Lūk, ko tagadnes un aizgājušo paaudžu teozofi – pētnieki atrada savos meklējumos par bijušām civilizācijām. Ļoti sen, vairāk kā pirms miljona gadu, sauszemes un ūdens sadalījums bija citāds, kā tas redzams nākamajā zīmējumā, kuºā sauszeme atzīmēta ar punktotu daļu.

Mēs zinām, ka zemes virsma pastāvīgi mainās – vienā vietā piekrastes līnija pazeminās, otrā – virs ūdens paceļas jauna zeme. Vai ir iespējams droši zināt, kāds ir bijis sauszemes un ūdens sadalījums pirms miljons gadu? Tas ir iespējams. Vispirms – novērojot Archīvu, otrkārt, izdarot pētījums Adeptu Brālības mūzejā.

Hierarchija vai Lielā Brālība, par kuºu īsumā jau tika aizrādīts ievadā, ir uzglabājusi no pirmās cilvēku parādīšanās dienas – izraktos skeletus, kartes, modeļus un rokrakstus, kas apgaismo zemes attīstību un viņas apdzīvotājus, kā dzīvniekus, tā arī cilvēkus.

Tam, kuºš ar pilnīgu pašaizliedzību un kalpošanu cilvēcei ir izpelnījies iespējamību pētīt bijušās formas un civilizācijas šinī brīnišķīgā mūzejā, šī priekšrocība sagādā neatslābstošu baudu. Tur teozofijas pētnieks atrod modeļus no māliem, kuºi attēlo Zemes ārējo izskatu sen pagājušos laikos, pirms vienas vai otras lielas kataklizmas. Adepti, bijušo civilizāciju pētnieki, šos modeļus pagatavojuši vēlāko paaudžu mācīšanai un vadīšanai. Zīmējumos attēlotās kartes uzzīmētas pēc novērojumiem Archīvā un vēlāk tās pārbaudītas pēc globusiem Brālības mūzejā.

Aplūkojot karti augšējā zīmējumā, redzam, ka tagadējās sauszemes lielākā daļa toreiz atradās zem ūdens. Tagad tā laika sauszemes lielākā daļa nogrimusi jūºas dzelmē, atstājot vienā vai otrā vietā sauszemes atliekas, kā Austrāliju un citas apkārtējās salas.

Lielo kontinentu gar ekvātoru, kas toreiz aizņēma tagadējā Klusā okeāna lielāko daļu, teozofijā sauc par Lemuriju. Šis nosaukums patapināts no naturālista Skletera, kuºš pielaida kāda liela kontinenta esamību tādēļ, ka citādi nevarēja izskaidrot ļoti plašo Lemurijas pērtiķu izplatīšanos vairākās Klusā okeāna salās un zemēs. Pat Lemurijas laikmetā zemi apdzīvoja cilvēki. Lemurijas tipi parādīti zīm. 12. un 13. Etiopi un rases ar viļņainiem matiem ir seno lemuriešu fiziskie pēcteči, kas ārēji nav ievērojamā mērā pārmainījušies. Izņemot samazinājušos augumu.

Pamazām, ar laiku, zemes virsma pieņēma tādu sadalījum, kā tas redzams nākamajā zīmējumā, kur tagad atrodās Atlantijas okeāns, tur senos laikos atradās kontinents, kuºu teozofijā sauc par Atlantīdu. Šo nosaukumu deva Platons.

Uz šī kontinenta arī radās otraistautu tips, kuºus Flouers un Lidekkers nosauca par mongoļiem, ar taisniem un gludiem matiem, un izspiestiem vaigu kauliem. No savas pirmatnējās dzimtenes Atlantidē viņi emigrēja visos virzienos un tagad sastāda milzīgo iedzīvotāju masu Ķīnā un tai radniecīgās zemēs, kā arī ātri izmirstošos Ziemeļu un Dienvidu Amerikas sarkanādainos indiāņus.

Kā redzams apakšējā zīmējumā, Atlantida un Lemurijas atliekas stipri izmainījušas savas kontūras. Laikmetā, kas attēlots otrā zīmējumā, no plašā Atlantidas kontinenta palikusi vairs tikai viena sala Atlantijas okeānā, kuºu sauca par Poseidoniju. 9564.gadā pirms Kr. dzimšanas spēcīgas zemestrīces iznīcināja šīs pēdējās Atlantidas atliekas un minētā sala nogrima jūºas dzelmē, radot milzīgu vilni, kas pārpludināja daudzu zemju ielejas. Cilvēku atmiņā šis notikums palika kā milzīgi, iznīcinoši „plūdi”.

Līdz ar Atlantidas nogrimšanu pacēlās citas sauszemes daļās, kā Saharas tuksnesis. Tas, kas bija Centrālās Āzijas iekšējā jūºa, kļuva par Gobi tuksnesi. Visa sauszeme pieņēma vairāk vai mazāk savu tagadējo izskatu.

Ka Atlantida nav tukšs mīts, tas redzams no zemāk attēlotā Atlantijas okeāna šķērsgriezuma, ar viņa dibena kontūrām, kuºas iegūtas uz okeāna dziļuma izmērījumu pamata. Ap Azoru salām zeme nepazeminājas pakāpeniski, kā tas parasti novērojams piekrastes joslās, bet pēkšņi pāriet bezdibenā.

Kad Atlantida atradās virs okeāna līmeņa, tagadējās Azoru salas bija nepieejamas, sniegiem pārklātas nogrimušā kontinenta visaugstāko kalnu virsotnes.

Vēl ilgi pirms Atlantidas bojāejas, Centrālās Āzijas dienvidu piekrastē radās jauna rase – Ārieši jeb Kaukāzieši, jau agrāk minētais trešais cilvēces tips. Viņi izplatījās uz rietumiem kā indusi un parsi, grieķi un romieši, ķelti un teitoņi.

Tādā kārtā Lemurijā, Atlantidā un Azijā radās trīs rases, kuºu pēcteči apdzīvo tagadējo sauszemi.

(Turpinājums sekos.)