Novērojot dabu skaidri redzams, ka nesalīdzināmi lielāks dzīvo organismu skaits atrodas, nevis cilvēku, bet gan stādu un dzīvnieku valstī. Tagadnes zinātnes teorijas māca, ka formu evolūcija ir tilts, kas ved no stāda uz dzīvnieku un no dzīvnieka uz cilvēku. No tā izriet, ka, ja cilvēks ir visaugstākais radījums evolūcijā, tad visām formām, zemākām par cilvēku, vajaga tiekties uz viņa tipu. Augstākais dzīvnieku valsts tips, kas visvairāk tuvojas cilvēkam, ir iztrūkstošais loceklis. Cilvēkveidīgais pērtiķis visvairāk tuvojas šim iztrūkstošajam loceklim.No fizisko formu viedokļa mēs diezgan skaidri varam saskatīt pāreju no cilvēkveidīgiem pērtiķiem uz cilvēku, bet ja mēs ņemam vērā prātu dzīvnieku valstī, mūsu priekšā rodas zināma neskaidrība zinātniskā evolūcijas uztverē. Pie dažiem mājas dzīvniekiem, kā suņa, kaķa un zirga, var skaidri novērot cilvēka prāta un jūtu īpatnības. Daudzi suņi pēc savas iekšējās dabas cilvēkam ir tuvāki, nekā cilvēkveidīgais pērtiķis. Acīmredzot, no formu viedokļa nav iespējama pāreja no suņa uz cilvēku. Tāpēc visas augstākās cilvēka īpatnības attīstas mūsu mājas dzīvniekos, būtu nelietderīgs enerģijas patēriņš, ja evolūcija neatlaidīgi sekotu tām formu gradācijām, kuºas noteic zinātne.
Lai labāk izprastu dabas parādības, formu evolūcijas ideju dzīvnieku valstī jāpapildina ar dzīvības evolūciju un tikai šī pēdējā izpratne mums palīdzēs noskaidrot to lomu, kādu dzīvnieku valsts spēlē evolūcijas procesā.
Ikviena dzīvība, neatkarīgi no tā, vai viņa izpaužās minerālā, stādā, dzīvniekā vai cilvēkā, savos pamatos ir Vienīgā Dzīvība, kas izteic Logosa dabu un darbību. Šī Dzīvība savas īpašības izpauž vairāk vai mazāk pilnīgi, atkarībā no visiem tiem ierobežojumiem, kādiem tā pakļaut evolūcijas laikā. Viņas izteiksmes ierobežotība vislielāka ir minerālos. Pakāpeniski šī ierobežotība samazinājas stādā, tad dzīvniekā un beidzot cilvēkā. Cilvēka īpašību evolūcija visiem šiem ierobežojumiem iziet cauri pakāpeniski, pārciešot minerālās materijas ierobežojumus un iemācoties sevi izteikt ģeometrisko formu uzbūvē pateicoties kristallizācijai. Tālāk viņa kļūst par stādu valsts dzīvību, paturot visas tās spējas, kuºas dzīvība ieguva ar minerālās materijas palīdzību. Stādu valstī Dzīvība pievieno iepriekšējai pieredzei jaunas spējas, rod jaunus pašizteiksmes veidus.
Kad evolucionārais darbs stādu valstī nobeigts, Dzīvība ar visiem minerāla un stāda iegūtiem pieredzējumiem sāk veidot dzīvnieku valsts organismus, lai pilnīgāki varētu izteikt savas apslēptās īpašības ar komplicētu un lokanu dzīvnieciskās dzīvības formu palīdzību.
Kad nobeigsies Dzīvības evolucionārais darbs dzīvnieku valstī, nākošā viņas pašizteiksmes pakāpe norisināsies cilvēku valstī.
