Kā jau tika aizrādīts, Karmas Valdnieki karmiskiem spēkiem piešķir vajadzīgo virzienu. Tagad ir jāizprot tie principi, no kuºiem viņi vadās. Karmas Valdniekiem jālieto paša indivīda spēku krājums. Viņi nevar ne pielikt, ne atņemt. Cilvēks no pagātnes ierodās karmiski saistīts ar noteiktiem cilvēkiem un noteiktu sabiedrību un tautu. Tāpēc viņam jādzimst tajos apstākļos, kuºos viņš var izdzīvot savu karmu attiecībā pret viņiem. Līdz ar to viņa dzīve ir tikai viena no veselas dzīvju sērijas, kuºas beigās viņam jāsasniedz Gudrības Skolotāja vai Pilnīgā cilvēka pakāpe.Mēs zinām, ka cilvēka darbībā daudz kas atkarīgs no viņa fiziskā ķermeņa. Tā kā pēdējais viņam tiek dots no tēva un mātes, tad ļoti svarīgs faktors ir vecāku iedzimtība.

Mūsu laikā mēs stādamies sev priekšā iedzimtību Mendeļa „faktoru” iespaidā, t.i., tās fizisko īpatnību vienības, kas atrodas vecāku dīgļšūniņās. Tāpēc karmas valdniekiem jāizvēlās tādi „faktori”, kas visvairāk atbilst tam ķermeņa tipam, kādu prasa indivīda karma. Sakarā ar to pievedu šeit izvilkumu no „Theosophy and modern Tought”, no kuºa ņemts arī zīmējums.

Vēl reizi šis uzdevums tiek atrisināts ar to, kas notiek divās pasaulēs, redzamā un neredzamā. Redzamā formu pasaulē cilvēkam ir ķermenis, kuºu radījuši „faktori”. Šie „faktori” mēdz būt labvēlīgi viena un nelabvēlīgi otram. Viens cilvēks dzimst skaistā ķermenī, kamēr citu piemeklē aklums un slimīgums. Vienam var būt mūzikāla dzirde, otrs piedzimst kā kurlmēms. Ģimenē, ar tieksmēm uz daltonismu, viens dēls izrādās normāls, bet trīs ir padoti šim defektam. Varētu jautāt, – kāpēc skārti trīs, bet ceturtais nē?

Lai izprastu cilvēka likteņa noslēpumu, mums jāpēta nevis forma, bet viņu apgarojošo dzīvību. Bez tam, jāņem vērā trīs elementi. Pirmais ir tas, ka cilvēks ir Ego, neiznīcināms riņķis Dievišķā sfairā. „Sen, tik sen ir dzimis viņš un tagad patiesi”.

Daudzas dzīves cilvēks nodzīvojis zemes virsū. Šinīs dzīvēs viņš domāja, juta, darbojās te labi, te slikti. Viņš radīja spēkus, kas palīdzēja vai traucēja viņu un citus. Viņš ir saistīts, viņš nav brīvs. Bet viņš dzīvo no mūža uz mūžu, lai sasniegtu to ideālu, kas ir viņa Pirmtēls.

Kā stādu un dzīvnieku dzīvē ir savi prototipi, tā arī dažādām dvēselēm ir tādi paši. Viens kļūst par dižu svēto, otrs par Patiesības Skolotāju, trešais par cilvēku vadoni. Artista un zinātnieka, veikalnieka un domātāja – katra priekšā stāv tā Pirmtēls, paša Logosa Doma, kuºa katram cilvēkam jārealizē līdz pilnībai. Katrs Ego sasniedz savu Pirmtēlu ar to, ka atrod tam atbilstošu dzīves darbu. Lūk, kādēļ mēs, kā Ego iemiesojamies: lai atrastu mūsu darbu un atbrīvotu iekš mums apslēptos spēkus, pateicoties cīņai ar šķēršļiem šī darba izpildīšanas laikā. Bez šķēršļu pārvarēšanas nav garīgās augšanas un neviens nevar pilnveidoties bezdarbībā.

Lai veiktu savu darbu, mums vajadzīgs fiziskas ķermenis. Par cik šis ķermenis atvieglo vai apgrūtina mūsu darbu, atkarājas no viņu sastādošiem faktoriem. Arī šeit, pie faktoru sakopošanas, nevadās no akla gadījuma, jo Dēvas-Celtnieki nāk cilvēkam palīgā, lai viņš varētu sasniegt savu likteni. Tie ir Karmas Valdnieki, tās neredzamās Saprātīgās Būtnes, kuºas vada lielo taisnības likumu, kas nosaka, ka cilvēks pļaus tikai to, ko viņš ir sējis. Viņi izvēlās un izmeklē no faktoriem, kuºus piegādā vecāki , tikai tādus, kas visvairāk var veicināt un sadarboties ar Ego, lai viņš labi izmācītos to uzdevumu un to darbu, kuºu viņam dotā ķermenī jāpilda un kuºu viņam noteikusi karma.

