstēt kaut ko vienu, un pēc tam citu. Ja organismā kaut kādas vielas nepietiek, viņš ņem no turienes, kur šī viela ir, un ar laiku iestājas komplekss izsīkums.
Par laimi, daba mums dāvā apbrīnojamus augus, kuri vairo mūsu enerģiju un visa organisma kompleksu atveseļošanos. Viens no tādiem augiem Aloja.
Alojas dzimtene Dienvidāfrika. Pateicoties savām daudzpusīgajām dziednieciskajām īpašībām, Alojas augu augstu novērtēja Grieķijā, Ēģiptē, Indijā un Ķīnā. Tieši šī auga dēļ Aristotelis ieteica Maķedonijas Aleksandram iekarot Sokotras salu, kur no Alojas auga gatavoja biezu sulu. Arābi Aloju uzskata par pacietības simbolu (sabur tā sauc biezo Alojas sulu, kas tulkojumā no arābu valodas nozīmē pacietība) sakarā ar auga izturību pret sausumu un tveici. Saburs ietilpa ilga mūža eliksīra sastāvā. Eiropā augu arābi ieveda 1700 gadā. Āfrikas iemītnieks savas dziednieciskās īpašības nav zaudējis arī šodien.
Alojas augam piemīt pārsteidzošas spējas sadziedēt un noblīvēt ievainojumus uz savām lapām. Šī unikālā spēja uz pašsadziedēšanu var kļūt par atbildi uz jautājumu, kāpēc Alojai piemīt tāds dziedniecisks spēks.
Dabīgā Alojas sula satur lielāko daļu cilvēka organismam nepieciešamo vitamīnu un mikroelementu, turklāt viegli izmantojamā, dabiskā veidā, arī daudzas aminoskābes, kuras cilvēkam nepieciešamas kā dabiska uzturviela. Bez nosauktajām vielām Aloja satur arī fermentus, kuri spēj uzlabot vielumaiņu, šķiedrvielas, kuras attīra gremošanas traktu un citas organismu attīrošas vielas.
Alojas sula satur vairāk kā 150 aktīvus komponentus. Tajā skaitā:
* 19 aminoskābes, to skaitā arī neaizstājamās, – tas ir olbaltumvielu būvmateriāls. To trūkums pie spēku izsīkuma un vielumaiņas traucējumiem.
* 12 minerālus, kuri nepieciešami bioķīmisko procesu norisei. Tie ir kalcijs, varš, cinks, selēns, hroms, ftorīds un mangāns, kuru diennakts vajadzība aptuveni 1 mg, bet trūkums var novest pie tādiem traucējumiem kā osteoporoze, arteriālā skleroze un hipertonija.
* 9 vitamīni, starp kuriem A, B1, B2, B3, B5, B6, B12, C, E (parasti B grupas vitamīnus satur vienīgi dzīvnieku valsts izcelsmes produkti) spēlē būtisku lomu vielumaiņas procesā, saglabā organisma vispārējo tonusu, piedalās organisma imunitātes nostiprināšanā.
* 10 fermenti, kuri nepieciešami gremošanas sistēmas darbībai, dziedina audu iekaisumus, neitralizē brīvos radikāļus.
Šīs vielas ir katalizatori un mūsu organisma regulatori. Tādēļ, ja mūsu diētā tie izsīkst, organisms nefunkcionē pilnvērtīgi.
Speciālisti Alojas sulu iesaka sekojošos gadījumos:
* hronisks nogurums, biežas galvassāpes, migrēnas, slikts garastāvoklis, sāpes locītavās, muskuļos un vēdera dobumā.
* aknu, žultspūšļa un nieru saslimšanas profilaksei un tīrīšanai, akmeņu veidošanās novēršanai nierēs.
* kuņģa zarnu trakta saslimšanas gadījumos: gastrīti, duodenīti, žultspūšļa un žultsvadu iekaisumi, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlas, kolīti, enterokolīti, zarnu atonijas, aizcietējumi un grēmas. Visu nosaukto saslimšanu priekšnoteikums ir gļ