Ja visus elementus novietojam pēc kārtas, atkarībā no viņu atomu svara, tad kļūst skaidrs, ka visi tie grupējas dabīgā kārtā pēc to valences un magnētiskām un elektriskām īpatnībām. Šādu elementu grupēšanas veidu sauc par „Periodisko likumu”. Ir vairāki paņēmieni šī periodiskā likuma attēlošanai. Liekas, ka vislabākais būs sera Viljama Kruksa paņēmiens, kas attēlots 75.zīmējumā. Visi elementi atzīmēti sava svara kārtībā uz līnijas, kas attēlo šurp-turpu šūpojošos pendeli. Visvieglākais elements – ūdeņradis, uzsāk pendeļa vēzienu, bet vissmagākais elements, kādu mēs pagaidām zinām – urāns, nobeidz to. No apakšas uz augšu iet viena vidējā līnija un vēl četras katrā pusē. Vidējā perpendikulārā līnija apzīmē valenci, kas līdzinās 0, un arī „starpperiodu”. Četras sānu līnijas, kas atrodas vidus līnijas abās pusēs, apzīmē valences kārtību – 1, 2, 3 un 4. Tagad, novietojot elementus viņu atoma svaru kārtībā, pendeļa līnijas un deviņu vertikālo līniju krustpunktos noskaidrosies, ar maziem izņēmumiem, sekojošais:

1/ Uz vidējās līnijas atrodas inertās gāzes, kuºu raksturīgākā īpašība ir tā, ka viņas nesavienojas ne ar kādiem citiem elementiem un tāpēc viņu valence ir 0.
2/ Uz tās pašas līnijas ar pareiziem intervāliem, t.i. pēc viena pilna pendeļa gājiena, atrodas „starpperiodiskie” elementi.
3/ Visi elementi, kas atrodas pa labi no viduslīnijas ir diamagnētiski, pa kreisi – paramagnētiski.
4/ Elementi grupējas zināmā valences kārtībā. Sākot no ikviena elementa, kuºa valence ir 0, nākošā smagākā elementa valence būs 1, tālāk 2, pēc tam 3 un beidzot 4. Tad valence pamazinās un pienākošiem elementiem būs 3, pēc tam 2 un beidzot 1. nākošā elementa valence atkal ir 0.
5/ Pendeļa vēzienā no viduslīnijas pa labi visi elementi ir energopozitīvi, atpakaļgājienā – elektrongatīvi.

Jau 1887.gadā Kruks izteica domas, ka ķīmiskie elementi kosmosā rodas viens pēc otra, pie kam viņu īpašības mainās atkarībā no spēkiem, kas uz tiem iedarbojas. Viņš attēloja ainu, kā elementi rodas no mūžīgās substances, kuºu viņš nosauca par „protilu”. Kruksa diagramma ar maziem grozījumiem attēlota 75.zīmējumā. Ievērojamākais pārgrozījums ir tas, ka katrs elements tiek apzīmēts nevis pēc ķīmijā pieņemtā svara, bet gan pēc „skaita-svara” t.i. atkarībā no tā, cik viņā atrodas pirmatnējo fizisko atomu. Bez tam pievesti daži elementi, kas atrasti pēc 1887.gada.

Tagad iegaumēsim, ka elementu atomi nav sagrupēti jeb savietoti „gadījuma” pēc. Pasaules uzbūve ir Dievišķīgā Veidotāja labi pārdomāts darbs. Viņš vada un pārrauga ikvienu soli pasaules celtniecībā un atomi traucas uz savienošanos vai sadalīšanos VIŅA Gribas vadīti.

Logosa materijas veidošanas darba pirmā stādija tika VIII nodaļā un aprādīta 62., 63. un 64.zīmējumā. Slepenā Doktrīnā teikts, ka no koilona, mūžīgās substances, „Fohāts veido caurumus izplatījumā”. Pēc tam šos tukšumus, kas tagad pildīti ar LOGOSA Apziņu, VIŅŠ sagriež spirālēs. Kad fiziskā atoma veidošanas procesā rodas sestās kārtības spirāles, Viņš tās savij trijās paralēlās sērijās, kā tas parādīts 76.zīmējumā. Šīs figuras cilpas tiek savītas no labās uz kreiso, lai radītu pozitīvo atomu /teozofiskā nozīmē/, un no kreisās uz labo, lai radītu negatīvo atomu. Kaut kādā noslēpumainā veidā šīs trīs cilpas tiek pielādētas ar trim enerģijas veidiem, kas piemīt Trejādam Logosam. Pēc tam seko Trīsvienīgā Logosa septiņi iemiesojumi, Septiņi Planetārie Logosi, kas savij septiņas paralēlas cilpas lai pabeigtu fizisko atomu. Katra no šīm septiņām mazākām cilpām, zem gaismas un skaņas iespaida, izstaro vienu Saules spektra krāsu un izdod vienu no septiņām dabīgās gammas skaņām, bet caur tiem – Planetārā Logosa specifisko iespaidu. Atoms pēc nobeigšanas ir tāds, kā 77. un 78.zīmējumā attēlots.

Zīmējumos attēloti pozitīvais un negatīvais atoms. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka atoms nav substance, bet substances noliegums.

77. un 78.zīmējumā melnās līnijas ir pūslīši viņu cilpās un tās ir – spēku līnijas. Tādā kārtā ir taisnība, kad Puankarē teica, ka atoms ir tikai „tukšums ēterī”. Tomēr šo „tukšumu ēterī” pilda Dievišķīgā Daba. Kaut gan tas ir „tukšums”, salīdzinot ar koilonu, mums tas ir realitāte, patiesa mūsu atziņas substance, tieši tāpēc, ka viņā ir LOGOSS, kas rada iekš mums domu par substanci un realitāti. Kā Viņš domā mūsu līmenī, tā arī mēs domājam ar VIŅU.

