Vēl paliek divpadsmitplāksnis un divdesmitplāksnis. Pirmais no tiem ir TANMATRA nevis vienam noteiktam elementu tipam, bet arī priekš tipa, kas sastāv no vairākiem elementiem. Tāds savienojums rodas no atomu grupas, kas novietojušies divpadsmitplākšņa divdesmit stūros. Bez tam, neraugoties uz to, ka 20-plāksnis saplūst ar 12-plāksni, jo 20-plākšņa leņķi ir tie 12 punkti, kuºos krustojas pieci tetraedri, līdz šim netika elementu uzbūvē atrasts, ka noteiktas ķermeņu grupas novietotos 20-plākšņa 12 stūros.

Vienvērtīgie elementi veidoti pēc tipiem, kādi attēloti 83. un 84.zīmejumā. vienvērtīgie paramagnētiskie elementi sākas ar litiju, kuºa uzbūve attēlota 83.zīmējumā. Pārējie elementi uz litija līnijas, skat. 75.zīm. Periodisko Likumu, izņemot fluoru, satur stieni jeb litija „cigāru” un top smagāki no jaunu ķermeņu pievienojumiem, kas pavairojas zināmā kārtībā un iziet no kopēja centra. Šo izejošo ķerme;nu stāvoklisvēl nav noteikts, bet droši vien viņi ieņems tādu stāvokli, kādu radīs dažādu blīvu ķermeņu savijums. Diamagnētiskie monovalenti, no kuºiem visvieglākais elements sastāv no 54 atomiem, visi, izņemot nupat minēto visvieglāko, veidoti pēc natrija tipa, kas attēlots 84.zīmējumā. Šim tipam ir centrālais stienis, kas savieno virsējo grupu, sastāvošu no 12 izejošām piltuvēm ar apakšējo grupu, kas sastāv no tādām pašām 12 izejošām piltuvēm.

Ķīmisko elementu tabulā paliek vēl divas grupas – tās ir „starpperiodiskie” metalli un „inertās gāzes” atmosfairā. Abas grupas atrodas uz Periodiskā Likuma diagrammas vidus līnijas. Šo starppēriodisko elementu – dzelzs, kobalts, niķels, palladijs, rutēnijs, rodijs u.c. – shēma attēlota 85.zīmējumā. Katrs no tiem sastāv no 14 stieņiem, kas iziet no centra. Četras starpperiodiskās grupas, kas līdz šim pazīstamas, iet pa trim kopā; – ar ceturto grupu pievienojas ceturtais loceklis, un visiem tiem piemīt pārsteidzoša savādība – katrs savas grupas loceklis ir par 28 atomiem smagāks par iepriekšējo locekli. Tādā kārtā, ja katrs starpperiodiskais elements sastāv no 14 stieņiem, kas vienā un tai pašā elementā ir visi vienādi, rodas zināms „periodiskums”, kas katrā grupā izpaužās šādā veidā:

Tā pati periodiskuma īpašība sastopama arī otrā elementu tipā, kas atrodas vidus līnijā – inertās gāzēs. Viņu vispārējais veids attēlots 86.zīmējumā. šī inertās gāzes iet pa pāriem, šo pāºu pirmajā loceklī ir taisni par 48 atomiem vairāk, nekā …? 86.zīmējumā parādīts, ka centrā rodas piecas sarežģītas tetraedru kombinācijas, kas doti 79.zīmējumā. No centra iziet, paliekot vienā un tai pašā plānā seši atzarojumi, kas satur katrs vienādu atomu skaitu. Šeit periodiskums izpaužās tādējādi, ka katrā inertā gāzē otram loceklim būs par 7 atomiem vairāk katrā no viņa atzarojumiem. Visās inertās gāzēs centrālā sfaira satur tikai 120 atomus.

Augstāk pievestā elementu aprakstā bija konstatēts, ka zināmi elementi, kā slāpeklis, skābeklis, fluors u.c. ir izņēmumi Dievisšķigā Likumā nav „izņēmumu” un šis vārds te lietots tādā nozīmē, lai parādītu, ka nav vēl atklāts tas likums, pie kuºa pieder dotie izņēmumi. Mēs vēl nezinām, kāpēc pēc savas uzbūves izņēmumi atšķirās no tā tipa, kuºš tiek uzskatīts kā „iedzimts”. Bet pat no tā nedaudzā, ko mēs jau zinām attiecībā uz elementu uzbūvi, ir pietiekoši skaidrs, ka tālākie atklājumi izskaidros, kāpēc šiem izņēmumiem piemīt šāda uzbūve.

Starp nedaudziem izņēmumiem, kuºus būtu nepieciešami atzīmēt, atrodas ūdeņradis, slāpeklis un skābeklis, kuºi attēloti 87., 88. un 89.zīmējumā.