Karmas Valdnieki nevienu nesoda un neapbalvo. Viņi tikai piemēro spēkus, kas nāk no cilvēka pagātnes tā, lai tie savā jaunā sagrupējumā vaicinātu un palīdzētu cilvēkam kaut cik tuvoties savam Pirmtēlam. Ko arī Karmas Valdnieki cilvēkam nedotu, – priekus vai bēdas, labklājību vai nelaimi, Viņi vienmēr patur acu priekšā tikai cilvēka patieso mērķi. Šis mērķis cilvēka pašreizējā attīstības stādijā pastāv nevis iekš tam, lai cilvēks būtu laimīgs vai nelaimīgs, bet lai sasniegtu savu Pirmtēlu. Vēlāk cilvēku sagaida vārdiem neizsakām svētlaimība, bet gan tikai tad, ja viņš realizēs savu paraugtēlu, resp., Pirmtēlu. Līdz tam laikam Karmas Valdnieku pienākums ir vadīt un virzīt cilvēku no vienas pieredzes uz otru.

Pēc tam, kad radusies iedīgļa pirmā šūniņa, Karmas Valdnieki izmeklē vajadzīgos faktorus, jo Ego vēl nav spējīgs to izdarīt pats. Ja uz nākošās evolūcijas pakāpes cilvēkam ir lemts sasniegt kaut kāda talanta attīstību, piemēram mūzikalā, tad viņam savāks visus piemērotus faktorus. Mūziķim vajadzīga ļoti attīstīta nervu sistēmas jūtība un sevišķa dzirdes šūniņu attīstība, tādēļ Karmas Valdnieki izvēlēsies un izlasīs tieši tādus faktorus pie dīgļa radīšanas. Ja tai pašā laikā jāpalielina cilvēka iekšējo spēku pretdarbības ceļā, vai arī ja viņa daba ir jātīra un jāšķīsta ar ciešanām, tad radīsies attiecīgs faktors, varbūt kaut kas, kas ienesīs vīrišķības vai drošsirdības trūkumu vai arī vāju pretošanos slimībām. Ja Ego jau piemīt matemātiskas spējas un dotā dzīvē tam jākļūst par matemātikas ģeniju, tad dīgļa šūniņā tiks izmeklēti tādi faktori, kas ir labvēlīgi attiecīgu smadzeņu attīstībai augošā dīglī.

Atkarībā no Ego uzdevuma, Karnas Valdnieki izmeklē piemērotus faktorus tā izpildīšanai. Drošsirdību – pionieriem jaunās zemēs, psihisko temperamentu tiem, kuºi var būt noderīgi sazināšanai ar neredzamo pasauli, kroniskas slimības tiem, kuºiem jāaug caur ciešanām un tamlīdzīgi, faktors pēc faktora. Tā viņi sadala cilvēku karmu.

Ar bezgalīgu līdzjūtību un bezgalīgu gudrību, bet arī neatkāpjoties ne par matu no taisnīguma, Viņi vienai dvēselei veido ķermeni, kas vajadzīgs ģenijam, bet otram – ķermeni, kas līdzīgs baļķim. Nav viņu uzdevums rūpēties par cilvēka laimi vai nelaimi, viņa labu vai ļaunu raksturu. Viņu vienīgais uzdevums – pievest cilvēku kaut vienu soli tuvāk viņa Pirmtēlam jeb Paraugveidam.

Sadarbība un apgrūtinājumi, prieki un sarūgtinājumi, iespējamības un trūkumi – tie ir ķieģeļi, kuºus gatavo Ego savai pagaidu mītnei fiziskā pasaulē. Karmas Valdnieki neko nepieliek un neko neatņem, Viņi šķiro un sadala spēkus, ko dvēsele rada tā, lai galīgais cilvēka mērķis, Paraugveida jeb Pirmtēla sasniegšana, tiktu pēc iespējas ātrāk sasniegts viņa dzimšanas un miršanas ciklu cauriešanas periodā.

Neiedomāsimies, ka šis indivīdam izmeklētais „liktenis” nepadodās izmaiņai. Cilvēks var grozīt savu likteni, neparastā veidā reaģējot uz apstākļiem. Piemēram, pašnāvība neietilpst cilvēka liktenī, kaut arī redzamie un neredzamie apstākļi varētu izlikties mums, un arī viņam ne pa spēkam. Cilvēka likteņa plānā ir paredzēts – iet cīņā ar ciešanām, sarūgtinājumiem, uzbrukumiem un dažāda veida šķēršļiem, bet nevis bēgšana un izvairīšanās no tiem.

