Novērojot ap mums esošo cilvēku dzīvi, nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka šo dzīvju lielākā daļā izpaužas vairāk sliktās karmas, nekā labās. Visumā mēs redzam vairāk nogurdinoša darba, bēdu un ciešanu, nekā laimīgas darbības un prieka. Cilvēces evolūcijas pašreizējā līmenī mēs esam kopīgi savāktā spēku krājumā uzņēmuši vairāk ciešanu, nekā labpatikas. Mūsu slikto darbu bilance pārsniedz labo, jo pagājušajās dzīvēs mēs neesam vadījušies no gudrības, bet devuši priekšroku egoistiskam dzīves veidam, nerūpējoties par to, vai ar savu egoismu mēs nekaitējam citiem. Bet katram karmiskam spēkam ir jāizlādē sava enerģija, jo ko cilvēks sēj, to viņš arī pļauj.
Cilvēka karmiskie spēki tiek rūpīgi pielāgoti, lai no savstarpējās sadarbības starp viņa labo un ļauno, gala rezultātā iznāktu kaut neliels pielikums pie viņa labās karmas. Ja pie mūsu dzimšanas fiziskā pasaulē tiktu iedarbināti visi mūsu karmiskie labie un ļaunie spēki, tad ļaunu spēku pārsvars būtu tik nospiedošs, ka mūsu dzīves paietu vienās ciešanās un bēdās un mums trūktu spēku izsisties cauri dzīves cīņā. Tādēļ, lai mūsu dzīves cīņa būtu sekmīga, lai mēs varētu pavairot savu labo darbu daudzumu, tiek izdarīta ļoti rūpīga apstākļu pielāgošana pie katras dvēseles iemiesošanās.
Šādu apstākļu pielāgošanu izdara Karmas Valdnieki, tās labās būtnes, kuºas Logosa Plānā darbojās kā karmas sadalītāji un pielāgotāji. Viņi nevienu neapbalvo, neatalgo un nesoda, bet tikai piemēro paša cilvēka spēku darbību tā, lai viņa karma veicinātu viņa virzīšanos uz priekšu pa evolūcijas ceļu. Tipisku pielāgošanas paņēmienu var apskatīt zīmējumā zemāk. Zīmējumā mēs redzam riņķi, kuºa laukums apzīmē cilvēka karmas kopsummu, jeb viņa pagājušo dzīvju spēku. Aplocē ir divi segmenti: baltais un svītrotais. Baltais apzīmē labās karmas daudzumu, bet svītrotais sliktās. Ja pieņemsim, ka indivīda labās karmas daudzums attiecās pret viņa sliktās karmas daudzumu kā 2 pret 3, tad ar segmentu ACBEA apzīmētās labās karmas daudzums sastādīs 40% un ar segmentu ADBCA apzīmētās sliktās karmas daudzums sastādīs 60% no visa karmas daudzuma. Visu šo visās pagājušajās dzīvēs uzkrātās karmas kopsummu Indusu filozofijā sauc par Sanchita jeb uzkrātā karma.
No uzkrātās karmas kopsummas Karmas Valdnieki nozīmē zināmu daļu dvēseles jaunai dzīvei. Iedomāsimies, ka viņi dotās dvēseles darbam jaunā dzīvē nozīmē ¼ no visas kopsummas. Šī viena ceturtdaļa apzīmēta zīmējumā ar segmentu ECD. No šī segmenta ECA apzīmē labo ar 10,7 vienībām un ACD ļauno ar 14,3 vienībām. Proporcija starp labo un ļauno vairs nebūs 2:3, kā kopsummā, bet 3:4, tādā kārtā dodot indivīdam pie iemiesošanās jaunai dzīvei vairāk no viņa aktīva, nekā viņš to sagādājis visās savās iepriekšējās dzīvēs.
Šī karmas daļa, ar kuºu dvēsele uzsāk savu iemiesojumu, saucās sanskrita valodā Prarabdha vai pirmatnējā karma. Šī karmas daļa arī ir tas liktenis, kuºu pēc muhamedāņu jēdziena Dievs uzkar kaklā katrai dzimstošai dvēselei.
Šajā zīmējumā attēlota šī pirmatnējā karma kā pilnas aploces laukums. Viņas labo daļu attēlo baltais segments FIGHF, bet slikto svītrotais segments. Kā jau tika augstāk minēts, iemiesojušai dvēselei piešķir labās karmas vairāk, nekā to atļauj kopējās karmas proporcija, par visām iepriekšējām dzīvēm kopā. Tas ir parādīts zīmējumā, kur segments FIHF izteic labuma proporciju attiecībā pret visu karmu, bet segments FIGHF apzīmē labuma proporciju, kas izdalīta jaunai dzīvei.
