Mūsu dzīve visbiežāk veidojas kā tiekšanās pēc kaut kā. Sākumā tā ir tieksme augt lielam, pašam visu darīt, sataustīt, pagaršot, sajust apzināties pašam sevi un apkārtējo, iepazīt pasauli, sākot ar sev tuvāko un tad augot un tiecoties aizvien tālāk. Vēlāk parādās neapzinātas ilgas tieksme pēc kaut kā augstāka par ikdienišķo – pēc gaismas, pēc laimes. Šo tieksmi mēs katrs izjūtam citādi un katrs savādāk arī alkstam to piepildīt. Sākotnēji tieksme pēc laimes bieži vien parādās kā vēlme gūt baudu baudīt gardu ēdienu, reibt no dzēriena, skurbt no glāstiem, baudīt mīļa cilvēka sniegto mīlestību. Baudu sniedz arī skaistuma izjušana dabā, mākslā, mūzikā. Baudīt var izkūstot un izšķīstot dabā, baudīt var dzirksteļojot pēc laba pēriena pirtī, baudīt var patiesi mīlot un mīlestību dāvājot.
Bet līdztekus tam visam mūsos ir arī citas tieksmes un alkas, tieksmes pēc zināšanām, pēc gaismas, pēc garīguma, tās ir apzinātas un neapzinātas ilgas pēc Mājām, vēlme iepazīt sevi, lai tuvotos Centram. Un tieši šajā ceļā pēkšņi atklājas, ka visa minētā tiekšanās patiesībā ir viens vienīgs ceļš uz Sevi. Tie ir savas iekšējās labsajūtas un harmonijas meklējumi, kuru atslēga, izrādās, ir spēja savienoties ar savu augstāko un īsto Es. Ja tas reizi pa reizei izdodas ar meditācijas palīdzību, tad veidojas tāda iekšēja plauksme un ziedēšana, kam līdzīgu nespēj sniegt neviena no ķermeniskās baudas izpausmēm. Un tieši tad kļūst saprotams, pēc kā tad ir bijusi šī tiekšanās, kurp veduši daudzie meklējumi. Un izrādās – tas ir tik vienkārši pie sevis! Pie sevis un uz augšu mēs ejam un tad tiecamies tālāk pēc harmonijas ar Visumu, vienotības ar Radītāju.
Savienojoties ar savu augstāko spēku, varam skaidri sajust, ka ķermenis ir mūsu instruments nepieciešamās pieredzes apgūšanai. Tas vienlaikus ir arī kā enerģijas plūsmas kanāls, kas savieno mūs ar šo Zemi un Debesīm, kas ļauj mūsu enerģijai, spēkam izpausties un ļauj mums ar šīs realitātes jutekļiem sajust pārlaicīgo sevi.
Es paklanos to Skolotāju priekšā, kas radījuši arī mums pieejamās meditācijas tehnikas, lai palīdzētu mums izrauties no ķermeniskās dzīves uzspiestajiem un pašu uzliktajiem rāmjiem, lai mēs varētu atkal tikties ar Sevi un ieiet Sevī. Es pateicos Dabai par tās mūžīgo atvērtību, mainību un spēku, kas mums atgādina pašiem sevi un ļauj vieglāk tuvoties dižajam dabiskajam sevī. Es pateicos Radītājam, ka esmu un šodien atkal uz brīdi satikos ar Sevi.