Smaids nav tikai savstarpējās komunikācijas efektīvs rīks. Protams, cilvēki labvēlīgi uztvers smaidu, kurš izsaka patiesu laipnību un draudzību. Mums visiem smaidoša seja šķitīs simpātiskāka un saskarsme būs patīkamāka. Tai pat laikā, pastāv tieša saikne starp cilvēka garīgo un fizisko stāvokli, kā arī viņa smaidu. Ko līdzīgu varētu teikt arī par prasmi smieties. Tas, kurš ir vienu minūti smējies, jūtas pēc tam tik labi, it kā būtu kārtīgi atpūties. Smiešanās ir arī visai svarīga izaugsmei, proti, jo vairāk bērni smaida un smejas, jo labāk viņi attīstās!
Smaidiet ne tikai tad, kad Jums ir labi.
Ar ko tad izskaidrojama smaida labā iedarbība?
Kā zināms, smaidīšanas rezultātā organisms izdala hormonu endorfīnu*, kurš mazina fiziskas un psihiskas sāpes, kā arī palielina labsajūtu. Ne velti pastāv tāda lieta, kā smieklu terapija: gelotoloģija.
Kas tad notiek, kad smejamies?
 Sirds sitas ātrāk un paaugstinās asinsspiediens. Plaušās ieplūst vairāk skābekļa.
 Procesā tiek iesaistīti, apmēram, 80 muskuļi.
 Ķermeni pārņem pozitīvais stress (eistress) **
 Tiek stimulēta imūnsistēma, mazinās spriedze un bailes, vieglāk izturēt sāpes.
 Smiešanās noārda stresa hormonus organismā.
 Kļūst vieglāk izārstēt dažādas slimības.
 Pieaug dzīvesprieks.
Vienmēr, kad smaidāt, vienalga – dabīgi vai sevi piespiežot, jūsu garastāvoklis kļūst pozitīvāks. Smaidiet apzināti vienu minūti un jums kļūs vieglāk smieties pa īstam. Smaids stimulē sejas nervus, kuri signalizē smadzenēm: “Re, tas ir kaut kas skaists vai priecīgs!”

Kad noskaņojums ir pavisam bēdīgs, paņemiet starp zobiem tievu zīmuli, tā, lai mutes kaktiņi atstieptos iespējami tālāk uz sāniem. Psihologi ir atklājuši, ka šādi mēs smaidām automātiski un – automātiski jūtamies arī labāk.
Smaida vērtība:
Smaids neko nemaksā, bet sniedz tik daudz!
Smaids dara bagātus tos, kuriem tas tiek dāvāts, pie kam nepadarot nabagākus tā devējus.
Smaids ilgst mirkli, bet reizēm paliek atmiņā uz visu mūžu.
Neviens nav tik daudz bagāts, lai iztiktu bez tā, un nav tāda nabaga, kurš nekļūtu bagātāks to saņemot.
Smaids palīdz radīt labestību mājās, darbā – draudzīguma atmosfēru un ir gluži kā parole draugiem.
Nogurušiem smaids ir atpūta, dienas gaisma tiem, kas garā nomākti, saules stars bēdīgiem, arī labākā pretinde, kādu radījusi daba, lai cīnītos ar nepatikšanām.

Čārlijs Čaplins ir teicis: “Katra diena, kurā neesi smējies, ir pazaudēta diena.”

Un tagad, pasmaidiet… ja nav neviena, kam dāvāt savu smaidu, dāvājiet to sev!

* Endorfīni samazina sāpes, noņem stresu, pastiprina imūnsistēmu un samazina novecošanas procesus. Endorfīni ir neirotransmiteru grupa, kas smadzenēs sasaistās ar opiātu receptoriem, lai dabiskā veidā atvieglotu sāpes. Tie rada labsajūtu un eiforiju, un tiem ir nomierinošs efekts.
** Pozitīvais jeb «veselīgais stress» – eistress, ko izraisa situācijas, kas rada pozitīvas emocijas, pretstatā negatīvam jeb «kaitīgam stress» – distresam, kas iestājas ilgstošas spriedzes rezultātā, negatīvu emociju izraisītās situācijās.

www.inauka.ru
www.psihologijaspasaule.lv
www.zeitzuleben.de
www.bioteka.lv