Līdz ar cilvēka dzīves pakāpenisku nodzīvošanu pēdējā zīmējumā. apzīmētā karma tiek dzēsta. Bet cilvēka darbības rezultātā rodas atkal jauna karma. Šīs jaunās karmas kvalitāte ir atkarīga no cilvēka gudrības. Ja viņa ciešanas iemācīs viņu nekurnēt pret likteni, ja viņa sarūgtinājumi un uztraukumi pamudinās to izlabot savas kļūdas, ja viņš samaksās savus karmiskos parādus saprātīgi, tad viņa jaunā karma būs laba. Turpretim, ja viņš pretosies savu parādu samaksai, kļūs nežēlīgs un radīs postu citiem, – viņa karma būs slikta. Patiesībā lielais vairums cilvēku, maksājot vecos karmiskos parādus, rada jaunu, jauktu karmu, kuºā savijās ļaunais ar labo. Gudrākais no mums, protams, centīsies radīt pēc iespējas vairāk labās karmas.
Šādu, jaunradīto karmu sanskrita valodā sauc par Agami vai Kriyamana, tas ir, nākotnes karma. Viņa attēlota nākamajā zīmējumā. Tai pašā laikā, kad tika izdzīvotas labās un sliktās karmas 25 vienības, pieņemsim, ka tika radītas 36 vienības jaunas, labās un sliktās karmas. Dzīves sākumā labās un ļaunās karmas attiecības bija 3:4, dzīves laikā jaunās karmas attiecība būs: labās 16, sliktā 20, t.i. kā 4:5. Zīmējumā radiusi ME un KE parāda vecās izdzīvotās un jaunās karmas segmentu samēru.
Savukārt attēlā zemāk mēs redzam divus iepriekšējos zīmējumus, kas uzlikti viens uz otru. Mēs tūlīt redzam, ka šeit ir lielāks radītā spēka daudzums un ir lielāks arī labuma pārsvars pār ļauno.
Atgriežoties vēl reizi pie pirmā zīmējuma ar segmentu ACBEA, mēs redzam, ka segments AECDA ir izdzīvots. Viņa vietā jāliek jauno karmu. Tas ir izdarīts zīmējumā, kas redzams zemāk. Ārējā aploce apzīmē jauno karmu kopsummā ar 111 vienībām, bet iekšējais riņķis apzīmē vajadzīgo summu ar 100 vienībām. Radiusi OP un HP mums rāda, ka nākotnē būs lielāka labuma proporcija attiecībā pret ļauno, t.i. kā 45,3 pret 65,7. Tas pēc būtības dod attiecību 41:59. Ja mēs pieņemsim, ka vecās kopsummas proporcija bija 40 pret 60, tad pārmaiņa izrādīsies neliela: labai karmai pievienojās vienas vienība, bet sliktā karma zaudēja vienu vienību kā viena iemiesojuma rezultāts.
Kamēr cilvēks nepiegriezīsies evolūcijas plānam apzinīgi, priekš viņa nevar būt lielu pārmaiņu no dzīves dzīvē. Veiksmīgi un neveiksmīgi likteņa kāpumi un kritieni, sarūgtinājumi un prieki sekos viens otram no dzīves dzīvē. Tikai tad, kad cilvēks pilnīgi apzinīgi un noteikti apņemās sekot Logosa Plānam, dzīvot nevis priekš sevis, bet priekš saviem brāļiem cilvēkiem, tad notiek lielas pārmaiņas viņa karmā un sāk paātrināties viņa evolūcija. Tad viņa progress top ātrs un arvienu palielinās it kā ģeometriskā progresijā.
Tagad mēs varam saprast, ka katrs cilvēks tiešam ir sava likteņa kungs. Liktenis ir tas labās un sliktās karmas daudzums, kas nozīmēts priekš viņa dotās dzīves no Karmas Valdniekiem. Viņa vecāki, viņa iedzimtība, visi tie, kas viņam palīdz un arī tie, kas traucē, sarūgtina un kavē viņa iespējamības, viņa fiziskā nāve viss tas ir viņa liktenis. Kaut gan šie spēki ir jāizdzīvo, tas, kā viņš reaģēs uz tiem, pilnīgi atkarājas no cilvēka paša. Cik maza arī nebūtu cilvēka griba, tomēr tā ir brīva griba. Cilvēks var reaģēt uz savu veco karmu tā, lai rastos vairāk labās, nekā sliktās karmas nākotnei.
Protams, cilvēku lielā mērā traucē viņa bijušās tieksmes, apkārtne, un tomēr Dievišķīgais Gars dzīvo viņā un ja tikai viņš vēlēsies atmosties, viņš būs spējīgs līdzdarboties Dievišķīgai Gribai, nevis pretoties tai.
Cilvēka skolotāju, vecāku un arī valdības, kuºas aizsardzībā viņš dzīvo, pienākums radīt viņam tādus apstākļus, pie kuºiem viņam visvieglāk būtu sadarboties ar Dievišķīgo Gribu, nevis traucēt to. Par to agri vai vēlu būs jādomā visiem. Kamēr tas nav noticis, katru reizi, kad cilvēks klūp, bet pie viņa klupšanas ir līdzvainīga arī apkārtne, visiem mums, kas palīdzējuši radīt šo apkārtni jāpiedalās viņa krišanas karmā. Tāds ir likums.
Turpinājums sekos.