Var arī gadīties, ka indivīds izlieto iespējamību, kas nebija speciāli viņam iepriekš paredzēta. Iespējams, ka kāds reliģijas skolotājs, kuºa ierašanās nav sevišķi saistīta ar viņu, var tomēr atstāt savu iespaidu uz to un viņam radīsies jauna iespējamība. Ne reti arī cilvēka karma var tikt aiskārta no citu cilvēku darbiem, kas neietilpa viņa karmas plānā, jo neaizmirsīsim cilvēka gribas brīvību. Visos tamlīdzīgos gadījumos, vai tas būtu indivīdam kaitīgs vai noderīgs notikums, vienmēr paliek liels karmas krājums, kas vēl nav iegājusi darbībā un jaunā karma šo krājumu var palielināt vai pamazināt, tā kā rezultātā neiznāks nekāda netaisnība.

Jāatzīmē, ka visstiprāko karmu cilvēks rada ar savām domām, – tāpēc nepieciešama stingra un neatlaidīga domu kontrole. Domas un griba – karmas veidotāji.

Interesanti arī atzīmēt, ka pastāv dažādi karmas veidi un ka indivīds var būt saistīts ar vienu vai vairākiem viņas veidiem, un ne visiem. Pati parastākā „karmiskā saistība” ir mīlestības vai naida saistība. Pastāv arī rases saistība. Cilvēks, kas dzimis zināmas tautas vidū, tiek aizkavēts vai arī gūst palīdzību, pateicotes karmai, kuºu radījusi šī tauta daudzu gadsimtu laikā. Pastāv arī karma, kas piesaista cilvēku noteiktam darba veidam: Perikla uzticības vīrs vai kaºavīrs Cēzara pulkos tik karmiskiem pavedieniem pievilkts savam vadonim, kad šis vadonis no jauna strādās pie savas dzīves realizēšanas. Tādos gadījumos var būt un arī nebūt personīgu jūtu saistību starp tiem, kas savienojušies kopējam darbam. Saite, kas savienojusi šos cilvēkus kopējam uzdevumam, ir karmiskā darba saistība.

Tik plaša tēma, kā cilvēka karma, šinī īsajā aprakstā var tikt aplūkota tikai ļoti vispārīgos vilcienos. Lai izprastu karmu viņas pilnīgā darbībā un visā viņas nozīmē, nepieciešama Adepta gudrība. Karmas pamatlikumu izprašana spiedīs cilvēku pilnīgi grozīt savus uzskatus par dzīves iespējamībām un arī par sevi pašu.

Vēlreiz jāpastrīpo tā milzīgā nozīme, kāda piekrīt cilvēka domām. Lielāko savas karmas vairumu cilvēks rada ar savām domām, tāpēc tās pastāvīgi jātur tīras un jāvirza uz Vispārīgo Labumu. Ar domu un savas gribas spēku cilvēks var karmu pārveidot.

Patiesi ir Viens, Kas radījis šo „lietu schemu” saskaņā ar Mīlestības un Skaistuma plānu. Bet uz cilvēku evolūcijas tagadējās pakāpēs šis Plāns ir vēl „debesīs”, un nevis „uz zemes”. Bet Viņš gaida to dienu, kad VIŅA GRIBA būs „kā debesīs, tā arī virs zemes”. Bet šī diena nepienāks tik ilgi, kamēr ikviena no dvēseļu miljardiem, kuºas visas ir daļiņas no Viņa, nebūs gatava strādāt ar Viņu, izveidojot un izstrādājot Viņa īsto schemu un pārradot to tuvāki Viņa vēlēšanai. Viņš – Lielais Atjaunotājs, kas iznīcina to, ko pats kādreiz ir radījis, un pārbūvē, tuvojoties Savas Sirds vēlēšanai. Jo visa pasaule – Viņa karma, Viņa darbība. Mums tikai jāseko viņa aizrādījumiem, kas sadzirdami mūsu siržu dziļumos, mums jāiznīcina mūsu lietu schema un jāpārrada to tuvāk savas sirds balsij. Kad ikviens no mums patiesi saskatīs savas sirds īsto vēlēšanos un gribēs iznīcināt visu savu schemu tādēļ, lai labāka un dievišķīgāka schema tiktu reālizēta priekš visiem cilvēkiem, tad cilvēks gūst atziņu, kādā veidā radīt savu karmu tā, lai katra viņa darbība būtu Logosa darbība, kas atbilst VIŅA SIRDS vēlēšanām.

Karmas izpratne mums rāda, ka cilvēks ir pats savas laimes kalējs, pats savs tiesnesis, un ko viņš sēj, to arī pļauj. Tāpēc, lūk, vienmēr ir tikusi uzsvērta nepieciešamība stādīt Vispārējo Labumu pāri savam personīgam, needarīt nevienam ļaunu, dzīvot ar visiem mierā un saskaņā un nemitīgi tiekties uz GAISMU.