Visās šinīs kosmiskās pakāpēs minerālu, stādu, dzīvnieku un cilvēku darbojas Vienīgā Dzīvība, kuºa ceļ, ārda, pārveido, pastāvīgi radot arvien pilnīgākas formas. Šī Vienīgā Dzīvība jau ilgi pirms savas darbības sākuma minerālā materijā, sadalās septiņās lielās strāvās, pie kam katrai no tām ir sava nemainīga īpatnība /zīm. 54./
Vienīgais Dzīvības Avots diagrammā simbolizēts ar trīsstūri, kas ieslēgts lokā. Katra no šīm septiņām strāvām savukārt dalās septiņos veidos. Ja mēs attēlosim šīs septiņas lielās strāvas ar skaitļiem 1, 2, 3, 4, 5, 6 un 7, tad viņu veidi sastādīs šādu tabulu:
Tabulā skaidri redzams, ka pirmam dzīvības tipam, pirmais no viņa septiņiem variantiem viņa atsevišķā speciālā izteiksme ir divkārši uzsvarota, turpretī pārējos sešos variantos viņa pārmainās ar sešu citu pamattipu īpatnībām. Tas pats princips piemērojams arī pārējiem sešiem citiem pamattipiem, kā tas parādīts tabulā. Šie tipi pazīstami zem nosaukuma Stari.
Katrs no šiem Vienīgās Dzīvības četrdesmit deviņiem variantiem ir padots sevišķai, personīgai attīstībai, cauri visām Lielās Dzīvības valstīm, kā minerālo, stādu, dzīvniek un cilvēku.
Dzīvības tips, kas pieder dzīvnieku valstij pie varianta 3.2 pāriet no minerālu valsts stādu valstī pa to pašu sevišķo kanālu un stādu valstī arī piederēs pie varianta 3.2. Kad pienāks laiks šim variantam pāriet dzīvnieku valstī, arī tur tas parādīsies kā dzīvnieku dzīvības variants 3.2, pie tam ietērpts tādās dzīvnieku formās, kādas nozīmētas tikai minētā dzīvības tipa attīstībai. Kad minētā dzīvnieka dzīvība nokļūs līdz pakāpei, no kuºas tā pāriet cilvēku valstī, viņa radīs indivīdu pēc tipa 3.2, t.i. cilvēcīgu būtni, kas atbilst tieši šim un nevis kādam citam variantam. Minēties Vienīgās Dzīvības Straumes 49 varianti iet cauri visiem saviem četrdesmit deviņiem kanāliem, pie tam viens dzīvības tips nekad nesajaucās ar citu.
Kad četrdesmit deviņas dzīvības straumes no dzīvnieku valsts ir gatavas pāriet cilvēku valstī, katrs no septiņiem pamattipa veidiem koncentrē savas dzīvnieku dzīves augstākās fāzes dažās, iepriekš nozīmētās dzīvnieku formās. Dievišķīgais Plāns paredz, ka šīm dzīvnieku formām jānāk ciešā sakarībā ar cilvēci, kā cilvēku mājas dzīvniekiem.
Pateicoties cilvēku rūpēm un gādībai, dzīvnieku dzīvība atver savas apslēptās īpašības, attīta tās un pāriet cilvēku valstībā. Arī mūsu laikos ir zināmi dzīvnieku tipi, kas atrodas uz pakāpes, kas ved uz cilvēku valsti. Pie šādiem tipiem pieder suns, kaķis, zirgs, zilonis un laikam arī pērtiķis.
Pāreja no dzīvnieku valsts uz cilvēku valsti var notikt pie labvēlīgiem apstākļiem, tas ir, ja cilvēks atstāj labvēlīgu ietekmi uz dzīvniekiem. Kaut gan dzīvība, kas ieslēgta suņu un kaķu formās, ir attiecīga Stara visaugstākais tips, tomēr viņu pāreja var notikt tikai tad, ja suņi vai kaķi, kas sasnieguši individualitāti, sava prāta un padevības attīstību sasnieguši zem cilvēcīgās būtnes tieša iespaida.
Mūsu mājas dzīvnieki cēlušies no agrākiem, mežonīgākiem dzīvnieciskās dzīvības pārstāvjiem. Suns ir vilka pēctecis, bet kaķis panteras un tīģera.
Tagadējā dzīves plūsma, kas izpaužās suņu dzīvības straumē, canidae, koncentrēs savu spēku mājas suņos, kuºu mērķis ir pāreja cilvēku valstī. Tāpat felidae tipos dzīvības straume koncentrējas mājas kaķos. Nākotnē mums būs citādi mājas dzīvnieki, kuºi arī radīsies uz evolūcijas sliekšņa, kas ved uz cilvēci.
(Turpinājums sekos.)