87.zīmējuā, kuºā attēlots ūdeņradis, dotas viņa veidošanās pakāpes. Pirmā veidošanās pakāpē atrodas 18 fiziski atomi, no kuºiem 9 ir pozitīvi un 9 negatīvi. Viņi atrodas fiziskā plāna atomiskā apakšplānā. Subatomiskā apakšplāna nākošā pakāpē, skat. 87.zīmējumu, 18 atomi sadalās sešās grupās. Katrā pa trijiem. Nākošā pakāpē, super-ēteriskā apakšplānā notiek jauna pārveidošanās. Beidzot, tuvojoties gāzveidīgam apakšplānam, 18 atomi veidos vienu ūdeņraža daļiņu, ūdeņraža ķīmisko atomu, pārgrupējoties 6 grupās, pa 3 katrā. Trīs no šīm sešām grupām savstarpēji saistās kā ūdeņraža pozitīvā puse, kurpretī atlikušās trīs grupas savienojas kopā kā ūdeņraža negatīvā puse.

Šinī grāmatā būtu nevietā visos sīkumos iztirzāt ezoterisko ķīmiju, t.i. tos ķīmiskos veidojumus, kādus redz ar attīstītu gaišredzību. Tomēr šīs ķīmijas studēšana ir interesanta pat priekš iesācējiem, jo neielaižoties teorētisko spriedumos un iztirzājumos, aplūko elementu patieso uzbūvi un tad kļūst skaidrs, kā pat elektronā, atomā un elementā darbojas LOGOSA radošais spēks. Tas, ka priekšmetus var redzēt tādus, kādi tie patiesībā ir, paver skatu uz brīnišķīgu mākslu un iedvesmojošu gudrību. Viņa Plāna saskatīšana, kaut arī tikai attiecībā uz ķīmiskiem elementiem vien, rada iespēju saprast, ka nav tādas vietas, kur VIŅŠ nebūtu un nav nekā tāda, kur VIŅŠ nedarbotos. Mēs aplūkojām Viņa darba paņēmienus elementos, viņu ģeometrikā uzbūvē, viņu periodiskumā un viņu valencē. Vēl vairāk mēs uzzināsim aplūkojot diagrammu 90.zīmējumā, kur attēlota sešu monovalentu /vienvērtīgu/ elementu – nātrija, chlora, broma, sudraba un joda – uzbūves shēma. Visi šie elementi atrodas uz vienas līnijas periodiskā tabulā /zīm.75/ un visi tie ir nātrija „iedzimtības” tipa, kas attēlots 84.zīmējumā. Šī figūra attēlo nātriju svara bumbas veidā: centrālais stienis savieno divas piltuvju grupas, augšējo un apakšējo. Katra grupa sastāv no 18 piltuvēm, pie kam katras grupas piltuves iziet no centrālās sfairas uz diviem plāniem. Šāda uzbūve sastopama visos elementos, kas atrodas uz diamagnētiskās monovalentās līnijas. Tā tad, ja mēs vienā no elementiem zinām stieni, vienu piltuvi un vienu riņķi, no kuºa iziet piltuves, mēs varam attēlot visu elementu. Pēc tam, saskaitot visus atomus un dalot iegūto skaitu ar 18 /jo ūdeņradim ir 18 atomi un ja mēs pieņemsim ūdeņradi = 1 par atomu svara pamatvienību/, mēs dabūsim elementa „atoma svaru” attiecībā pret ūdeņradi.

90.zīmējums uzskatāmi rāda, kā LOGOSS veido, izejot no „iedzimtības tipa”. Lai izveidotu chlora piltuvi, tiek ņemta un pievienota natrija piltuve. Pēc tam, savukārt, tiek ņemta chlora piltuve, lai izveidotu vaºa un broma piltuves un tiek pievienotas jaunas atomu grupas. Broms, savukārt, tiek izlietots sidraba un joda veidošanai, viņam pievienojot piltuvi no 58 atomiem. Pārmaiņas, kādas tiek izdarītas riņķos, kas savieno piltuves, ir parādītas diagrammā. Redzams, ka no chlora līdz jodam nav pārmaiņu stienī. Skaitot visus punktus, kas apzīmē atomus un atceroties, ka katrā elementā ir viens stienis, divi riņķi un 24 piltuves, skat. 84.zīmējumu, mēs dabūsim sekojošo:

Kad vairums no mums vērš savu uzmanību uz vielām, kas viscauri sastāv no ķīmiskiem elementiem, mēs domājam par šīm vielām par tik, par cik tas izriet no šo vielu attiecības pret mums. Mēs tik ļoti esam pieraduši uzskatīt cilvēku par pasaules centru, ka iedrošināmies nosacīt katras vielas derīgumu vai nederīgumu. Mēs ar lielu interesi aplūkojam dimantu, bet bez kādas intereses raugamies uz māla vai granīta gabalu. Mēs esam vēl tālu no apziņas, ka katrai vielai ir sava noteikta vieta Dievišķīgā Plānā un katra dara savu darbu, lai šo Plānu veicinātu. Visa pasaule mums kļūst citāda, kad zinām, ka pat „nedzīvā” substance, kas šo pasauli veido, nemitīgi attīstas un pilnveidojas, lai kļūtu par vēl pilnīgāku viņā esošās Dievišķības atspulgu. Jo VIŅŠ ir visur, kā dabā, tā arī cilvēka dvēselē. Pat vismazākais materijas puteklītis dzīvo un izpilda savu tiesu Lielajā Plānā.

Visur skan gavilējošās Dabas himna.