Kad abu tipu, pozitīvais un negatīvais atoms ir uzbūvēts, sākas elementu veidošanas darbs. Tos veido pēc Periodiskā likuma, kas attēlots 75.zīmējumā. Periodiskā Likumā ir ietverta daudz dziļāka gudrība un vairāk skaistuma, nekā līdz šim to zinātnei ir izdevies saskatīt. Lai varētu daudzmaz pilnīgāki izprast un novērtēt Periodisko Likumu visā viņa lieliskumā, novirzīsimies mazliet sāņus un apskatīsim to, kas pazīstams zem nosaukuma Platona Cietie Ķermeņi, 79.zīmējumā.

Pavisam to ir pieci, pieci trīsdimensiju ķermeņi, kuºos līnijas, leņķi un plāksnes ir vienādas. Tie ir – četrplāksnis, kubs /sešplāksnis/, astoņplāksnis, divpadsmitplāksnis un divdesmitplāksnis. 79.zīmējumā pirmā rindā novietoti šo figūru attēli tā, kādi tie redzami, kad viņi guļ uz līdzenas virsmas. Šādā stāvoklī to simetrija nav skaidri saskatāma. Tāpēc tos novieto tādā stāvoklī, kas viņu simetriju vislabāk izpauž, kā tas redzams zīmējuma otrā un trešā rindā. Šiem pieciem „Platona Ķermeņiem” sevišķu vērību piegrieza Plātona skolas Grieķijā un Aleksandrijā. Iemesls noskaidrosies vēlāk. Visi šie pieci ķermeņi, kaut arī tie atšķiras savā starpā ar līniju, leņķu un virsmu skaitu, izveidojušies no viena ķermeņa – čertplākšņa. Tādā veidā kubs un astoņplāksnis ir izveidojies no diviem četrplākšņiem, simetriski savītiem , sk. otrās rindas otro figūru. Divu savītu četrplākšņu astoņi leņķi dod 8 kuba leņķus, bet 6 krustošanās punkti dod 6 astoņplākšņa leņķu punktus. Šis fakts bija ģeometrijā labi zināms. Bet otrs fakts, t.i., ka divi pēdējie Platona ķermeņi, 12-plāksnis un 20-plāksnis, arī var tikt izveidoti no četrplākšņa, tika atklāts no spānieša Arturo Soria i Mata. Sakombinējot piecus tertraedrus, dabūsim sarežģītu blīvu ķermeni, kas attēlots trešā rindā pirmā vietā. 20 sakombinēto piecu tetraedru leņķi sastāda 12-plākšņa 20 leņķus, – kurpretim 12 krustošanās punkti dod 12-plākšņa 12 leņķu punktus.

Katrā no šiem pieciem cietiem ķermeņiem ir plāksnes un leņķi. Tie norāda virzienu ķīmisko elementu veidošanai. Ņemot pirmo trīs cietos ķermeņus – četrplāksni, kubu un astoņplāksni, dabūsim:

Četrplāksnis – 4 virsmas, 4 leņķi
Kubs – 6 virsmas, 8 leņķi
Astoņplāksnis – 8 virsmas, 6 leņķi

Mēs atrodam, ka šo blīvo ķermeņu īpašības ir TANMATRA, – „Dievišķīgais Mērs” jeb ass Periodiskā likuma divvērtīgu, trīsvērtīgu un četrvērtīgu /valence/ elementu veidošanai. Tā, visi bivalentie elementi, kā pozitīvie, tā negatīvie, paramagnētiskie un diamagnētiskie, izņemot vienīgi skābekli, pieder pie vispārējā berillija tipa, kas attēlots 80.zīmējumā. Pozitīvā un negatīvā tipa fiziskie atomi savelkās grupās, un sevišķi bieži – četrās galvenās grupās jeb „piltuvēs”, kas iziet no četrplākšņa centra uz viņa četrām virsmām Tāda ir visvieglāko elementu vienkārša divvērtīga uzbūve. Smagākos elementos papildus piltuvēm rodas jaunas grupas, kuºas sauc par „spicēm”, pēc skaita četrām un viņas iziet no centra uz četriem leņķiem. Katrs elements ietīts aprobežojošā sfairiskā apvalkā, kas sastāv no apsedzošas atomiskas materijas, bet vienkāršības dēļ – tas diagrammās nav attēlots.

Visi trīsvērtīgie elementi, izņemot slāpekli, pieder pie tipa, kas attēlots 81.zīmējumā. Visvieglākie trīsvienīgie elementi sastāv no sešām „piltuvēm”, kas iziet no kuba centra uz viņa sešām virsmām. Smagākie elementi, bez sešām piltuvēm, satur vēl astoņas „spices”, kas iziet no centra uz kuba astoņiem stūriem.

Visi četrvērtīgie elementi, izņemot titānu un cirkoniju, pieder pie elementu tipa, kas attēlots 82.zīmējumā. Vieglākie četrvērtīgie elementi sastāv no astoņām piltuvēm, kas iziet no astoņplākšņa vidus un virzās uz viņa astoņām virsmām. Smagākie četrvērtīgie elementi bez tam vēl satur sešas spices, kas virzītas no vidus uz sešiem stūºiem.

/Turpinājums sekos./